Kustēsimies arī vasaras karstākajā laikā!

Siltais gadalaiks nav stihija, kuras dēļ jāpārtrauc dzīvot

Vasaras saulainākais brīdis ir klāt. Ieskatījos internetā – tur kā uz burvju mājienu parādījušies padomi cīņai pret pārkaršanu, tiesa, autori brīdinājumos nereti lietojuši ”copy-paste” jeb ”nokopē-ielīmē” metodi. Iepazīstoties ar priekšlikumiem, nozīmīgākie ir ieteikumi bērniem, slimniekiem, resnvēderiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem uzturēties ēnā, nelīst saulē un nenodarboties ar smagu darbu vai sportu.

Radās iespaids, ka labāk uzturēties ēnā būtu jebkuram, kā arī biezā slānī apziest savu ķermeni ar pretsauļošanās krēmu. Padomus galvenokārt dod farmaceiti un lielu poliklīniku apvienību ārsti, jo šīs poliklīnikas arī saistītas ar farmācijas vai kosmētikas biznesu. Ceru – sekojot šiem padomiem, Jūrmala neizmirs, un ļaudis sestdienu un svētdienu nevadīs, dīki raugoties datora vai televizora ekrānā.

Daudz ūdens
Tātad – aktīvi rosīsimies arī 31-33 grādu temperatūrā gan pludmalē, gan pļavā, gan sporta laukumā, bet daudz dzersim ūdeni un nedaudz ieklausīsimies tradicionālās latvieša vasaras ieražās.

Latvieša dzīve gadsimtiem bijusi saistīta ar laikgriežiem. Gadu latvieši dalīja saules ritma iespaidā. Vasarā cēlās agri – četros vai piecos, gāja zāli pļaut – rasā izkapts labāk kož. Dienas karstajā laikā gāja klētiņā gulēt diendusu, un, kas nav mazsvarīgi, – tieši šajā laikā risināja demogrāfiskas problēmas. Latviešiem gadu simtiem visvairāk bērnu dzimuši martā – aprīlī, un nebūtu ne mazākā iemesla šo tradīciju lauzt.

Sauļoties, sportot, strādāt siena pļavā vai rosīties piemājas dārziņā vajadzētu līdz pulksten 11 un pēc 16, bet pa vidu atvēlēt sev nelielu siestu. Dienvideiropā siestas laikā nestrādā neviens ne valsts, ne privātajā biznesā. Vasaras vakarā mūsu senči jāja pieguļā un gulēt gāja visai vēlu. Pieguļa varētu būt bijusi itin sadzīviska patusēšana.

Latvietis vasarā mēdza ēst četras reizes, bet ziemā – trīs reizes dienā. Augustā dzērves aiznesa launagu. Vasarā karstā laikā tātad vajadzētu ēst nedaudz biežāk, bet mazāk sātīgi.

Tomēr galvenais ieteikums vasaras karstajā laikā ir dzert daudz šķidruma, īpaši fiziskas slodzes laikā.

Sportojot un strādājot būtu jālieto iespējami fizioloģisks – izoosmolārs šķidrums, ko mēs nereti saucam par sporta dzērienu. Limonāde ar uzrakstu ”sports” nav sporta dzēriens. Alus arī nav sporta dzēriens, vēl trakāk – alus, alkohols, kafija palielina diurēzi, un mēs šķidrumu zaudējam, pie kam alus ”sadzen” šķidrumu šūnā. Ja dzer alu, iesaku papildus izdzert tikpat daudz ūdens.

Vieglāk pagatavojamais sporta dzēriens, ko lietoju pats, ir vīnogu (plūmju, persiku) sula, sašķaidīta attiecībās 1:3 vai pat 1:4 ar ūdeni. Ja garāks skrējiens vai nopietnāks treniņš, ieteicams Latvijā pieejamākais ”Isostar” sporta dzēriens. Ja skrējiena vai riteņbrauciena laikā kļūst smagi, nogurums, krampji, reibonis, tad nekavējoties jādzer izoosmolārs šķidrums, kas ātri un labi uzsūcas. Lai arī internetā kādi gudri padomi doti, es neieteiktu dzeramajam šķidrumam likt klāt sāli.

Jādzer stundu pirms treniņa un 20 minūtes pirms treniņa, karstā laikā noteikti arī treniņa laikā, nelielās devās bieži pēc treniņa. Tiesa, sporta slodze karstajā laikā būtu nedaudz jāmazina: ja ēnā ir 25 grādi – par 10%, ja 30 grādi – vēl 10% slodzes nost. Šajā ziņā es domāju nevis slodzes apjomu, bet intensitāti. Bērniem līdz 12 gadiem es ieteiktu samazināt ne tikai intensitāti, bet arī apjomu.

