Graube: Jaunas NATO bāzes Latvijā nebūvēs (papild.)

Laikraksts: NATO plāno piecas jaunas bāzes Austrumeiropā, arī Latvijā

Latvijā nav plānota jaunu NATO militāro bāzu būvniecība, bet gan esošās infrastruktūras uzlabošana un attīstīšana valsts drošības spēju stiprināšanai, pirmdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Graube norādīja, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, līdz ar to mūsu valstī jau ir NATO militārās bāzes. Jaunu militāro bāzu būvniecību neviens neplānojot, bet runa ir par infrastruktūras uzlabošanu, lai Latvija spētu veiksmīgāk uzņemt sabiedroto karavīrus.

Šajā virzienā ir vērstas arī militārās mācības, kas šajās dienās sākas Latvijā. Savulaik starptautiskās mācībās Kurzemes jūrmalā karavīri mācījušies desantēt bruņutehniku no kuģiem jūrā, kas bijis ļoti laikietilpīgs process, tāpēc tagad karavīri mācīsies desantēšanos Lielvārdes lidlaukā. Mācīsimies aizsargāt lidlauku, izsēdināt un izvietot militārās vienības un tehniku, stāstīja Graube un piebilda, – ja iepriekš sabiedroto karaspēka desantēšanās prasītu nedēļas, tagad tas jau būtu stundu jautājums.

Graubes vērtējumā, NATO militārie plānotāji uz izmaiņām starptautiskajā drošībā reaģē strauji un adekvāti, un tas pats esot sakāms arī par izmaiņām Latvijas aizsardzības plānā. Mēs ļoti rūpīgi sekojam notiekošajam ap NATO austrumu robežām, uzsvēra Graube. Viņš atzina, ka Krievijas militārās aktivitātes ir palielinājušas arī pie Latvijas robežas, kam pretī tiek likta aktīvāka patrulēšana.

Tomēr naudas aizsardzības nozarei Latvijā krīzes gados ir bijis pārāk maz un ir atsevišķas lietas, kur diezgan strauji jāveic uzlabojumi, lai garantētu mūsu valsts minimālās pašaizsardzības spējas, uzsvēra NBS komandieris.

NBS komandieris atzina, ka Ukrainā ir sākusies Krievijas militārā operācija, kurai pēc būtības piemērojams apzīmējums – karš. Lai arī starptautiskie līgumi prasītu, lai karu piesaka, to Krievija Ukrainai nav pieteikusi, tomēr visas militārās pazīmes liecina par karu – vienas valsts teritorijā atrodas citas valsts karavīri, kas uzbrūk šīs valsts karaspēkam.

Jau ziņots, ka NATO plāno izveidot piecas jaunas bāzes Austrumeiropā, katrā no tām dislocējot 300 līdz 600 militārpersonu, atsaucoties uz avotu aliansē, svētdien vēsta Vācu laikraksts “Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung”.

Bāzes plānots izveidot Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā un Polijā. Sīkāk šo ieceri plānots apspriest 5. un 6.septembrī NATO samitā Velsā, ziņo LETA.

NATO avots laikrakstam norādījis, ka alianse izšķīrusies par šādu soli, reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā.

“Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung” vēsta, ka loģistikas, izlūkošanas un militārās plānošanas eksperti šajās bāzēs nodarbosies ar militāro manevru sagatavošanu, bet nepieciešamības gadījumā piedalīsies kaujas operācijās šajās valstīs.

Papildus bāzēm plānots izveidot arī ātrās reaģēšanas spēkus no aptuveni 4000 karavīru, ko varētu nosūtīt uz krīzes reģionu divu līdz septiņu dienu laikā, atklājis avots.

Laikraksts vēsta, ka NATO dalībvalstis Briselē vienojušās par slepenu programmu. Šajā 20 lappušu biezajā dokumentā Krievija tiek dēvēta par “draudu eiroatlantiskajai drošībai”.

(papildināta no sākuma)