Būs jāpalielina arī neapliekamo minimumu un minimālo pensiju
Līdz ar jauna minimālā ienākumu līmeņa noteikšanu Labklājības ministrija (LM) piedāvā veikt izmaiņas arī minimālās pensijas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēros.
LM ir izstrādājusi koncepciju “Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu”, kas paredz, sākot ar 2017.gadu, valstī noteikt jaunu minimālā ienākuma līmeni, ko izmantos, rēķinot, piemēram, minimālos pabalstus, nosakot ienākumu neapliekamo minimumu, kā arī dažādu pabalstu apmēru. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, 2017.gadā minimālais ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli būtu 129 eiro.
Trešdien preses konferencē ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā eksperte Evija Kūla informēja, ka līdz ar šīm izmaiņām LM rosina no 75 eiro līdz 129 eiro palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un no 70 līdz 129 eiro palielināt minimālo pensiju.
Tāpat plānots izvērtēt minimālā ienākuma līmeņa sasaisti ar valsts sociālajiem pabalstiem un bezdarbnieka pabalstu, – iespējams, tiks noteikts minimālais bezdarbnieka pabalsta līmenis. Konkrētas summas gan patlaban nav zināmas.
Jauna minimālā ienākuma līmeņa ieviešanai, minimālās pensijas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēra palielināšanai gadā būtu vajadzīgi aptuveni 160 miljoni eiro, iespējams, 215,8 miljoni eiro, – atkarībā no tā, kāda pieeja tiks izvēlēta saistībā ar minimālajām pensijām, sacīja Kūla.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), vaicāts, vai budžetā tam būs līdzekļi, sacīja, ka, tāpēc, saprotot budžeta situāciju un izmaiņu izstrādei, diskusijām un ieviešanai nepieciešamo laiku, tās tiek plānotas uz 2017.gadu.
“2017.gads ir tas reālais gads, kad mēs redzam, ka varētu būt arī finansējums, jo šeit nav tikai valsts pamatbudžets,” teica Augulis, paskaidrojot, ka šo summu veidos arī sociālās apdrošināšanas atbalsts un pašvaldību atbalsts. Tomēr viņš piebilda, “ja valsts pamatbudžeta ienākumi saglabāsies salīdzinoši zemi, tad, iespējams, diezgan sarežģīti būs 2017.gadā”.
Augulis arī uzskata, ka LM piedāvājums būs saistošs jebkurai nākamajai valdībai. “Šis ir piedāvājums, kā valstī varētu mazināt nabadzību. Jebkurai, manuprāt, saprātīgai valdībai nākotnē pie tā būs jāstrādā un līdz 2017.gadam pie sistēmiska risinājuma jānonāk,” sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka Augulis ar informāciju par jauno minimālā ienākuma līmeni 129 eiro vienam ģimenes loceklim klajā nāca trešdien intervijā Latvijas Radio.
Saskaņā ar LM izstrādāto koncepciju šāds minimālais ienākumu līmenis vai nu no pašvaldības, vai no valsts budžeta būs jānodrošina ikvienam iedzīvotājam, ziņo LETA.
Saskaņā ar koncepciju minimālo ienākumu līmeni izmantos, rēķinot, piemēram, minimālos pabalstus, nosakot ienākumu neapliekamo minimumu, kā arī dažādu pabalstu apmēru.
Kā skaidroja Augulis, noteikt jaunu minimālā ienākuma līmeni bijis nepieciešams, jo neviens no līdzšinējiem dažādiem minimālajiem līmeņiem nav sociāli ekonomiski pamatots. LM minimālo ienākuma līmeni aprēķinājusi, ņemot vērā esošo ekonomikas situāciju.
Koncepcijas ieviešana gan nav paredzēta uzreiz, bet no 2017.gada. “Neplānojam rīt uz pusdienas laiku,” sacīja Augulis. Iespējams, ka pašreiz aprēķinātā summa – 129 eiro – līdz 2017.gadam vēl mainīsies, visticamāk, pieaugs, sacīja Augulis.
Pēc viņa teiktā, minimālais ienākumu līmenis saskaņā ar koncepciju tiks pārrēķināts reizi gadā atkarībā no ekonomikas izaugsmes, sociālajām iemaksām un citiem faktoriem.
Koncepcijas realizācija gadā varētu izmaksāt 190 miljonus līdz 250 miljonus eiro atkarībā no izvēlētā varianta.
