Ceturtdien Akuratera muzejā notiks sarīkojums “Strēlnieks. Mākslinieks. Portrets”

Eduarda Kļaviņa priekšlasījums “Latviešu gleznotāji un rakstnieki strēlnieku formā – portreti un portretētāji” un saruna ar Edgaru Vērpi 

Akcijas “Café Spleen jeb Augusts 1914” laikā šodien plkst.18 Jāņa Akuratera muzeja Gaišajā salonā notiks pasākums “Strēlnieks. Mākslinieks. Portrets”, raksta aģentūra LETA . Sarīkojuma programmā paredzēts Eduarda Kļaviņa priekšlasījums “Latviešu gleznotāji un rakstnieki strēlnieku formā – portreti un portretētāji” un saruna ar Edgaru Vērpi par Jukumu Vācieti un viņa gleznoto Vācieša portretu. 

No 1915.gada līdz 1917.gadam latviešu strēlnieku rindās nokļuva daudzi latviešu mākslinieki, starp tiem arī tie, kas Latvijas mākslas vēsturē ieņem īpašu vietu, – Jāzeps Grosvalds, Niklāvs Strunke, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns un Jānis Baltgailis. Kara laukā viņiem tika dots gan uzdevums vākt materiālus topošajam kara muzejam, veidojot karavīru pēcnāves maskas, gan gleznās un zīmējumos dokumentēt kara norises. Starp mākslas darbiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām un nonākuši muzeju kolekcijās, ir arī kara laikā tapušie portreti, kuros jaunie mākslinieki iemūžinājuši viens otru un arī sev līdzās esošos dzejniekus/strēlniekus – Jāni Akurateru, Edvartu Virzu un Kārli Skalbi. Par šiem mākslas darbiem un to veidotājiem, kā arī latviešu portretu glezniecības kontekstu savā lekcijā stāstīs mākslas vēsturnieks profesors Dr.habil.art. Kļaviņš. 

Daži no kara laikā tapušajiem darbiem apskatāmi arī izstādē “Dzejnieks/strēlnieks/mākslinieks – portrets” Akuratera muzeja Gaišajā salonā. Akuratera strēlnieku laika dienasgrāmatā par 1916.gada 4.janvāra mākslinieku un dzejnieku apspriedi ar virsniekiem ir piezīme: “.. nolemts, ka jāglezno mūsu priekšnieki – kaujas vadoņi, lai uzglabātu to ģīmetnes muzejā tautai, jo tie drīz var būt un nebūt.” Diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājušās ziņas, vai jaunie mākslinieki ir centušies iemūžināt pulkvedi Jukumu Vācieti, ar kura vadīto pulku bija saistīti visvairāk dzejnieku un mākslinieku. Savukārt izstādē Akuratera muzejā ir apskatāms citā laikā radīts Vācieša portrets – Edgara Vērpes 1982.gadā gleznotais. Par šo portretu, par laiku, kad tas tapa, un par savu attieksmi pret Vācieti, kura pulkā Pirmā pasaules kara laikā karojis mākslinieka vectēvs, pasākumā “Strēlnieks. Mākslinieks. Portrets” pastāstīs pats gleznas autors – mākslinieks un Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Vērpe.