Saeimas Juridiskā komisija spriedīs, kā labot nepilnības prasības nodrošinājuma praksē
Žurnāla “Ir” izdevējs a/s “Cits medijs” 15.augustā vērsies Rīgas centra rajona tiesā ar pieteikumu, kurā lūdz tiesu atcelt 22.jūlijā piemēroto izdevēja aktīvu apķīlājumu civillietā, kas ierosināta pēc maksātnespējas administratora Māra Sprūda prasības par goda un cieņas aizskaršanu.
Žurnāls “Ir” pieteikumā norāda, ka piemērotais prasības nodrošinājums – izdevēja aktīvu apķīlāšana 22 979 eiro apmērā, ko Sprūds nosaucis kā vēlamo morālās kompensācijas summu – ir nesamērīgs, pārkāpj izdevēja tiesības uz vārda brīvību un tāpēc ir pilnībā atceļams. Turklāt “Ir” uzsver, ka Sprūda prasība šajā lietā par goda un cieņas aizskaršanu ir pirmšķietami nepamatota – proti, lielāka ir tās noraidīšanas, nevis apmierināšanas varbūtība. 2012.gada decembrī ierosināto Sprūda prasību tiesa joprojām nav sākusi skatīt pēc būtības, nākamā sēdē nozīmēta 4.septembrī.
“Ir” izdevēja pieteikumā ietverts juridiskais pamatojums, kas apliecina apķīlāšanas nesamērīgumu un šādas jaunas tiesu prakses iedibināšanas bīstamību Latvijas medijiem. Tāpat izvērsti skaidrots, kāpēc Sprūda prasība nav pamatota.
Tā kā tiesas lēmums par aktīvu apķīlāšanu nav pārsūdzams un ir jau nekavējoši stājies spēkā, “Ir” atliek vērsties tiesā ar pieteikumu, lūdzot šo prasības nodrošinājuma jautājumu izskatīt no jauna un atcelt. Lēmums vēlreiz jāpieņem tai pašai tiesai, kas apķīlājumu piemērojusi.
Lai nepieļautu interešu konflikta situāciju, izdevniecība vienlaikus pieteikusi arī noraidījumu tiesas priekšsēdētājai Sandrai Meliņai, kas pieņēma apstrīdēto lēmumu. “Ir” uzskata, ka tiesnese nevar būt objektīva šajā lietā, jo žurnāla pētniecisko rakstu sērijā, par kuru ir strīds ar Sprūdu, ir pētītas arī nepilnības un dīvainības tieši Meliņas vadītajā Rīgas Centra rajona tiesā.
“Tiesas lēmums par “Ir” aktīvu apķīlāšanu ir netaisnīgs un rada draudus vārda brīvībai. Pirms vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, “Ir” izmanto iespēju lūgt pašu Latvijas tiesu labot šo kļūdu,” saka žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.
Žurnāls “Ir” vērsies arī Saeimas Juridiskajā komisijā, norādot uz izdevēja aktīvu apķīlāšanu kā bīstamu uzbrukumu vārda brīvībai un mediju neatkarībai un aicinot likumdevēju grozīt normatīvos aktus, lai šādas jaunas un bīstamas tiesu prakses iespējamību Latvijā novērstu. Juridiskā komisija 21.augustā pēc “Ir” un vairāku citu nepamatoti apķīlātu uzņēmēju rosinājuma izvērtēs, kādas nepilnības pašlaik tiesu praksē ir prasības nodrošinājuma jomā un kādi Civilprocesa kodeksa grozījumi tās novērstu.
Komentāri (23)
alexander 18.08.2014. 11.17
Protams, šis jautājums tiesai jālemj vēlreiz un nekādā gadījumā to nevarētu darīt tiesnese S. Meliņa, kura tostarp ir viena no personām, kuras lēmuma rezultātā tika akceptēta kratīšanu un materiālu iznemšanu pie žurnāistes I. Naglas, ko ECT vēlāk atzina par nepamatotu un lika Latvijas valstij samaksāt EUR 20 000. Jācer, ka Saeimas Juridiskā komisija atbalstīs ierosinājumu atteikties no prasības nodrošinājuma lietās, kurās iesaistīti mediji, lai neapdraudētu tiesības uz viedokļa brīvību.
1
guna_sniedzina > alexander 18.08.2014. 15.38
Te saskaņā ar CPL notiek pieteikuma par nodrošinājuma līdzekļa pārskatīšanu izlemsana, un par to lemj tas pats tiesas sastāvs , ja vien nav notikusi kādas izmaiņas tiesas sastāvā sakarā ar tiesneša atstātīsanu vai noraidījuma izteikšanu.
