ES ārlietu ministri plāno apsvērt ieroču embargo Krievijai

Jaunas sankcijas skars enerģētikas, finanšu, iekārtu un augsto tehnoloģiju jomu

Vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri otrdien paziņojuši, ka nepieciešams apsvērt iespējamo ieroču embargo noteikšanu Krievijai, vēsta LETA-AFP. Ministri uzdevuši ekspertiem izvērtēt arī iespējas noteikt jaunas sankcijas Krievijai, vēršoties pret aizsardzības, enerģētikas un finanšu sektoriem, pavēstīja Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timermanss, ziņo LETA-DPA.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds norādīja, ka Malaizijas lidmašīnas traģēdija notika tikai tāpēc, ka Krievija atbalsta Ukrainas austrumos esošās krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandas, un uzsvēra, ka ES ārlietu ministru otrdienas sanāksmē šis jautājums ir jāizskata.

“Mēs esam nolēmuši, ka [Eiropas] Komisijai tiks uzdots izskatīt vairākus potenciālos soļus vairākās jomās, ieskaitot aizsardzības, dubultā pielietojuma iekārtu un augsto tehnoloģiju iekārtu, arī enerģētikas sektorā, kā arī finanšu pakalpojumu jomu,” sacīja Nīderlandes ministrs.

ES arī noteiks jaunus ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu, piebilda ministrs. Sankcijām pakļauto personu un uzņēmumu saraksts tiks sagatavots līdz ceturtdienai. “Tās ir loģiskas sekas tam, ka no Krievijas puses nav panākts nekāds progress,” paskaidroja Timermanss.

ES līderu samitā pagājušo trešdien bloka dalībvalstis pamatā vienojās paplašināt tā dēvētās otrās fāzes sankcijas pret Krieviju, sodot to par agresiju pret Ukrainu, taču “Malaysia Airlines” lidmašīnas notriekšana ir mainījusi situāciju, norādīja Hamonds. “Kopš tā laika pasaule ir mainījusies (..), un mums jāvirzās tālāk,” viņš piebilda, norādot, ka ieroču embargo ir viena no lietām, kas jāapsver.

Viņš uzsvēra, ka ES jāsūta Maskavai “ļoti skaidrs vēstījums”. Līdzīgu viedokli pauda arī vairāki citi ES dalībvalstu ārlietu ministri. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs pauda pārliecību, ka bandas, kas darbojas Austrumukrainā, būtu jāatzīst par teroristiem, bet lidmašīnas notriekšana – par teroraktu.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons jau pirmdien aicināja ES pieņemt stingrākas “trešās fāzes” sankcijas, lai apturētu ieroču pārdošanu Krievijai, sevišķi Krievijas un Francijas starpā noslēgto līgumu par “Mistral” klases karakuģu piegādi. “Mēs nevaram turpināt biznesu ar valsti, kā ierasts, kad tā uzvedas šādā veidā,” norādīja Kemerons.

Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss, ierodoties uz ES ārlietu ministru sanāksmi Briselē, šo jautājumu nekomentēja. Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka šogad viens karakuģis ”Mistral” tomēr tiks pārdots oktobrī. Sankcijas attiekšoties uz nākotnes līgumiem.

Francija, Vācija un Lielbritānija nedēļas nogalē brīdināja Krieviju, ka tai draud jaunas sankcijas, ja Maskava neizmantos savu ietekmi uz bandām Austrumukrainā, lai piespiestu tās nodrošināt izmeklētājiem netraucētu piekļuvi Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofas vietai. Līdz šim ES tā dēvētajā otrajā sankciju fāzē vērsusies pret 72 Krievijas un Ukrainas subjektiem, nosakot vīzu izsniegšanas aizliegumus un iesaldējot to aktīvus.

Veikti priekšdarbi arī trešās fāzes sankcijām, kas skartu veselas ekonomikas nozares, taču tās vēl nav īstenotas. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņojis, ka Vācija ir gatava “palīdzēt ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem” situācijas deeskalācijā, taču nav norādījis, ka vienlaikus nepieciešams pastiprināt spiedienu uz Maskavu.