15 minūšu likums
Vēl kāds ieteikums aktīvai atpūtai karstā laikā – sākot sauļošanos, vajadzētu ievērot 15 minūšu likumu. Pēc pirmās 15 minūšu tiešu saules staru devas vajadzētu iet peldēties, atpūsties ēnā vai apģērbties, tas dod iespēju ādas un zemādas kapilāriem, nervgaliem un vienkārši ādas šūnām atgūties no ultravioletā starojuma. Visērtāk to ievērot pie pludmales volejbola tīkla – nospēlē vienu spēli un – marš, ūdenī!

Par ultravioletajiem stariem visčaklāk raksta tie, kas izplata vai pārdod pretiedeguma krēmus. Man pašam vislabāk iedeg plikais pakausis, ko es ar krēmu nesmērēju. Citiem es iesaku vasarā tomēr nēsāt cepuri vai lakatu, bet pats to nedaru.

Cilvēki vēlas saulē iegūt skaistu iedegumu, ko panāk, gozējoties ultravioletajos staros. Saules jeb ultravioletā starojuma indekss ir starojuma līmenis uz Zemes virsmas. Indeksu aprēķina robežās no 0 līdz 11+, jo lielāka ir indeksa vērtība, jo lielāks iespējamais kaitējums cilvēka ādai un acīm. Sākot no 6 šis indekss ir augsts, un to apzīmē ar oranžu krāsu, bet vēl augstāku indeksu – ar sarkanu vai purpursarkanu. Bīstamības līmeni vislabāk apskatīties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā.

Nesauļosimies, ja indekss ir 8 vai augstāks!

Ultravioletais starojums attiecas uz viļņu garumu 100-400 nm, tas ir trīs veidu – A starojums (UVA 315-400 nm) iet dziļāk ādā (dermas slānī) un ietekmē kolagēnās šķiedras. Šis starojums rada pastāvīgo iedegumu. B starojums (UVB 260-315 nm) ir īsāki viļņi, tie paliek ādas ārējā slānī, bet tieši tie rada apdegumu pirmajā sauļošanās dienā. C starojums līdz mums praktiski nenonāk – to aiztur zemes ozona slānis. Visi ultravioletie starojumi lielākā vai mazākā mērā ir vēzi izraisoši – kancerogēni. Latvijā 30% cilvēku ir risks, ka dzīves laikā viņiem attīstīsies bazaliomas audzējs. Cilvēks novecojot vairāk tiek pakļauts ādas vēža riskam.

Te nu man jāiesaka lietot aizsargkrēmu, kas paredzēts gan UVA, gan UVB staru slodzes mazināšanai, un vajadzētu izvēlēties tādu, kam uz anotācijas norādīts, ka SPF (sun protective factor – saules aizsardzības faktors) ir lielāks par 30%. Šeit gan jāpiebilst, ka pigments (iedegums) arī ir saules aizsardzības faktors vismaz 5-8% apmērā.

Vasarā pārlieka tīrība ir kaitīga.

Kārtīgi mazgājoties vairākas reizes dienā, tiek noberzta ārējā ādas kārtiņa, ārējās šūnas, kuras ir ļoti vajadzīgs organisma aizsargmehānisms. Lielā mērā uz šīs šūnu kārtas saglabāšanu bija balstīts latviešu paradums pirtī iet reizi nedēļā, nevis noberzt šo ādas virskārtu katru dienu vairākas reizes. Ieteikums būtu sauļoties un peldēties, bet necensties katru reizi ar šrubi un ziepēm dabūt nost ādas virskārtu.

Mazāk smāķu
Un vēl viens ieteikums, vairāk attiecināms uz meitenēm – kosmētiku un citus smāķus, dezodorantus un smaržīgus šķidrumus vasarā lietot iespējami maz – ļaut ādai no šīs ķīmijas attapties. Vidējā Eiropas sieviete dzīves gadā uz ādas uzklāj 80 kg dažādu ķimikāliju, pie kam vīrieši mūža laikā no sieviešu lūpām kādu kilogrammu- pusotrus apēd.

Neticu, ka uz šīs zemeslodes ir izgudrota veselīga kosmētika, iespējams, ka ir tāda, kas ir mazāk kaitīga.

Tātad – kustēsimies un sportosim, strādāsim pļavā un piemājas dārziņā arī karstā vasaras dienā. Pretējā gadījumā agri vai vēlu būs pludmalē pašam netīkami ģērbt peldbikses vai peldkostīmu un citiem rādīt savus daudzos liekos ļumīgos kilogrammus.

Pēteris Apinis ir Latvijas Ārstu biedrības valdes priekšsēdētājs.