Par nieaidijuma pieteikšana neko neesmu dzirdējis, un acīmredzams tiesnesei arī nav pamata sevi atstātīt.
Par lēmumu kuru viņa pieņems varēs iesniegt blakussūdzību Aogabaltiesā, un visticamāk tā arī būs.
Jo vislielākā un acīmredzama kļūda ir ka tuksnese neizvērtēja pirmšķietamo pamatotību tā kā to vajadzēja izdarīt, proti iztiesāt lietu uz lietā esošā materiāla pamata, un pamatot kā spriedumā.
0
austrisv 18.08.2014. 10.10
Meliņa- labs zīmols šadai tiesnesei un viņas pieņemtajam absurdajam lemumam. Interesanti, ka viņa notaksēja Sprūda godu un cieņu?
2
runivs > austrisv 18.08.2014. 14.06
Diemžēl tiesas joprojām neprot/negrib saprast, ka šāda prasība vairāk līdzinās t.s. stratēģsikām prasībām (Strategie Lawsuit Against Public Participation), kas civilizētās valstīs ir sen atpazīta lieta.
Ne vienmēr šādas prasības iesniedzēja mērķis ir iegūt labvēlīgu tiesas spriedumu, lai tā rzultātā tiktu piedzīti iespējamie zaudējumi.. Mēŗķis jau sasniegts tajā brīdī, kad tiesa ir pieņēmusi prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu. Stratēģisko prasību iesniedzēju nolūks ir vajāt un iebiedēt šo mediju, lai ne tikai tam, bet arī nevienam citam turpmāk nerastos vēlme analizēt vienu vai otru valstī svarīgu problēmu.
Pasaules prakse liecina, ka šādas prasības tiesā parasti ceļ komersanti, nekustamo īpašumu īpašnieki, lai vērstos pret valsts amatpersonām, konkurentiem biznesā un nevalstiskām organizācijām, īpaši vides jomā. Piemēram, pag.g.s.beigās šādu stratēģisku prasību iesniedza MCDonalds pret pieciem vides aktīvistiem. Lieta aizgāja līdz ECT, kas atzina, ka Apvienotā karaliste pārkāpusi 6.un 10.Konvencijas pantu. (tiesības uz taisnīgu tiesu un izteiksmes brīvību). Tādu piemēru ir daudz, atceramies kaut vai t.s Saburovas lietu pirms 10 gadiem.
Jāņem vērā, ka, ja arī prasības iesniedzēji negūst pozitīvu tiesas spriedumu, tie uzvar ” kopējā cīnā”, š.g. pet mediju.
Latvija ar šādu medija kontu apķīlāšanu ir liela riska priekšā, ka valsts kārtējo reizi dabūs maksāt. Ja šis precedents aizies, tad skola būs rokā un tā varēs piebeigt ikvienu mediu.
Neticami, ka tiesa nav to apjēgusi, neesam taču vairs banānu valsts līmenī. No malas izskatās, ka tiesa kopā ar administratoru ” atriebjas” par to, ka medijs atļāvies kritizēt maksātnespējas procesu.
0
ligakalnina > austrisv 18.08.2014. 15.24
Gan jau tiesneši visu saprot, tādiem lēmumiem, visdrīzāk, pamatā korupcija, tik milzīgai tiesnešu nekompetencei ticēt negribas.
Tiesnesis lieliski zina, ka viņam par to nekass nebūs, pat, ja spriedumu atcels ECT, un valsts dabūs par to maksāt.
Tādus tiesnešus, tomēr, vajadzētu “atzīmēt”, vispār dodot tiem iztiesāšanā tikai mazsvarīgas lietas ar minimalām korupcijas iespējām, cik zinu, tad ir valstis, kur taisni tā arī dara, vai, likt tiem atbildēt materiāli, kādā veidā, to var izdomāt.
Latvijā tiesnešiem ir milzīgi lielas tiesības, bet, nekāda atbildība, kas ir absurds, tiesības var iet kopā tikai ar atbildību, tiesnešu neatkarība nav sinonīms tiesnešu bezatbildībai un visatļautībai, kas izpaužas kā absolūti prettiesiski lēmumi.
