Politiska nebrīvība nav savienojama ar ilgtspējīgu saimniekošanu
Sekojot līdzi Latvijas sabiedriskajai sarunai par saimnieciskajām sekām, ko rada mūsu valsts ieņemtā nostāja šā brīža Eiropas asiņainākajā un mūsu zemes robežām tuvākajā karā starp Ukrainu un Krieviju, iedomājos par vismaz trim iemesliem, kādēļ mūsu valsts uzņēmējiem ir izdevīgāk pieciest īstermiņa grūtības ilgtermiņa attīstības un uzplaukuma vārdā.
Turklāt tas nav pat šķietami netveramo un ne visiem saprotamo “augsto” vērtību un tamlīdzīgu skaidrā naudā neizmaināmu lietu dēļ. Tas ir darāms pašu uzņēmēju un darba darītāju taustāma labuma vārdā. Protams, ja vien ir pacietība un spēja savu darbību saredzēt garākā laika nogrieznī.
Īsts karš
Lai arī saskaņā ar esošo starptautisko kārtību tieši nepieteikts un Krievijas saltiem meliem maskēts, tomēr starp Ukrainu un Krieviju būtībā risinās karš, pareizāk sakot, karš notiek uz Ukrainas zemes. Karā tieši neiesaistītās, tuvākās un tālākās kaimiņvalstis no savām drošām un siltām vietām noraugās šajā darbībā un izvēlas, kurā pusē nostāties.
Latvija līdz ar citām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm ir skaidri paudusi savu nostāju, ka tādas darbības, ko pret Ukrainu veic Krievija, ir nepieļaujamas, tādēļ attiecīgi sodāmas ar sadarbības tirdzniecībā un citās jomās ierobežošanu.
Turklāt svarīgi atcerēties, ka tā saucamā Rietumu pasaule ir vienoti nostājusies pret Krieviju ne tikai tādēļ, ka Krievija ar savu rīcību grauj visu sūri grūti būvēto starptautisko valstu un tautu pārvaldes kārtību pasaulē, bet netiešā veidā cenšas uzspiest pārējai pasaulei arī savu priekšstatu par saimniekošanas un uzņēmējdarbības principiem.
Par to tad arī būtu jāaizdomājas tiem uzņēmējiem, kuriem liekas, ka politika un uzņēmējdarbība ir divas dažādas pasaules, kurām nav nekāda savstarpēja sakara.
Ja nu reiz kā valsts esam nostājušies tajā pusē, kas uzskata, ka putinismam nav ļaujama brīva vaļa, tad varbūt arī katram šīs valsts uzņēmējam būtu pašam jāizvērtē, ko var iegūt uz zaudēt nostājoties šajā cīņā vienā vai otrā pusē.
Lai cik nepatīkama visiem arī būtu kārtējā saimnieciskā krīze pēc mūsu valsts jau nesen pārciestajām grūtībām, ir jāsaprot, ka šoreiz darīšana ir ar ārkārtas gadījumu un īstiem kara apstākļiem ļoti netālu no Latvijas. Tādos apstākļos nav pamatoti cerēt, ka visi Latvijā tiksim sveikā cauri bez jebkādiem zaudējumiem un ka jebkurus iespējamos zaudējumus segs “Eiropa” vai vēl kāds.
Trīs lietas
Pat ja tās nebūtu ES noteiktās sankcijas un Krievijas atbilde, kas tieši ietekmē Latviju, tad ilgstošas karadarbības un nestabilitātes mūsu pasaules daļā dēļ Latvijas tautsaimniecība ciestu vienā vai otrā veidā jebkurā gadījumā. Patiesībā kareivīgais rīcības veids, ko Krievija izvēlējusies saziņai un sadarbībai ar pārējo pasauli, nav labvēlīgs nedz uzņēmējdarbības attīstīšanai, nedz ieguldījumu veikšanai. Protams, ka ir uzņēmējdarbības veidi, kuri gūst peļņu no kara vešanas, taču diezin vai Latvijā mums tādi ir.
No Latvijas Krievijā ievedamās preces lielākoties taču ir domātas caurmēra iedzīvotāju patēriņam, un tieši viņi ir tie, kuriem pirmajiem saruks ienākumi ilgstošas karadarbības un palielinātu militāru tēriņu gadījumā. Protams, ka pārtika un zāles ir pēdējās lietas, no kā cilvēki atteiksies, taču cerēt uz preču noieta palielinājumu un peļņas pieaugumu Krievijas tirgū tuvāko gadu laikā diezin vai varētu pat gadījumā, ja nebūtu nekādu tirdzniecības ierobežojumu.
