Franču uzņēmumu faustiskā vienošanās*

Šodien Maskavā tiesa sāk izskatīt krimināllietu, kurā par līdzekļu izlaupīšanu no Francijas uzņēmuma “Yves Rocher” apsūdzēts Kremļa opozicionārs Aleksejs Navaļnijs un viņa brālis Oļegs

Krīze Ukrainā ir aizēnojusi notikumus, kuri norisinās uz Krievijas iekšpolitiskās skatuves. Kamēr Krievijas sabiedriskās domas un pasaules skatieni ir pavērsti uz Ukrainu, režīms var pastiprināt savus uzbrukumus pilsoņu tiesībām.

Tādējādi 24.aprīlī kāda Maskavas tiesa sāka izskatīt «Yves Rocher lietu», kas skar krievu opozicionāru Alekseju Navaļniju. Viņš tiek apsūdzēts par to, ka ir izkrāpis no franču uzņēmuma apmēram 700 000 eiro, viņam draud vairāki gadi cietumsoda. Šim tiesas procesam var būt liela nozīme Krievijas nākotnē un tas ir tieši saistīts ar notikumiem Ukrainā. Tam būs būtiskas sekas, kas skars Krievijā darbojošos franču un Rietumu uzņēmumus.

Šis tiesas process liek atcerēties vairākas nepatīkamas patiesības par Krieviju. Tas parāda, ka cilvēkiem, kuri nostājas pret valdību, ir jābūt gataviem, ka viņiem par to nāksies dārgi samaksāt. Tas izceļ arī faustiskās vienošanās, ar kurām ir jāsaskaras Rietumu multinacionālajiem uzņēmumiem, kuri darbojas Krievijā. Valstī ir liels patēriņa tirgus, kas ir ienesīgs peļņas avots starptautiskajām firmām.

Bet, lai šīs firmas varētu turpināt savu darbību, tām ir jāpaliek labās attiecībās ar Krievijas valdību, tāpēc bieži vien ir spiestas pieņemt kompromisus, kas viņu pašu zemē būtu neiedomājami. Īpašajā gadījumā ar “Yves Rocher”/Navaļnija lietu, kas tika sākta pēc Bruno Leprū (Bruno Leproux) “Yves Rocher” krievu filiāles direktora iniciatīvas, franču kosmētikas grupa riskē kļūt par līdzdalībnieci politiska opozicionāra ieslodzīšanai cietumā par varas režīma celtām apsūdzībām.

Īsumā atcerēsimies faktus. Kopš 2008.gada uzņēmums “GPA”, ko bija dibinājis Aleksejs Navaļnijs un ko vadīja viņa brālis Oļegs Navaļnijs, sniedza loģistikas pakalpojumus firmai “Yves Rocher Vostok”, uzņēmuma filiālei Krievijā. 2012.gada decembrī, kad Navaļnija kungu sāka uzskatīt par vērā ņemamu opozīcijas līderi, izmeklēšanas komiteja sāka kriminālizmeklēšanu par viņa attiecībām ar franču uzņēmumu.

FIRMA “YVES ROCHER” NEKAD NEBIJA SŪDZĒJUSIES

Brāļi Navaļniji tiek apsūdzēti, ka laikā no 2008.gada līdz 2011.gadam ir pieprasījuši pārāk lielu samaksu par saviem pakalpojumiem. Pirms 2012.gada firma “Yves Rocher” nekad nebija sūdzējusies par firmas GPA pakalpojumiem. Turklāt paša uzņēmuma veiktās analīzes rāda, ka firmas GPA tarifi atbilda tirgus noteiktajiem. Tas ir skaidri norādīts kādā memorandā, ko “Yves Rocher Vostok” finanšu direktors sūtījis savam priekšniekam un kas 2014.gada 22.aprīlī bijis nosūtīts Navaļnijam. Šo iekšējo novērtējumu firma “Yves Rocher” tika veikusi 2013.gada janvārī.

Aleksejs Navaļnijs nav pavisam parasts politisks opozicionārs, ne arī parasts cīnītājs pret korupciju. Televīzijas raidījumā «Tiešā līnija» («Ligne directe»), kurā viņš atbildēja uz sabiedrības jautājumiem, Krievijas prezidents Putins izmantoja kādu Ļeņina citātu, lai noniecinātu liberālo krievu opozīciju, ko viņš nosauca par marginālu grupu bez jebkāda tautas atbalsta: „Viņi veido šauru loku, kas ir ārkārtīgi tālu no tautas!»

2013.gadā, kad pret Alekseju Navaļniju bija ierosināti tiesas procesi un kad viņam bija aizliegta pieeja plašsaziņas līdzekļiem, Maskavas domes vēlēšanās viņš tika otrajā vietā. Viņš bija vadījis līdz šim nepieredzētu kampaņu, kas bija mobilizējusi tūkstošiem brīvprātīgo, un savāca naudas līdzekļus, pateicoties kolektīvai finansēšanas operācijai internetā.