Kā informēja Augulis, LM veidos arī jaunu iztikas minimuma grozu, kādu līdz šā gada janvārim rēķināja Centrālā statistikas pārvalde, bet patlaban vairs tas netiek darīts.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (43)
Janka, Janic 06.08.2014. 09.55
labi , kameer ģimene veel no diviem locekļiem tad kautkaa izknapinaasies, bet ja paliek viens tad laikam gan jāaiziet( uz viņsauli) arii otram jo ar 129 eiro meenesii , var izdziivot lauku seetaa dziivojošie, ja paklausaas priekšveeleešanu saukļus tad paliekmskaidraaka aina , proti balsojiet par ZēZēesu un šii probleema buus atrisinaata.
1
efeja60 > Janka, Janic 06.08.2014. 17.58
Protams, tiks atrisināta galvenā problēma, lielais pensionāru skaits. Nav pensionāra, nav problēmas.
0
ligakalnina 06.08.2014. 10.33
Ar tādu minimumu pat komunālos par vienistabas labiekārtotu dzīvokli nav iespējams nomaksāt, kur nu vēl ēšanu vai medicīnu. acīmredzot ZZS tas nav saprotams.
īstenībā, tas ir pamudinājums visiem – mūkiet no šīs valsts, ja ar jums kas notiks, jūs nevarēsiet ne apmaksāt savu ārstēšanos, ne vispār izdzīvot.
Bet, tas nekas, tūlīt gan jau kāds saņems tūkstošus par kārtējo reemigrācijas vai kādu citu “programmu”, kantoris raksta, tātad strādā, iespējams “pētīšanai” nodibinās vēl kādu departamentu pie ministrijas, sakariem ar iedzīvotājiem – 20 – 30 cilvēkus lielu “sab. att. departamentu”, nu un kādu aģentūru, saprotams, tam mums nauda atrodas vienmēr, uz izbijošo politiķu, kā arī esošo politiķu radu, draugu, partijass biedru vidū vienmēr būs pieprasījums pēc līdzīgām “darbavietām”.
Ja mums, pēc valdības datiem, IKP uz vienu iedzīvotāju kaut kur 50% no Vācijas IKP, un lielāks par poļu IKP, tad kāpēc mums pabalsti, pensijas, utt., atšķiras no Vācijas nevis par 50%, bet, vairākas reizes, kur mums paliek nauda?
Kaut, saprotams, ka tādas valsts pensijas un sociālie pabalsti, ko mums daži saņem, parasti tie, kuriem tie pabalsti vispār nebūtu vajadzīgi, jo tiem tāpat nekas netrūkst, vāciešiem pat sapņos nerādās.
12
lindapastare > ligakalnina 06.08.2014. 12.34
dzeri, Latvijā vidējā neto alga ir tikai 25% no Vācijas vidējās. Tā kā no tā vien jau tās “vairākas reizes” arī rodas.
0
lindapastare > ligakalnina 06.08.2014. 16.06
Dzeri, to “labi atalgoto”, kas procentuāli maksā mazāk, ir apmēram 6000 (0.7% no visiem nodarbinātajiem). Visi pārējie (VISI), kam bruto ienākumi ir zem 3800 EUR mēnesī, maksā procentuāli vairāk nekā tie, kas saņem minimālo.
Minimālās algas saņēmēji nodokļos maksā 40.47%, bet 3500 EUR algas saņēmēji maksā 44.55%
0
ligakalnina > ligakalnina 06.08.2014. 17.31
Minimalās algas saņēmējus vispār vajadzētu no nodokļiem atbrīvot
Un ielikt vienā grupā gan tos, kas saņem, teiksim, 380, gan 3800, tātad, desmit reizes vairāk, manuprāt īsti pareizi nav, tās ir pilnīgi dažādas cilvēku kategorijas, un tiem būtu jāpiemēro dažādas nodokļu likmes, protams, ja mēs gribam dzīvot, kā Skandināvijā, nevis, kā Latīnamerikā, pagaidām mēs ejam Latīņamerikas virzienā ar mūsu Gini koef. pie 20, nevis 4-6, kā tas ir Eiropā.
Un kāds iemesls, ka tiem, kam ir virs 3800, jāierobežo soc. iemaksas, kaut viņu būtu 0,1%, sevišķi, ņemot vērā soc. budžeta deficītu, taisni jāpalielina, un nauda jāizmanto ienākumu un soc. budžeta izmaksājamo pabalstu izlīdzināšanai, neredzu esošajā sistēmā nekā loģiska vai taisnīga, nedomāju, ka tāda sistēma raksturīga Eiropai, tad jau “vistaisnīgāk” būtu, ja nebūtu vispār nekāda soc. aizsardzības sistēma, katrs rūpētos par sevi, un pats krātu pensijām un nebaltām dienām, un tad lai tie, kas nespēj par sevi parūpēties, izzūd dabiskās izlases veidā, vispār, to sauc par sociāldarvinismu, un mūsdienu demokrātijām tas nav raksturīgi, bet, arī tāds viedoklis var pastāvēt.
