Medijs: ES gatavotās sankcijas galvenokārt ietekmēs Krievijas finanšu tirgu

Krievija sola pieņemt labojumus savā militārajā doktrīnā

Eiropas Savienības (ES) gatavotās sankcijas Krievijai galvenokārt skars tās finanšu tirgu, otrdien ziņo vācu izdevums “Die Welt”. Šīs jaunās sankcijas paredzēts apstiprināt piektdien, 5.septembrī, atsaucoties uz topošo ES augsto ārpolitikas pārstāvi Federiku Mogerīni, ziņo “Reuters”.

Mogerīni teikusi, ka Eiropas Komisija jaunu sankciju paketi pret Krieviju sagatavos līdz 3.septembrim. Jaunās sankcijas var skart četras nozares, tai skaitā arī Krievijas finanšu un aizsardzības jomas.

Mogerīni, kurai vairākas Austrumeiropas dalībvalstis pārmet pārlieku toleranci pret Maskavu, atzina, ka situācija Ukrainā ir mainījusies Krievijas uzvedības dēļ un ka ES-Krievijas attiecības vairs nav uzskatāmas par partnerību.

“Stratēģiskā partnerība ir beigusies. Tā pavisam noteikti ir beigusies, un tā bija Maskavas izvēle. Mums ir problēma Ukrainas teritorijā. Mums ir konflikts, tas ir skaidrs,” atzina ministre.

“Die Welt” raksta, ka ES vēlas paplašināt savas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, jo īpaši finanšu tirgū. Eiropas Komisija dalībvalstu pārstāvjiem cita starpā bija ierosinājusi pieņemt aizliegumu izsniegt sindicētos kredītus, kas paredzēti Krievijas bankām un citām iestādēm, kā arī citus finanšu ierobežojumus.

Turpmāk ES atbalsta pieeja varētu tikt liegta tiem Krievijas uzņēmumiem, kuriem ir valsts daļas īpašumā. Tāpat jau esošais aizliegums tā sauktajiem divkāršā izmantojuma produktiem – militāriem un civiliem mērķiem, varētu tikt paplašināts un attiecināts ne tikai uz Krievijas militāro jomu, bet visiem lietotājiem Krievijā.

Nākamais solis, pēc diplomātu vēstītā “Die Welt”, taču ne pašreizējā sankciju kārtā, ko ES varētu spert, skartu jau tērauda ražošanas un telekomunikāciju nozares. Tas paredzētu arī tādus soļus kā Krievijas izslēgšanu no svarīgiem pasaules notikumiem, piemēram, no Pasaules futbola čempionāta, kam 2018.gadā būtu jānotiek Krievijā.

Krievija gatavo jaunu militāro doktrīnu

Tikmēr Krievija gatavo atbildes soli NATO paziņojumam par ātras darbības vienību dislokāciju Austrumeiropā. Krievijas Nacionālās drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs paziņojis, ka varētu tikt mainīta Krievijas militārā doktrīna, ziņo BBC.

“Es nešaubos, ka jautājums par NATO dalībvalstu militārās insfrastruktūras pietuvošanos mūsu valsts robežām tiks ietverts kā viens no Krievijas Federācijas ārējiem draudiem,” teica Popovs. Turklāt, viņaprāt, kļūst acīm redzams ASV un citu NATO dalībvalstu mērķis “audzēt savu stratēģisko uzbrukuma potenciālu”.

Popovs arī paziņoja, ka ASV pastiprina savus spēkus Baltijas valstīs, norādot, ka “tieši pie Krievijas robežas” Igaunijā jau ieplānota tanku un smagās bruņu tehnikas pārvietošana.

Popovs arī teicis, ka draudi joprojām ir situācija Ukrainā, kas esot “kārtējais “krāsaino revolūciju” eksporta politikas posms”.

Precizēta Krievijas militārā doktrīna tikšot publiskota gada beigās. Pašreizējā doktrīna tika pieņemta 2010.gadā.