Eksperte: Sērijveida mājas var kalpot vēl 20-50 gadus

Ekonomikas ministrija rosinās likumu maiņu, lai palielinātu dzīvokļu īpašnieku atbildību

Sērijveida māju vidējais nolietojums ir 30-50%, un atkarībā no uzturēšanas tās var kalpot vēl 20-50 gadus, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 pauda Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, citē aģentūra LETA.

Informācija par ēku stāvokli apkopota pirms vairākiem gadiem, un atkarībā no tā, cik pienācīgi ēkas uzturētas, arī vienas sērijas nami atšķiras, skaidroja Oša. Pēc viņas teiktā, mazāka problēma ir ar ēku konstrukcijas, savukārt nopietnas problēmas ir ar ēkas iekšējām komunikācijām – inženierietaisēm, cauruļvadiem, kā arī logiem, kas sen nav mainīti, un balkoniem.

Oša norādīja, ka padomju laikos celto ēku tehniskais stāvoklis ir tāds, ka māja var kalpot 20-50 gadus atkarībā no tā, cik pienācīgi uzturēta. “Sērijveida mājas var stāvēt vēl 20-50 gadus,” teica EM amatpersona, piebilstot, ka ir jāskatās un jāplāno uzkrājumi, lai pie 60-70% nolietojuma varētu investēt līdzekļus ēkas uzturēšanā.

“Pie 100% nolietojuma, par laimi, neesam tikuši, un līdz tam nedrīkst situāciju novest,” brīdināja Oša. Vislielāko bīstamību rada mājas pamatu nolietojums, jo – ”ja sabrūk pamati, mājas vairs nav”.

Viņa uzsvēra, ka pārbaudīt ēku ir pārvaldnieka vai īpašnieka pienākums. Gadījumā, ja ēkā ir plaisas, bet pārvaldnieks nereaģē, nepilda savus pienākumus, īpašniekiem šādi ēku uzraugi ir jānomaina, vēršot radušos zaudējumu piedziņu pret pārvaldnieku.

EM plāno rosināt grozījumus likumdošanā, lai uzliktu par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem veidot uzkrājumu, ko varētu izmantot mājas uzturēšanai, sacīja Oša. Tiks padomāts par uzkrājuma glabāšanu, lai negadītos kā iepriekš, kad ar daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju naudu pazuduši bankrotējuši apsaimniekotāji. Galīgais lēmums par likumu maiņu būs Saeimas ziņā.

Kā ziņots, otrdien Mežciemā, Druvienas ielā 21, piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā iebruka jumta pārseguma betona plāksne. Ēka nodota ekspluatācijā 1977.gadā, tajā ir 60 dzīvokļi, kuri visi ir privatizēti. Negadījums noticis ēkas korpusā, kurā atrodas pirmie 15 dzīvokļi. Glābēji otrdienas vakarā evakuējuši 21 cilvēku, no kuriem 14 atrada pagaidu pajumti pie radiem vai draugiem, bet septiņi izmantoja pašvaldības piedāvāto pajumti.

Pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajā daudzdzīvokļu ēkā Druvienas ielā 21 pēdējoreiz tehniskā apsekošana veikta šā gada 25.jūnijā, un tajā nekādas problēmas nav konstatētas, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Santa Vaļuma.

Par to, kāpēc jumts ir iebrucis, versijas ir dažādas – iespējams, to veicinājusi nelegāla dzīvokļa pārbūve, kas veikta pirms vairākiem gadiem, vai netālu notiekošie būvdarbi, kuru laikā dzītie pāļi izraisījuši vibrācijas ēkā; sava loma varētu būt arī laikapstākļiem, kad pēc vairākām svelmainām dienām sekojušas pēkšņas, intensīvas lietusgāzes.

Rīgas pilsētas būvvaldes informācija liecina, ka 2007.gadā toreizējie dzīvokļa īpašnieki vērsušies būvvaldē ar iesniegumu atļaut mājokļa pārbūvi, taču, tā kā iecere saistīta ar izmaiņām nesošajās sienās, atļauja nav tikusi dota. Iespējams, īpašnieki pārbūvi veikuši patvaļīgi, izremontējuši dzīvokli un tad to pārdevuši pašreizējiem īpašniekiem, ko apliecinot arī dokumenti. Speciālistu informācija liecina, ka dzīvoklī vienā no nesošajām sienām izsista aile uz virtuvi.

Jumta bojājuma vietā viena no betona plāksnēm, kas sver aptuveni 4 tonnas, noslīdējusi no atbalsta “plaukta” par aptuveni 20 centimetriem, radot spiedienu uz ēkas ārsienu un izraisot plaisas dzīvokļa starpsienā. Tehniskās apsekošanas gaitā pirms mēneša jumta stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, taču Vaļuma skaidroja, ka šādu situāciju prognozēt neesot bijis iespējams, jo pašreizējā bojājuma vieta bijusi vizuāli noslēgta, tāpēc nobīde nav bijusi pamanāma.

Amatpersonas uzsver, ka notikušais varētu būt vairāku faktoru sakritība, tāpēc vispirms nepieciešams sagaidīt oficiālu slēdzienu. Rīgas pašvaldība savukārt uzsver, ka daudzdzīvokļu namos, kuros visi dzīvokļi ir privatizēti, ēkas tehniskais stāvoklis ir pašu dzīvokļu īpašnieku atbildība, tāpēc iedzīvotājiem pašiem jāiegulda laiks un resursi nama uzturēšanā un remontēšanā. Atbilstoši likumdošanai reizi gadā sertificētam būvinženierim jāveic ēku tehniskā apsekošana un jānosaka nepieciešamās darbības, lai ēka būtu droša, taču turpmākā rīcība ir atkarīga no tā, cik atbildīgi pret to izturas paši dzīvokļu īpašnieki. Nereti dažādu apstākļu dēļ dzīvokļu īpašnieki nepiekrīt speciālistu ieteikumiem un rekomendētos remontdarbus neveic.