Rasmusens: Putina “humānais konvojs” var būt aizsegs militārai operācijai (papild.)

Žurnāls: Polija un Baltijas valstis lūdz NATO vērst pretraķešu aizsardzības sistēmu pret Krieviju

Krievijas prezidenta Vladimira Putina uz Austrumukrainu nosūtītais “humānās palīdzības konvojs”, iespējams, ir uzmanības novēršana no atklātas militāras operācijas, intervijā, kas laikrakstā “Financial Times” publicēta pirmdien, sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

“Nav šaubu, ka visa šī pieeja ar konvoju kalpo mērķim, lai vismaz novērstu uzmanību no potenciāli atklātākas militārās operācijas,” sacīja ģenerālsekretārs. “Galvenais iemesls, kāpēc es tagad esmu zināmā mērā uztraukts, ir tas, ka Ukrainas militārā progresa dēļ austrumos krieviem var rasties kārdinājums dažādos veidos palielināt atbalstu separātistiem.”

Kijeva pirmdien apsūdzēja Maskavu, ka tā karā Austrumukrainā atklājusi vēl vienu fronti, iesūtot tanku un bruņumašīnu kolonnu Ukrainas teritorijā netālu no Novoazovskas, Azovas jūras piekrastē. Ukrainas robežsargi uzbrukumu atvairījuši.

Jau ziņots, ka, vairojoties bažām, ko raisa Krievijas agresija Ukrainā, Polija un Baltijas valstis paudušas vēlmi, lai NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu vērš arī pret Krieviju, pirmdien vēsta žurnāls “Der Spiegel”.

Tuvojoties septembrī Velsā gaidāmajam NATO samitam, medijos parādījušās ziņas, ka forumā tiks pieņemti lēmumi par alianses austrumu flanga nostiprināšanu.

Kā vēsta vācu žurnāls, NATO amatpersonas apsver iespējas vērst ilgi plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmu arī pret Krieviju. Tās sākotnēji deklarētais mērķis bijis aizsargāt Eiropu no uzbrukumiem no Tuvajiem Austrumiem, ziņo LETA.

Polija un Baltijas valstis aicinājušas pārējos NATO sabiedrotos samitā vienoties par formulējumiem, kas palīdzētu sagatavot ceļu šī plāna īstenošanai. Tomēr vairums NATO dalībvalstu, īpaši jau Vācija, esot pret šo ierosinājumu, kas nevajadzīgi provocētu Maskavu.

Vācijas valdības pārstāvis Georgs Štraiters pirmdien paziņojis, ka Vācija šādu Baltijas valstu un Polijas nostāju neatbalsta. Vācija uzskata, ka jaunā pretraķešu aizsardzības sistēma, ko NATO plāno izvietot Eiropā, nedrīkst tikt vērsta pret Krieviju, ziņo Dw.de.

Vācija to pamato ar 2012.gadā NATO samitā Čikāgā pieņemto lēmumu, kas paredz, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nedrīkst radīt stratēģisko nestabilitāti Eiropā un tā nedrīkst tikt vērsta pret Krieviju.

NATO gadiem ilgi Maskavai apgalvojusi, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nebūs vērsta pret Krieviju, atgādina šīs dalībvalstis. Tiesa gan, šie apgalvojumi pausti pirms Krievijas veiktās Krimas okupācijas un īstenotajiem Austrumukrainas destabilizācijas centieniem.

NATO bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs šomēnes brīdināja alianses dalībvalstis par “Ukrainas destabilizācijas scenārija” atkārtošanās draudiem.

Ukrainā Krievija demonstrē “jaunu kara vešanas tipu”. Tāpēc galvenais, lai NATO valstis būtu gatavas jauniem “zaļajiem cilvēciņiem”, intervijā laikrakstam “Welt am Sonntag” sacīja ģenerālis. Pastāvošo draudu dēļ Austrumeiropas policijas un armijas spēkiem ir jābūt gataviem to pārvarēšanai, uzsvēra ģenerālis.

Vaicāts, kādas būs sekas tam, ja citās Austrumeiropas valstīs parādīsies “zaļie cilvēciņi”, ģenerālis atgādināja par Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, kas paredz tiesības uz kolektīvo aizsardzību pierādītas trešās valsts agresijas gadījuma. “Tāpēc mums ir jāizstrādā iekšējie, nacionālie scenāriji šādu darbību identificēšanai un to pārvarēšanai,” viņš sacīja.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par “zaļajiem cilvēciņiem”. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem – Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luganskā.

(papildināta no sākuma)