Kopumā gadā Latvijas tirgū nonāk vairāk nekā 200 000 tonnu iepakojuma, no kurām aptuveni 25% ir tieši stikls.
Latvijā viens iedzīvotājs gada laikā vidēji izmanto vismaz 25 kilogramus stikla, kas veido vairākus lielos iepirkuma maisiņus pilnus ar pudelēm un/vai burkām, informē “Latvijas Zaļais punkts”.
Savukārt stikla ražošana no otrreizējām izejvielām būtiski ietaupa dabas resursus, enerģiju un samazina vides piesārņojumu. Pētījumi liecina, ka vienas tonnas stikla pārstrāde nodrošina aptuveni astoņas darba vietas.
Komentāri (29)
Ludmila 05.08.2014. 14.07
Vismaz Ozolniekos cilvēki gatavi šķirot atkritumus tikai aizdomīgi tie savācēji necenšas urnas mainīt , rezultātā viss pārbāzts . Tagad kopš cits atkritumu savācējs izskatās šķirošanai likts punkts .
Man aizdoma ( mana fantāzija ),ka ar to šķirošanu nav īsti tīri . Iespējams kāds uzņēmums dabon sertifikātu ,ka šķiro noliek urnas u t t un saņem naudu no kāda ES fonda , bet reāli ar to šķirošanu neaizraujas .
Par stiklu , dažadas (eļļas ,alus )pudeles metu taj konteinerī
1
ILZE > Ludmila 07.08.2014. 12.14
ozolnieki
Pet pudeles Latvijā savāc, pārstrādā pārslās un eksportē, ar papīru tiek galā Līgatne, ar metālu vispār nav problēmu, ar magnētu atdala dzelzi no alumīnija un pārdod. Bēdīgāk ir ar stiklu, kopš godmaņi – kalvīši – dombrovski nolikvidēja visas stikla rūpnīcas, tam Latvijā nav noieta, daudz patērētu stikla vates rūpnīca, bet jau augstāk minēto izdzimteņu dēļ, tā netika uzcelta. Joprojām Gazprom lobētāju, kremļa mauku, RP/V, dēļ Latvijā tiek bremzēta iespēja pārējos cietos sadzīves atkritumus pārvērst enerģijā.
0
Ieva 05.08.2014. 10.32
Muļķības, jau rakstīju, ka atkritumu šķirošana ir novecojusi, pagājušā gadsimta teorija. “Šķirotie” atkritumi vienalga ir jāpāršķiro (jo kā atšķirt “stiklu” no “stikla”- stiklu, kuru drīkst likt tvertnē “stikls” no stikla, kuru nedrīkst likt tvertnē “stikls”) un automātiskās līnijas to izdara daudz labāk. Mūsdienās elektronika, devēji neko nemaksā. Spektrometru var uzbūvēt mājās par pārdesmit eiro.. Savukārt, atkritumi, kā tādi, ir ideāls izejvielu avots. Metāli, piemēram- jārok raktuves dziļi zem zemes, rūda jābagātina, jāpārkausē- a te viss gatavs, liec domnā un taisi jaunas lietas. Tāpēc īstenībā par atļauju savākt atkritumus šitajiem kantoriem būtu jāpiemaksā iedzīvotājiem, ne otrādi.
Atkritumu šķirošanas teorija ir kļuvusi par pagātnes karogu “zaļajai domāšanai”, kuras doktrīna pati par sevi jau sen būtu jāpārskata, jo šībrīža variantā tā rada vairāk zaudējumus, kā ieguvumus. Idejas par tehnoloģiski dārgajiem zaļajiem enerģijas ieguves vai pārstrādes variantiem nav attaisnojušās. Tā kā bijusi dārga, tā palikusi, un redzamu “zaļumu” vienalga nenodrošina. Tāpēc būtu jānāk jaunai teorijai, kas konsolidē pasaules attīstības un dabas aizsardzības problēmas, nevis tās konfrontē…
0