Drošības policija pārbauda Latvijas iedzīvotāju iespējamu iesaisti konfliktā Ukrainā

Humānās palīdzības organizācija, iespējams, vāc atbalstu separātistiem

Drošības policijas (DP) rīcībā ir informācija par iespējamu Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos konfliktā Ukrainā, vēsta aģentūra LETA. Informācija, kas ir iegūta no dažādiem avotiem, tiekot pārbaudīta un vērtēta no pretizlūkošanas, konstitucionālās iekārtas aizsardzības un krimināltiesiskā aspekta.

DP pagaidām atturas konkretizēt, kādās aktivitātēs Latvijas iedzīvotāji, iespējams, iesaistījušies. Ņemot vērā Ukrainas konflikta ietekmi uz drošības situāciju Eiropā, DP savas kompetences ietvaros pievērš pastiprinātu uzmanību dažādiem ar šo konfliktu saistītiem aspektiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt Latvijas nacionālās drošības intereses.

Latvijas mediji jūlijā vēstīja par organizāciju “Humanitārā brīvprātīgo kustība “Baltija””, kas kādas mājas pagrabā Rīgā vāc palīdzību “humānās katastrofas upuriem” Ukrainas dienvidaustrumos. Aģentūras LETA sniegtajā informācijā par DP pārbaudīto Latvijas iedzīvotāju iesaisti gan nav konkrētu norāžu par grupām vai cilvēkiem.

Vācēji kā savu simbolu izmanto Austrumukrainas separātistu lietoto “Jaunkrievijas” karogu, liecina informācija organizācijas interneta vietnē baltianovorossia.su. Kaut arī organizācijas pārstāvji ”Latvijas Avīzei” un TV3 ziņu žurnālistiem apgalvojuši, ka tā ir nepolitiska, iestājas par mieru starp visām nācijām, taču starp tās birojā savāktajām lietām bija ne tikai pārtika, segas, medikamenti, bet arī aizsargkrāsas vestes. Tā dēvētās “Jaunkrievijas” karogs Latvijā nav aizliegts, taču Latvijas Ārlietu ministrija tā lietošanu uzskata par nepieņemamu. “Šādu karogu lietošana, it īpaši pašreizējos apstākļos, ir izaicinošs akts, lai saasinātu situāciju, kas izveidojusies Ukrainā,” la.lv teicis ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

Informācija par organizāciju atrodama interneta portālā “Baltija.eu”, ziņo la.lv. Tas izceļas ar prokrievisku Ukrainas notikumu traktējumu un pašreizējo Ukrainas varu sauc par “huntu”. Tajā lasāms, ka 19.jūnijā Rīgā atvērts “humānās palīdzības vākšanas punkts”, un izklāstīti tālākie mērķi: “Šodien mēs atvērām humānās palīdzības savākšanas punktu. Pēc tam atvērsim Jaunkrievijas pārstāvniecību Baltijā. Kad beigsies karš un Jaunkrieviju atzīs, pārstāvniecība kļūs par vēstniecību. Bet, lai tas notiktu, mums vispirms vajag uzvarēt!”

Jau ziņots, ka Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju. 5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem – Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Austrumukrainā virs Maskavas atbalstīto bruņoto bandu kontrolētās teritorijas 17.jūlijā tika notriekta lidsabiedrības “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem. Lidmašīna atradās ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Lidmašīnu notriekusi raķete, kuru no zenītraķešu iekārtas “Buk” izšāvušas krievu algotņu bandas sadarbībā ar Krievijas armiju, vēstīja Ukrainas varasiestādes un ASV dienesti.

Kijeva un Rietumi Austrumukrainas destabilizācijā vaino Krieviju, kas robežu ļauj šķērsot krievu algotņiem un apgādā viņus ar ieročiem, arī ar smago bruņojumu.