Kangeris: ”čekas maisu” atvēršana vairs neradīs ”raganu medības”

Šķēršļus vēsturnieku komisijas izpētei var likt birokrātija un personiskas intereses

Slepeno Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) dokumentu jeb ”čekas maisu” atvēršana, par kuriem ir lielie strīdi un uztraukumi, tagad vairs nevarētu radīt ”raganu medības”, kā tas varēja notikt pirms 20 gadiem. Tā intervijā Latvijas Radio 1 šorīt pauda vēstures zinātņu doktors, vēsturnieku komisijas loceklis Kārlis Kangeris.

Viņa vērtējumā, komisijas darbā, izpētot ar PSRS VDK darbību Latvijā palikušos dokumentus, šķēršļus varētu likt birokrātija un personiskas intereses, proti, vai pētniekiem būs pieejami visi dažādās vietās glabātie dokumenti, kā arī – vai atklājumu publiskošanu neliegs personas datu aizsardzības likums.

Kā skaidroja vēsturnieks, ”čekas maisos” ir 6000 aģentu kartotēka, žurnāli ar segvārdiem. ”Operatīvās lietas ir ļoti maz – 500. Ja visu saliek kopā, var mēģināt iegūt kopbildi,” saka Kangeris. Ir VDK krimināllietas, tur uzskaitīti visi tiesāto personu vārdi, lai cilvēki tos var uzzināt. Ir 48 tūkstoši krimināllietu, kas nav klasificētas. 32 tūkstoši attiecas uz vācu okupācijas laiku, kad cilvēkus tiesāja par pretdarbību tai. Ir 5000 partizānu lietas – tās var pētīt gan no partizānu, gan iznīcinātāju puses. Daļa dokumentu ir pētniecībai pieejami un atrodas Valsts arhīvā – krimināllietas, izsūtīto, deportēto lietas. Nav izvērtētss 52 tūkstoši filtrācijas lietu, daļa nav klasificētas.

”Es redzu šķērsli transformācijas procesā – kā vienojās jaunā ar veco varu,” iespējamo atklājumu nodošanu sabiedrībai prognozē pētnieks. ”Jājautā TSDC, vai viņiem nav jau kādas iestrādes, varbūt daudz kas zināms un izpētīts. TSDC izmantoja vēlēšanu laikā, kā arī iestādes, pieņemot jaunus darbiniekus. Ir gadi, kad centrā bija jāpārbauda 10-40 tūkstoši vārdu. Tās ir lietas, par ko plaši nav runāts. Ko centrs darīja un kas notika ar bijušajiem aģentiem? Tad būtu skaidrāka bilde. Plaši tas neparādās, bet, ja aina būtu pilnīga, varētu labāk saprast, ko valsts ir darījusi ar bijušajiem drošības iestāžu darbiniekiem. Daudz darba ir noticis aizkulisēs.”

Kangerim 90.gados jau bija pielaide līdzīgiem dokumentiem, viņš strādājis daudzos arhīvos pasaulē. ”Komisijas darba rezultāts būtu labāks, ja iegūstam čekas dokumentus arī no Iekšlietu ministrijas. Tas atkarīgs no Ministru kabineta instrukcijas, kurā jāieraksta, ka mums ir pielaide visiem dokumentiem. Varbūt visu dokumentu atrašanās vietas mēs vēl nezinām. Ir dokumenti prokuratūrā, mani personīgi interesēja 300 lietas, ko cilvēki pārsūdzēja, jo nepiekrita, ka sadarbojušies ar čeku. Tiesājoties gandrīz visi dabūja taisnību, ka nav sadarbojušies. Jāzina, kāpēc tā notika,” pētāmā lauka plašumu iezīmē vēsturnieks.

”Čekas maisu informācija nav pilnīga, to mēs zinām. Maskavā 90.gados preses konferencē paziņoja, ka labāko aģentu lietas aizvestas uz Krieviju, atstāsti tikai tādi ”mazie”,” atgādina Kangeris, ”jautājums, kurus personu vārdus publiskot – pazīstamu cilvēku, tādu, kuri strādā jaunās Latvijas drošības strkutūrās… Tad varēsim izskatīt un dot kādu vērtējumu.”

Kā atzīst pētnieks, pasaules arhīvos nav gandrīz neviena dokumenta, kas būtu pilnīgs. ”Jāparāda minimums, kas te saglabājies no VDK darbības. Izpētos ap 500 operatīvās lietas, varētu parādīt labus piemērus, kā VDK darbojās – zsekoja, ietekmēja cilvēkus. Ja darbu komisija izdarīs zinātniski, vēsturiski, juridiski, izvērtējot un pēc tam dodot atklātībai, tad uzdevums būs izpildīts. Ritenī kociņu var iegrūst personas datu aizsardzības likums, ja kādam būs intereses kaut ko slēpt,” teic Kangeris.

Vēsturnieku komisija ”čekas maisu” izpētei valdībā jāapstiprina līdz 1.augustam, 1.janvārī jāsāk strādāt, bet līdz tam jāsagatavo darba plāns. Kangeris neatklāja, vai piekritīs vadīt šo izpēti, jo ”man ir darbi, ko nevaru nolikt malā”. Komisijai darbs jāpaveic 2015.-2018.gadā.