0
ligakalnina 18.08.2014. 11.10
Te tiešām ir tas gadījums, kad tiesneses uzvārds sakrīt ar viņas būtību, šis nav pirmais dīvainais lēmums, ko piespriedusi šī tiesnese, vienu, cik zināms, atcēlusi ECT, saprotams, atcels arī šo, ja līdz tam nonāks.
notikumu secība šāda:
– ir publicē rakstu, kurā, faktiski, pierāda, ka pastāv noziedzīgs grupējums, kurā iesaistīti MNA un tiesneši, kas nodara milzīgu kaitējumu tiesiskumam, ekonomikai, biznesa videi šinī valstī
– Bordāns izstrādā likumu paketi, kas ierobežotu MNA tiesības, un tie, faktiski, kļūtu par valsts ierēdņiem, ar visām izrietošām sekām, un visas šīs koruptīvās darbības varētu ierobežot
-MNA un NA rindās rodas kārtējās histērijas pazīmes, un Bordāns tiek atcelts
– Bordāna vietā tiek nozīmēta Broka, kurai jai ir zināmi “traipi” biogrāfijā, kura nekavējoties nobremzē šīs likuma paketes virzību uz Saeimu, pie kam nekaunīgi melojot sabiedrībai, ka viņa to likumpaketi virza, kaut, Straujuma apgalvo pilnīgi pretēju
-seko absolūti dīvains tiesas lēmums, no tiesneses, kura pati varētu būt saistīta ar MNA mafiju, spriedums Krievijas tiesu garā, ko var iztulkot tikai kā vēlmi ietekmēt, ja ne iznīcināt, neatkarīgu mēdiju, un ierobežot vārda brīvības iespējas Latvijā
– toties lietas izskatīšana pēc būtības tiek vilkta garumā, pie kam, arī pēc paša “citušā” administratora iniciatīvas.
Vai tad te vēl vajadzīgi kādi komentāri?
Vispār, es nāktu ar likumdošanas iniciatīvu – ja kādu Latvijas tiesu lēmumu atceļ ECT, un, kā parasti, piespriež valstij maksāt cietušajam kompensāciju, šo kompensāciju, vai, vismaz daļu, jāmaksā tiesnešiem, kas šo spriedumu piesprieda, iespējams, tas liktu vienam – otram korumpētam tiesnesim aizdomāties, vai vērts pārdoties, ja, beigu beigās, tas var izmaksāt vēl dārgāk?
7
+3
-15
Atbildēt
+2
-11
Atbildēt
+5
-9
Atbildēt
+12
-7
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+12
-2
Atbildēt
+13
-1
Atbildēt
@ILZE > ligakalnina 18.08.2014. 11.31
dzeris49
Bordāna vietā tiek nozīmēta Broka, kurai jai ir zināmi “traipi” biogrāfijā
_____________
tu pac, zarnu infekciju un STS perēkli un citi morālie kropļi, zatļerasti, lamājāt Bordānu no panckām laukā, kamēr neatklājās, ka tas ir čekas iesūtītais kurmis un darbojās citā partijā. Atkal, plānprātiņ, uzsēdies uz savas izlīdušās zarnas, biji aizmirsis to ielocīt atpakaļ? Vajadzēja savu anālu izmantot tikai tam, ko Dievs nolicis, nevajadzētu tā latviešus nīst.
0
kristaps_drone > ligakalnina 18.08.2014. 15.19
“uzsēdies uz savas izlīdušās zarnas, biji aizmirsis to ielocīt atpakaļ?” – šī gan ir kolosāla frāzīte, izsmējos :o)
0
dro > ligakalnina 18.08.2014. 11.32
Špingaļeti…samovivoz iz Taganroga:)
0
ligakalnina > ligakalnina 18.08.2014. 12.07
Ino – un, konkrētāk, kas no manis minētiem faktiem neatbilst patiesībai?
Ilgi vēl citēsi to Petrosjanu argumentu vietā?
Pie kam, iepriekšējā komentarā pats norādīja, ka apķīlāšana īsti pasreiza nebija, kaut tas, ka tu sāc diskutēt ar “proktologu” ģenerāli – ombrosu – rostinu, tas gan ir samērā jautri.
0
ligakalnina > ligakalnina 18.08.2014. 15.30
Nu redzi cik labi, atradi sev draugu ar līdzīgu “humora” izjūtu.
0
Linda Deičmane > ligakalnina 18.08.2014. 15.34
Ja šādi prasti rupekļi ir NA atbalstītāji un paši par to sajūsminās, tad tas neko labu neliecina arī par atbalstāmo partiju. Tāds ar tādu sader. Brrr, izsauc riebumu kā pret vieniem, tā otriem.
0
jmaklakovs > ligakalnina 18.08.2014. 13.33
Ino. Vai kaut kas mainījies kopš iepriekšējiem rakstiem par MNA? Vai arī šī NA saistība ar MNA ir jānoklusē, lai pamazām par to visi aizmirstu un fīres varētu turpināties?
0