Valsts pārstāvji rosina atbrīvot no amata Loginovu (papild.)

Pārvaldnieks neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu

Rīgas Brīvostas valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos, konstatējuši valsts ieceltie ostas valdes locekļi. Viņi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu, informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldnieks neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs savā darbībā nav spējis nodrošināt valdes pieņemto lēmumu izpildi noteiktajos termiņos, radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norāda ministrija.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) nākamajā trešdienā, 10.septembrī, sasauks valdes sēdi, lai izvērtētu brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova profesionālo darbību un spriestu, vai ir pamats viņu atstādināt, kā to pieprasījuši valsts deleģētie valdes locekļi.

Kā skaidroja Ameriks, iesniegumu ar pieprasījumu par Loginova atstādināšanu viņš esot saņēmis šodien jeb divas nedēļas pēc tam, kad kopā ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (Vienotība) apsekoja Krievu salas projekta darbu norisi, kur esot varējuši pārliecināties, ka darbi rit pēc grafika. Tobrīd Matīss neko neesot ieminējies par bažām, ka Loginovs netiekot galā ar saviem pienākumiem projekta sakarā.

Brīvostas valdē strādā četri valsts pārstāvji – valdes priekšsēdētāja vietniece Satiksmes ministrijas pārstāve Džineta Innusa un valdes locekļi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Rolands Arturs Bebris, Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Bāne un Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns. Vēl četri pārstāvji valdē ir Rīgas domei – valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) un valdes locekļi Ivars Jakovels (SC), Mihails Kameņeckis (SC) un Nils Ušakovs (SC).

Loginovs Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā strādā kopš 1998.gada. Mēģinājumi atbrīvot Loginovu no pārvaldnieka amata notikuši vairākkārt, bet tie nav bijuši veiksmīgi. Šī gada maijā valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, jo viņš nevēlas sakārtot institūcijas darbību. 2013.gada septembrī Valsts kontrole norādīja, ka Rīgas domei un Satiksmes ministrijai ir aktīvi jāiesaistās lemšanā par ostas pārvaldes amatpersonu disciplināro atbildību vai par atbilstību ieņemamajam amatam, negaidot tiesībsargājošo iestāžu atzinumu par šo amatpersonu saukšanu pie kriminālatbildības.

Krievu salas potenciālie nomnieki – stividorkompānija “Riga Coal Terminal” – vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā.

“Riga Coal Terminal” pārstāvji arī izsaka cerību, ka Latvijas amatpersonu mērķis nav iepriekš pieļautās neprofesionālās un prettiesiskās rīcības noslēpšana ES institūcijām, un, ka atbildīgās amatpersonas un institūcijas – ostas pārvalde, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un valdība kopumā, kā arī Rīgas Dome pārtrauks un atturēsies no saskaņotām darbībām, kas vērstas uz uzņēmuma tiesību prettiesisku ierobežošanu. Tāpat iestādes tiek lūgtas atturēties no draudu un spaidu īstenošanas, kur esot saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Piemēram, ostas izstrādātajā rīcības plānā, kas ir aģentūras LETA rīcībā, Krievu salas projekta mērķu sasniegšanai paredzēts, ka faktiski uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām ap 6.oktobri neveiksmīgu sarunu variantā paredzēts informēt “Rīgas centrālo termināli” par kravas kuģošanas tiesību iespējamo ierobežošanu. Plānā gan piebilsts, ka vēl tikšot izvērtēta šādu ierobežojumu tiesiskā pamatotība un nepieciešamība.

Lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām “Rīgas Centrālais termināls” (RCT) un “Strek”, kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu, iepriekš paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.

2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība “BMGS S”, kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).

Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).

Savukārt 2013.gada 17.septembrī “Nordea Bank Finland Plc.” Latvijas filiāle un “Pohjola Bank Plc.” noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro apmērā projekta īstenošanai.

Projekta gaitā Daugavas akvatorijā paredzēts izbūvēt četras multifunkcionālas beramkravu piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri. Ar uzņēmējiem slēgtajā līgumā gan osta savulaik solījusi būvēt astoņas piestātnes.

(papildināta no 4.rindkopas)