0
ligakalnina > ligakalnina 06.08.2014. 14.31
Nekorekti salīdzināt Latvijas un Vācijas ekonomiku absolūtos skaitļos, protams, vāciešiem tā un IKP ar budžetu daudz lielāki.
Bet,rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju, pēc mūsu pašu datiem, mums tai maciņā ir tikai kaut kur divreiz mazāka summa, nekā vāciešiem, jo vāciešiem arī iedzīvotāju skaits lielāks.
Tad kāpēc pabalsti, algas, utt. uz vienu iedzīvotāju, mums atšķiras nevis divreiz, bet, vairākas reizes?
Kāds tam iemesls – mums savāc nodokļos daudz mazāku % no IKP, nekā Vācijā, tātad, budžets % no IKP ir daudz mazāks, vai arī, tas budžeta prioritātes ir citas, vai tas viss kopā?
Skaidrojums “Vācija bagātāka, tāpēc”, te neder, pārāk vienkārši un neko neizskaidro.
0
andris902 > ligakalnina 06.08.2014. 14.04
….Dzeri….atšķirība ir tajā, ka Vācijai budžeta maciņā ir 100 eirīši….mums tikai 10….un no 10 eirīšiem arī vācieši nevarētu radīt brīnumu, uz kuru mēs tik ļoti ceram….
0
efeja60 > ligakalnina 06.08.2014. 18.02
Ja mums medicīnai % apmēram trīsreiz mazāk medicīnai, nekā Vācijā, un divrez mazāk, nekā Igaunijai un Lietuvai, un pat mazāk, nekā Bulgārijai, daudz mazāk soc. aizsardzībai, mazāk arī armijai, tad, kam tad mums tā nauda aiziet vairāk?
===================
Kam? Vienotība iedeva saviem sponsoriem, biodegvielas uzņēmējiem 100 miljonus eiro vienā gadā. Tur arī aiziet.
0
efeja60 > ligakalnina 06.08.2014. 18.09
Nav vis kā tu saki. Vācijā budžetā ir 39,1 eur, kamēr Latvijā 27,9 eur.( tie ir procenti no IKP, kas tiek iekasēti nodokļos 2012).
0
efeja60 > ligakalnina 06.08.2014. 18.11
Vidējais Eiropas Savienībā ir 39,4% no IKP. Uz to mums arī jāvirzās.
0
simpsons > ligakalnina 07.08.2014. 00.54
-> Dzerim
Vācijas IKP ir 2X lielāks kā Latvijas tikai rēķinot PPS. Ja ņem nominālo IKP uz cilvēku, tad starpība ir 3X. Līdz ar to algu un pabalstu atšķirība 4X ir daudz tuvāka nopelnītajam/ražīgumam.
0
Ligiña Doniña > ligakalnina 07.08.2014. 01.23
Normund. Kāda mums ir ierēdniecības armija, kas jābaro pret piem. Vāciju un tās budžetu! ? Vājprātīga! Viņi cīnīsies ar zobiem un nagiem, lai turpinātu mūs kāst. Un nevar viņus vienkārši deportēt, bet vajadzētu ar steigu.
0
ligakalnina > ligakalnina 06.08.2014. 13.17
To es saprotu, jo mazākas algas, jo mazāks sociālais nodoklis, jo, tātad, mazāki pabalsti, pensijas, utt.
Bet, tad rodas divi jautājumi – kāpēc mums tik mazs algas ( jo darba ražīguma ziņā Latvija no Vācijas daudz kur sevišķi neatpaliek, taisni Anglijā darba ražīgums ir daudz zemāks par Vāciju vairākkārt, kā kaut kur lasīju, bet, algas neko daudz neatšķiras), un kāpēc mums tāda nodokļu sistēma, ka mazāk atalgotie % no algas maksā daudz vairāk, nekā labi atalgotie, cik zinu, Vācijā tā galīgi nav.
Cita lieta, ka Vācija ražo daudz ko ar lielāku piev. vēretību, bet, tas arī nav izskaidrojums.
