Krievija sola “reaģēt” uz NATO karaspēka rotāciju Austrumeiropā (papild.)

Rasmusens: NATO plāno izvietot jaunas bāzes Austrumeiropā

Ja NATO sāks regulāru karaspēka rotāciju alianses dalībvalstīs Eiropas austrumos, Maskava “reaģēs” pašas drošības interešu vārdā, trešdien apliecināja Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība NATO, raksta LETA/RFL/RE.

Ar šo paziņojumu tā nākusi klajā saistībā ar spriedumiem, kas izklāstīti NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena intervijā britu laikrakstam “The Guardian”.

“Redzamāka NATO klātbūtne austrumos būs kaitīga eiroatlantiskajai stabilitātei. Krievija reaģēs uz NATO soļiem austrumu virzienā, lai garantētu pašas drošību,” tviterī paziņoja Krievijas pārstāvniecība.

“NATO grib “apmierināt” savus austrumu sabiedrotos to fobijās. Varbūt labāk cīnīties ar patiesiem izaicinājumiem starptautiskajai drošībai,” vaicāts nākamajā pārstāvniecības tvītā.

“Nevajadzētu ļaut sevi maldināt ar terminu “rotācija”. Svarīga ir NATO klātbūtnes pastāvība austrumos,” tviterī skaidroja Krievijas pārstāvniecība.

Jau ziņots, ka NATO samitā Velsā tiks apspriests arī jautājums par jaunu alianses militāro bāzu izvietošanu Austrumeiropā, britu avīzei “The Guardian” atklājis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Nākamnedēļ samitā iecerēts pārvarēt domstarpības pašā aliansē un panākt vienošanos par NATO spēku izvietošanu pie Krievijas robežas, intervijā teicis Rasmusens.

Kā raksta medijs, šis solis var izraisīt stipru Krievijas pretreakciju.

Uz jautājumu, vai NATO spēki varētu pastāvīgi atrasties Austrumeiropā, Rasmusens atbildēja: “Īsā atbilde ir – jā. Lai nebūtu pārpratumu, es izmantošu frāzi – “tik ilgi, cik tas būs vajadzīgs”. Mūsu Austrumeiropas sabiedrotie būs apmierināti, kad viņi ieraudzīs, kas aliansei patiesībā ir darbības plānā.”

Kā ziņots, Polija un trīs Baltijas valstis ir satrauktas par Krievijas draudiem un pieprasa lielāku NATO klātbūtni reģionā.

Tai pašā laikā jautājums par NATO militāro bāzu pastāvīgu atrašanos Austrumeiropas valstīs ir sašķēlis alianses dalībvalstis, raksta medijs. Franči, itāļi un spāņi ir pret to, savukārt amerikāņi un briti atbalsta austrumeiropiešu prasības. Vācieši, pēc NATO pārstāvja teiktā, nogaida, baidoties izprovocēt Krieviju.

Alianses samita laikā, acīmredzot, tiks izveidots formulējums, lai, runājot par jaunām NATO bāzēm, izvairītos no jēdziena “pastāvīgs”, teicis kāds vārdā neminēts avots NATO. Taču rezultātā varētu tikt izveidoti un nokomplektēti pastāvīgi NATO punkti austrumos no tā, ko “kādreiz sauca par dzelzs priekškaru”, raksta avīze.

Intervijā Rasmusens izteicies arī par nepieciešamību sniegt atbalstu Ukrainas drošības spēku modernizēšanai, lai tie spētu stāties pretī Krievijas draudiem. “Mēs pieņemsim (..) rīcības gatavības plānu, kura mērķis ir ātra rīcībspēja šajā pilnīgi jaunajā Eiropas drošības vidē,” paziņojis Rasmusens.

Viņš norādījis, ka aliansei jau ir savi Reaģēšanas spēki, bet tagad tās mērķis ir šo spēku ietvaros izveidot sava veida trieciengrupu, kas nepārtraukti atrastos īpaši paaugstinātā gatavības stāvoklī.

“Tas varētu notikt uz rotācijas pamatiem ar biežu mainību. Lai ikviens potenciālais agresors zina – ja viņš tikai iedomāsies par uzbrukumu NATO sabiedrotajiem, viņu sagaidīs ne tikai konkrētās valsts karavīri, bet arī NATO karaspēks. Tas ir ļoti svarīgi,” teica Rasmusens. 

Kā britu medijam izteikušies zinoši avoti, NATO bāzes izvietošanas viens no punktiem varot būt Polijas pilsēta Ščecina Baltijas jūras krastā. Gaisa un jūras spēku plāni NATO bija saskaņoti, taču pietiekami sarežģīts jautājums joprojām esot par sauszemes spēkiem Austrumeiropā, raksta britu medijs.

Zviedrija tuvākajās dienās noslēgs vienošanos ar NATO, kas ļaus aliansei rīkot militārās mācības Zviedrijā, paziņojusi valsts aizsardzības ministre Karina Enstrēma.

Ministre laikrakstam “Svenska Dagbladet” atklāja, ka vienošanās varētu tikt parakstīta jau ceturtdien, ziņo LETA/AFP.

Zviedrija, tāpat kā Somija, nav NATO dalībvalsts, un pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas šis jautājums ticis plaši apspriests. Tiek uzskatīts, ka tagad sarunas starp abām valstīm un NATO ir pabeigtas.

Saskaņā ar vienošanos, NATO drīkstēs rīkot militārās mācības Zviedrijā. Līgums arī dotu garantijas drošai NATO karavīru transportēšanai pa zemi, jūru vai gaisu.

Enstrēma uzsvēra, ka vienošanās neļaus NATO izvietot savus karavīrus Zviedrijā bez Zviedrijas valdības piekrišanas.

(papildināta no sākuma)