Nacionālistu histērijas laikā, kas pavadīja Krimas pievienošanu, viņš nepārprotami izteicās pret Krievijas agresiju.

Šī spēja vienlaicīgi būt principu cilvēkam un arī populārai personībai padara viņu par bīstamu Kremļa pretinieku.

Tālab tas nav pārsteigums, ka Aleksejs Navaļnijs 2013.gadā bijis notiesāts uz pieciem gadiem cietumsoda nosacīti kādā tikpat neskaidrā lietā kā šī, par kuru mēs patlaban runājam; viņš ir iejaukts arī trijās citās kriminālizmeklēšanās, kuras arī ir tikpat dīvainas.

TĀ IR ĀRZEMJU UZŅĒMUMA IESAISTĪŠANA

Kriminālvajāšanas sākšana pret politiskiem opozicionāriem par neeksistējošiem ekonomiskiem „noziegumiem” Krievijā nav jaunums. Tas, kas ir no jauna šajā gadījumā, ir ārzemju uzņēmuma iesaistīšana. Oficiālā propaganda ar prieku izkliegs, ka pat Rietumu uzņēmums uzskata Navaļnija kungu par „krāpnieku”.

Kopš 2012.gadā Leprū kunga noformulētās prasības, lai tiktu sākta izmeklēšana, grupa “Yves Rocher” šķiet, ka nebija sniegusi krievu izmeklētājiem ne liecības, ne arī ko citu, ko varētu izmantot pret Alekseju Navaļniju. Ja kaut kas tāds eksistētu, nav šaubu, ka Kremļa kontrolētie plašsaziņas līdzekļi to jau būtu atklājuši. Ir vairāk nekā ticams, ka firma “Yves Rocher” nekad nav liecinājusi pret firmu GPA un/vai Alekseju Navaļniju.

Franču grupa pret šo lietu ir izturējusies apbrīnojami diskrēti. Tā ir riskanta stratēģija, jo firmas klientu pieaugošais skaits par to ir lietas kursā un ir sašutuši. Vikipēdijā diskusija par šo lietu aizņem pusi no uzņēmumam veltītajām lapām angļu un krievu valodās. Lietai jau ir bijušas konkrētas sekas: pirms diviem mēnešiem Aleksejam Navaļnijam bijis piespriests mājas arests un aizliegta pieeja internetam. 24.aprīlī notiekot pirmajai tiesas sēdei “Yves Rocher” lietā, tiesnesis Aleksejam Navaļnijam mājas arestu pagarināja par sešiem mēnešiem. 22.aprīlī Navaļnija kunga blogā publicēta piezīme rāda firmas “Yves Rocher” advokātu parakstītu vēstuli, kurā ir precizēti iemesli, kādēļ Leprū kungs tika iesniedzis tiesā prasību pret Alekseju Navaļniju. 

Šā lēmuma pieņemšanai iemesls ir bijis varas iestāžu izdarītā firmas “Yves Rocher” krievu darbinieku nopratināšana (nopratināšana, kas attiecās uz citu lietu pret Alekseju Navaļniju, kas tāpat ir tikusi safabricēta un kurai nav nekāda sakara ar firmu “Yves Rocher”) un dokumentu konfiskācija uzņēmuma galvenā biroja Krievijā telpās.

Nu jau vairākus gadus ārzemju uzņēmumi akceptē šo situāciju, paskaidrojot, ka nodarboties ar uzņēmējdarbību korumpētā valstī var palīdzēt šai valstij atbrīvoties no korupcijas – veicinot vidusšķiras rašanos un ļaujot attīstīties jaunai meritokrātisku profesionāļu paaudzei. Tomēr, ja tie vēlas turpināt savu darbību, Rietumu uzņēmumi var tikt spiesti piedalīties represijās vai arī pamest valsti.

Daudzi politikas analītiķi bija ļoti pārsteigti, redzot, kā Krievija pievieno Krimu, neskatoties uz izteiktajiem draudiem par sankcijām un ekonomisko izolēšanu. Izskaidrojums ir vienkāršs: Krievijas elite uzskata, ka Rietumi ir «vāji» un ka tie nekad nepielietos īstas sankcijas, jo tie vienmēr izvēlēsies ekonomiskās intereses, morālajiem principiem par sliktu. Šī pārliecība tiks stiprināta, ja firma “Yves Rocher” palīdzētu Krievijas valdībai notiesāt Alekseju Navaļniju.

Raksta autors Sergejs Gurijevs ir asociētais ekonomikas profesors Politikas zinātņu institūtā

* Raksts publicēts laikrakstā LE MONDE 2014.gada 30.maijā