Ja mums medicīnai % apmēram trīsreiz mazāk medicīnai, nekā Vācijā, un divrez mazāk, nekā Igaunijai un Lietuvai, un pat mazāk, nekā Bulgārijai, daudz mazāk soc. aizsardzībai, mazāk arī armijai, tad, kam tad mums tā nauda aiziet vairāk?
0
ilma > ligakalnina 06.08.2014. 11.11
Reku top jauns pētījums :
http://www.lu.lv/zinas/t/28324/?fb_action_ids=10152447459469230&fb_action_types=og.likes
“Sāk īstenot lielāko ārzemēs dzīvojošo latviešu aptauju”
Projekta pētnieks Mārtiņš Kaprāns
05.08.2014
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētnieki sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultātes pētniekiem sāk īstenot lielāko ārzemēs dzīvojošo latviešu aptauju. Tās mērķis ir iegūt daudzpusīgu informāciju gan par pēdējās desmitgadēs izbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan par latviešu diasporu kopumā.
Esmu gatavs saderēt, ka pēc brīža kārtējā (vecā) pētnieku grupa, dabūjusi smuku projekta naudu, to apēdīs radot jaunu reemigrācijas plānu. Vienvārdsakot jaunu papīru ražošana turpinās. Ķipa, notiek sociālo pētnieku sabiedrības ekonomiskā attīstība. Vismaz viņiem maizītei ar sviestu un, cerams, desu pietiks.
0
Janis 06.08.2014. 08.53
Es pareizi sapratu?
“Iztikas minimuma” ~Ls 170 ~= Ls 250 EUR vietā mums ir vairāk nekā 2x mazāks “iztikas minimums”.
Jau iepriekš “iztikas minimums” nebija spēkā jau kopš 1992. gada. (skat. attiecīgo likumu), bet CSB to turpināja aprēķināt, jo “nebija pavēles beigt aprēķināt”, par spīti tam, ka pat daži produkti, kas tajā ir, vairs nav iegādājami.
Tagad mums ir “iztikas minimums”, kas ir spēkā, bet ir pilnīgas muļķības.
Lieliskie “labklājības speciālisti” no ZZS pastrādājuši?
7
+1
-4
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
@Inta Lasmane > Janis 06.08.2014. 13.34
Nedomāju, ka lieli pabalsti būtu īpaši godīgi attiecībā pret tiem, kas strādā maz atalgotu darbu (medmāsas, sanitāri, sētnieki, krāvēji, apsardzes darbinieki u.tml.).
0
Inta Lasmane > Janis 06.08.2014. 13.21
Šādiem cilvēkiem parasti tiek piešķirti invaliditātes pabalsti.
0
ligakalnina > Janis 06.08.2014. 13.58
Nav runa par lieliem pabalstiem, bet, par tādiem, par kuriem varētu kaut vai izdzīvot.
0
ligakalnina > Janis 06.08.2014. 13.26
Protams, ka piešķir, un tu domā, ka tie ir daudz lielāki par šo summu?
0
Ieva Priedenfelde > Janis 06.08.2014. 15.54
Mēs jau te pie viena cita raksta secinājām, ka Latvijā algas no darba ražības atpaliek apmēram 2,5 reizes. Darba ražība Latvijā ir apmēram puse no darba ražības Vācijā vai Īrijā, tāpēc vidējai un minimālajai algai ir jābūt pusei no Vācijas vai Īrijas algām. Turklāt mazās algas ir apliktas ar milzīgiem nodokļiem. Kaut ko tādu izdarīt savai tautai var tikai pēdējie noziedznieki. Mēs maksājam 35% sociālās iemaksas, lai prezidents Bērziņš un Viņķeles vīrs varētu saņemt tūkstošu pensijas.
0
ligakalnina > Janis 06.08.2014. 12.41
Un kā, piemēram, invalīds no dzimšanas, vai tāds, kurš zaudējis darbaspējas kādā nelaimes gadījumā, var izdzīvot ar to naudu?
Pie kam, reāli, daudziem tā nauda vēl mazāka, zinu konkrētus cilvēkus, labi, tagad viņi dzīvo ar vecākiem, bet, kad vecāki nebūs?
0
Inta Lasmane > Janis 06.08.2014. 11.14
Šis ir stāsts par minimālo ienākumu līmeni, nevis iztikas minimumu. Šajā rakstā norādītā summa ir tas, ko cilvēki, kas no dabas apdalīti ar spēju nopelnīt sev iztiku, saņems kā pabalstu. Respektīvi – neviens nedrīkstētu saņemt mazāk kā 129 eiro mēnesī.
0