Otrkārt, tieši vai netieši atbalstot putinismu, tiek balstīts saimniecisko attiecību veids, kas varbūt var nest ātru peļņu pie labvēlīgiem apstākļiem, taču var tikpat strauji beigties ar gana bēdīgām sekām. Proti, godīgas sāncensības trūkums, tiesiskas valsts trūkums un augsts korupcijas līmenis, kāds vērojams Krievijā un ko tās pašreizējā vara veicina attīstīties, ļoti tieši skar uzņēmējus.
Tādos apstākļos īstermiņā, protams, iegūst tas, kurš ir draudzīgāks un tuvāks varai un tai paklausīgajai tiesu sistēmai. Taču brīdī, kad kļūsti varai nevēlams, ķeblītis no kāju apakšas tiek zibenīgi izsperts. Tādos apstākļos nestrādā nekādi tirgus likumi, uzņēmēja apķērība, darba spējas un citas lietas, kas ļauj attīstīties uzņēmējdarbībai normālā “rietumnieciskā” vidē, tiesiskā valstī un godīgas sāncensības apstākļos. Vai tiešām mēs pie kaut kā tāda gribētu atgriezties arī Latvijā? Tad kāpēc ko tādu balstīt kaimiņvalstī?
Vēl viena lieta, par ko būtu vērts padomāt tiem, kas putinismā nesaredz nekā ļauna, ir kaimiņvalstī un tās valdībā valdošā nostaļģija pēc padomju laikiem. Tajā sistēmā, kā zināms, visiem, izņemot vienīgās partijas vadības pārstāvjus un nomenklatūrai pietuvinātos, bija lemts būt vienādi nabagiem. Turība, strādīgums un personīga uzņēmība bija nīdējamas īpašības, nevis godā turamas.
Var jau sevi mierināt, ka laiki mainījušies un tagad neviens vairs netiks “atkulakots”, taču notikumi ar citai valstij piederošas mantas nekaunīgu paņemšanu Krimā pēc tās nelikumīgas pievienošanas Krievijai drīzāk liecina par ko citu. Vai tiešām tas ir tas, pie kā vēlamies atgriezties Latvijā?
Autore neatkarīga žurnāliste
Komentāri (33)
esmeralda_se 26.08.2014. 11.33
Autore ļoti precīzi visu aprakstījusi, nav īpaši ko piebilst:) Ja nu vienīgi viedokli par to, kādēļ šis “krieviskais” “čomu”, pazīšanās uzņēmējdarbības stils joprojām ir tik iecienīts – vietējā nauda Latvijā šobrīd joprojām pārsvarā ir paaudzei, kam ir četrdesmit, piecdesmit… Viņi pamatā ir uzauguši vidē, kur blats bija viss, godīga konkurence – faktiski nebija iespējama. Personība, vērtību sistēma veidojas agri, un neko citu, kā turpināšanu ierastajā stilā no viņiem gaidīt nevar.
Sevišķi izteikti tas viss vērojams lauksaimniecības nozarē, kur lielā mērā joprojām “ruļī” bijušie kolhozu priekšsēži – prihvatizatori.
Šorīt veikalā pirku pienu. Valmiera – 0,97 EUR/litrs… joprojām. Tajā pat laikā LR1 stāsta ka piensaimniecība uz bankrota sliekšņa… Lauksaimnieki kauc pēc papildus atbalsta, pārstrādātāji – pēc kredītu garantijām.
Tā uzvarēsim.
2
Signija Aizpuriete > esmeralda_se 26.08.2014. 12.22
——-Raicha Autore ļoti precīzi visu aprakstījusi, nav īpaši ko piebilst:
===============================================================================
Nasing spešal par kampēju “tā uzvarēsim” – to jau t.s. “dziesmotās revoļūcijas” laikos skandēja:”Greed is Good”.
https://www.youtube.com/watch?v=PF_iorX_MAw
The point is, ladies and gentleman, that greed — for lack of a better word — is good.Greed is right.Greed works.Greed clarifies, cuts through, and captures the essence of the evolutionary spirit.
Greed, in all of its forms — greed for life, for money, for love, knowledge — has marked the upward surge of mankind.
And greed — you mark my words — will not only save Teldar Paper, but that other malfunctioning corporation called the USA.
0
Timurs Čuntonovs > esmeralda_se 26.08.2014. 15.54
Radio vēsta, ka ZZS ministrs Dūklavs padomiskā mierā dabūjis kompensācijas piensaimniekiem? Ome Straujuma, protams, saviem “mīļajiem lauksaimniekiem” iedos visu. Nu gribas taču omei būt mīļai. Bet nobarojies krievs sēž Šveicē un turpina dzert konjaku. Kompensāciju izdīkšana nostrādāja! Priekā!
