Manipulācijas paraugstunda

Ja kāds cīnās pret fašismu, tad nekad nekļūdās un drīkst darīt visu, kas ienāk prātā

Citu cilvēku izmantošana savu mērķu sasniegšanai, bez viņu apzinātas piekrišanas, ir psiholoģiska manipulācija, un to, kurš izmanto otru, neatklājot savus īstos mērķus, sauc par manipulatoru.

Pēdējā laikā manipulācijas Latvijā notiek gandrīz visās jomās. Notikumi Ukrainā vieniem liek darīt visu, kas viņu spēkos, lai cilvēki paliktu Krievijas informatīvās melu telpas pakļautībā, jo tāds ir viņu darba uzdevums. Otri saredz iespēju gūt kādu labumu sev, savam biznesam, biedējot līdzcilvēkus un stāstot, ka pret agresoru neko nedrīkst pasākt, ja nu vienīgi uzmanīgi pakaunināt un palūgt varbūt tā vairs nedarīt.

„Saskaņas centram” piederošā Rēzeknes dome nupat ir veikusi spožu manipulācijas paraugdemonstrējumu – gribēja piešķirt daļēju finansējumu Jurija Sediševa grāmatas „Viņu paveiktais nav aizmirstams” izdošanai. Grāmata slavina padomju armiju, tās nopelnus, atbrīvojot Latviju no hitleriskās Vācijas okupācijas. No vienas puses, nav ko iebilst, jo okupācija tiešām bija, taču no otras puses, šī „atbrīvošana” nesa citu 50 gadu ilgu Latvijas okupāciju. 

Grāmatā ir no LR oficiālās nostājas Otrā pasaules kara vēstures notikumu interpretācijā atšķirīga nostāja.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savā aicinājumā Rēzeknes domei norāda, ka LR tiesiskais regulējums neparedz pašvaldības domei tiesības piešķirt finansējumu ideoloģiska satura iespieddarbu finansēšanai. Uzskatu, ka savu viedokli varētu izteikt arī Rēzeknes iedzīvotāji, jo tieši par viņu naudu grasās slavināt padomju armiju.

Tiesa, šobrīd Rēzeknes dome ir atlikusi lēmuma pieņemšanu, taču tikai tāpēc, ka ir parādījušās vēl citas organizācijas, kas vēlas finansēt grāmatas atkārtoto izdošanu un diskusijai ir nodots jautājums par tās tulkošanu no krievu valodas latviešu valodā.

Paraugdemostrējums ir sācies. Kāpēc? Ukrainas notikumu un notriektās pasažieru lidmašīnas kontekstā Krieviju un tās armiju uzskata par okupantiem un teroristu atbalstītājiem. Lai gan Krievija apgalvo, ka tai nav nekāda sakara ar teroristiem, mūsdienu satelītu tehnoloģijas ļauj nofiksēt visu, kas notiek. Tādēļ Krievijai ar steigu ir jāspodrina savs un savas armijas tēls savu pilsoņu, Putina atbalstītāju un vienkārši apjukušo prātos.

Kā zināms, Krievijā ir kāda metode, kā jebko iecelt svētas un pareizas rīcības kārtā -jāpaziņo, ka notiek cīņa pret fašismu.

Ja kāds cīnās pret fašismu, tad nekad nekļūdās un drīkst darīt visu, kas ienāk prātā un arī to, kas ir ārpus cilvēcības robežām. Tātad vispirms jāatgādina par padomju armiju kā cīnītāju pret fašismu, tad kaut kur var it kā nejauši pieminēt, ka šodienas Krievijas armija ir padomju armijas svēto tradīciju mantiniece un tad jau viss būs kārtībā, cilvēku prātos iesēdīsies shēma: padomju armija = Krievijas armija = svētie cīnītāji pret fašismu. Viss. Mērķis panākts. Pārējā pasaule var dusmoties, ieviest sankcijas, lūgties vai glaimot, bet daļai iedzīvotāju tas būs svētas armijas svētais karš.

Autore ir pilsoniski aktīva juriste