0
Ieva 26.08.2014. 17.56
Visu nosaka biznesa likumi. Tas, ka Krievija ir ļoti neuzticams partneris, uzņēmējiem bija jāsaprot jau pēc Krievijas defolta, Lužkova reņģu kara, benzopirēna epopejas vai muitas dienesta pēkšņajiem un pretrunīgajiem lēmumiem- te ielaist, te neielaist kravas. Krievijas nestabilitāte attiecības, arī saimnieciskās, ir vispārzināms fakts. Mums. Un to, ka bizness ir riskants, rūpnieki parasti ierēķina cenā. Tā vajadzētu būt pēc teorijas, un “cietušajiem” rūpniekiem bija jābūt uzkrājaumam, kas riska iestāšanas gadījumā ļautu bezsāpīgi iet no situācijas.
Bet tā nav! Kāpēc? Tāpēc, ka ir uzvarējusi alkatība. Biznesmeņi par katru cenu ir gribējuši iegūt lielu peļņu. “Labāk štruntu pārdodam Krievijai, nevis to uzlabojam un pārdodam Rietumiem”. Lētāk gan, droši vien, toties stabilāk un drošāk.
Un tagad jautājums – kāpēc man šī alkatība ir jākompensē? Riskēja un zaudēja, vai tā man vaina? Nepiesedzu tak tos, piemēram, kas kārtīs blefo un zaudē. Indikācijas tak bija un ne vienreiz vien. Kāpēc nemācijās no tā? Kāpēc man šie azartiskie spēlmaņi jāglābj? Man – kā nodokļu maksātājam.
9
Andris Jautriņš > Ieva 26.08.2014. 18.56
Tas, ka Krievija ir ļoti neuzticams partneris, uzņēmējiem bija jāsaprot jau pēc Krievijas defolta………..
Kā tad ar ASV defoltu, kad Niksons vienpusēji paziņoja, ka $ vairs netiek segts ar zeltu? Nezināšana ir spēks? 1984!
0
Andris Jautriņš > Ieva 26.08.2014. 19.20
divsimtais, ja nesaproti angliski, padod ziņu – meklēšu tulkojumu krieviski.
0
Andris Jautriņš > Ieva 26.08.2014. 19.13
PSRS Staļina laikā uz dolāru neparakstījās, tādēļ arī sākās aukstais karš. Laikam Hruščova laikā parakstījās. Bet tā nebija problēma. Problēma bija de Gols, kurš aizsūtīja jankām kuģi ar dolāriem un paprasīja 1944. gadā Bretonvudā parakstīto zeltu…
http://www.youtube.com/watch?v=vNAvsrY9vR4
v_rostin, ja nesaproti angliski, padod ziņu – meklēšu tulkojumu krieviski
0
Andris Jautriņš > Ieva 27.08.2014. 07.53
Tātad, divsitais nesaprot angliski. Kas tos vašingtonas rublīšus sadrukāja Vjetnamas ekskursijas finansēšanai? Vēl divsimtais nesaprot, ko uz sevi pievelk.
0
ILZE > Ieva 27.08.2014. 11.25
Andris Doveiks
Vēl divsimtais nesaprot, ko uz sevi pievelk.
________________
Vai kaķa lāstus, kas “debesīs nekāpj”?
0
Andris Jautriņš > Ieva 27.08.2014. 15.17
Ja tā vērtē paša rakstīto, tad jau laikam esi drošībā
0
Alise > Ieva 27.08.2014. 06.17
Pilnībā pievienojos Ķīpam.
0
ILZE > Ieva 26.08.2014. 23.21
Andris Doveiks
Ka glumie varžēdāji, WWI un WWII eskalētāji bija sadomājuši par nedaudz vairāk, kā par dolāru gramā iepirkt zeltu, zināju sen. Divsimtais, tas ir atgādinājums vatņikiem, ka labāk laicīgi atgriezties mājās kaut plackartes vagonā, nekā vēlāk saldētājvagonā sakrautiem grēdā ar birkām pie kājas īkšķa.
0
ILZE > Ieva 26.08.2014. 19.11
Andris Doveiks
Kāpēc ASV būtu jāsedz dolāru ar zeltu, ja visa civilizētā pasaule, un arī pāriji (Krievijas feodāļi un draugi) ir leģimitējuši ASV, kā pasaules valūtas emitētāju, jo tie mēsli neņem kukuļus rubļos, dināros, Sīrijas mārciņās, bolivāros, bet gan tikai dolāros.
0
ILZE 26.08.2014. 16.40
“Kādēļ uzņēmējiem nav izdevīgi balstīt Putinu”
____________________
Kāpēc būt krievam ilgtermiņā ir pašnāvība?
0