RTU nostiprina inženiertehnisko zinātņu pozīcijas
Latvijas zinātnes starptautiskais vērtējums, kas tika publiskots šī gada sākumā un kopumā mūsu valsts zinātniekiem nebija glaimojošs, ir devis stimulu augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām kritiskāku aci pārlūkot līdzšinējo praksi un aktīvāk domāt par uzlabojumiem nākotnē.
Pusgadu ilgušais Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūciju, arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) darbs pie kopējiem uzlabojumu priekšlikumiem ir rezultējies pavisam nesen Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā un valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam.
Minētajā dokumentā ļoti konkrēti izklāstīti arī RTU iecerētie pasākumi pētniecības attīstībai, tomēr jāakcentē, ka RTU jau pirms starptautiskā vērtējuma bija sākusi darbu pie pārmaiņām universitātes pētniecības procesu organizēšanā, tāpēc starptautisko ekspertu viedoklis tikai apstiprināja, ka RTU ieņēmusi pareizo virzienu, stiprinot savas inženiertehnisko zinātņu flagmaņa pozīcijas.
Pētniecības pārnese ikdienas dzīvē
RTU mērķtiecīgi attīstās, lai izpildītu savu stratēģisko mērķi līdz 2020. gadam kļūt par trešās paaudzes tipa universitāti, kas nodrošina ne tikai augstas kvalitātes izglītību, bet arī izcilu pētniecību un inovāciju un tehnoloģiju pārnesi, tādējādi zinātnes sasniegumus iedzīvinot praksē. RTU uzskata, ka nākotnē īpašu ietekmi iegūs augstskolas, kas spēs cieši sadarboties ar industriju. Arī Eiropas Savienība (ES) vairākkārt ir uzsvērusi, ka jaunajā struktūrfondu finansēšanas periodā no 2014.līdz 2020.gadam Latvijai vēlams mainīt ekonomikas modeli no tā sauktā taupības režīma uz attīstību, kas ļautu radīt jaunus pievienotās vērtības produktus un tehnoloģijas. Līdz ar to RTU cerīgi raugās nākotnē, jo jaunais struktūrfondu finansēšanas periods varētu būt izaugsmes laiks arī mūsu zinātniekiem.
Jau patlaban RTU ir līdere industrijas pētījumu projektiem piesaistītā finansējuma apjoma ziņā. RTU uzņēmumu pasūtījumu līgumdarbos 2013.gadā piesaistījusi vairāk nekā 1 miljonu eiro. Arī viens no RTU pamatuzdevumiem nākotnē būs papildu iespēju atrašana sadarbībai ar industriju, kā arī uzņēmējdarbības veicināšana pašā augstskolā, gan veidojot jaunas kompānijas, gan attīstot pašu radītos produktus un tehnoloģijas. Šādi strādājot, universitāte sagatavo ne tikai darba ņēmējus, bet arī darba devējus, veicinot uz pētniecības pamatiem balstītas uzņēmējdarbības attīstību un līdz ar to arī dodot savu ieguldījumu pētniecības un valsts ilgstspējas nodrošināšanā. Šāda izvēlētā darbības stratēģija ir attaisnojusies.
RTU ir izveidots pirmais pašu uzņēmums jeb tā dēvētais ”spin-off”, kas ir labs piemērs, kā komercializēt universitātē izstrādātās tehnoloģijas.
Minētais ir SIA «Conelum», kurā apvienojušies RTU pētnieki un kurš, balstoties uz vairāku gadu RTU veiktās pētniecības rezultātiem, ir izstrādājis inovatīvu metodi, kas ļauj ātri un efektīvi – pusstundas laikā – noteikt sēnīšu un pelējuma klātbūtni produktā. Līdz šim pārtikas un dzērienu ražotājiem šādas mikrobioloģiskās pārbaudes prasīja vairāk nekā 24 stundas, tāpēc produkts pārbaudes laikā vai nu netika ražots, vai arī uzņēmums, to ražojot, riskēja. Taču līdz ar inovatīvās metodes piedāvāšanu industrijai šie ražotāju sarežģījumi ir atrisināti. SIA «Conelum» ir ekskluzīva licence uz RTU izgudrojumu, un tas ļauj projektā iesaistītajiem pētniekiem gūt finansiālu labumu no komercializētās tehnoloģijas.
Sadarbība ar uzņēmumiem – daudzšķautņaina un zaļa
RTU ilggadīgā pieredze liecina, ka modernai universitātei sadarbība ar uzņēmumiem nekoncentrējas tikai uz vienu noteiktu pasūtījumu, bet gan ir daudzšķautņaina. Piemēram, kopdarbībā ar uzņēmumiem RTU top maģistra un doktora darbi, atsevišķi uzņēmumi doktorantiem piešķir stipendijas, savukārt universitāte konsultē uzņēmumus konkrētos jautājumos, kā arī veic ekspertīzes – aptuveni 200 gada laikā. Arī pēc Zolitūdes traģēdijas, kad sagruva lielveikals «Maxima», neatkarīgas ekspertīzes RTU laboratorijās veica mūsu zinātnieki.
Līdztekus tam RTU jau tagad uzņēmumiem piedāvā izmantot savas laboratorijas, un nākotnē esam iecerējuši šo sadarbību vēl paplašināt, attīstot atvērtā tipa laboratorijas.
Tās uzņēmumi varēs izmantot biznesa vajadzībām, bet RTU – studiju procesa nodrošināšanai, veicinot studentu iesaistīšanos biznesa projektos un ciešu viņu sadarbību ar uzņēmumiem. Atvērtā tipa laboratorijās darbs norisināsies sešās RTU galvenajās pētniecības platformās: enerģija un apkārtējā vide; pilsētas attīstība; informācija un komunikācija; transports; materiāli, procesi, tehnoloģijas; drošība un aizsardzība.
Bez jau minētā viens no RTU mērķiem ir arī attīstīt un atbalstīt starpinstitucionālo sadarbību, veicinot zināšanu plūsmu starp universitātēm, pētniecības iestādēm un zaļās ražošanas uzņēmumiem. Viens no šādiem projektiem – Zaļo tehnoloģiju inkubators – ir RTU, Latvijas Universitātes un Norvēģijas industriālās attīstības korporācijas SIVA kopprojekts, kas darbu uzsācis jūlija pirmajās dienās. Tā mērķis ir atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbību, kas saistīta ar inovācijām zaļās ražošanas jomā, tāpēc Zaļo tehnoloģiju inkubators atbalstīs projektus, kas veicina atjaunojamo materiālu un enerģijas avotu izmantošanu un samazina un novērš emisiju un atkritumus. Sākotnēji iecerēts atbalstīt vismaz 15 jaunu zināšanu ietilpīgus uzņēmumus, veicinot to zaļās ražošanas izaugsmi. Bet inkubatora ilgtermiņa mērķis ir kļūt par atzītu organizāciju ar specializētām reģionālajām zināšanām zaļo tehnoloģiju uzņēmējdarbības attīstības jomā.
Ieguldījums jaunajos zinātniekos
Viens no sekmīgas zinātnes attīstības stūrakmeņiem ir arī institūciju koncentrācija noteiktā teritorijā. Tāpēc RTU mērķtiecīgi attīsta savu infrastruktūru, Ķīpsalā būvējot Latvijā pirmo studentu pilsētiņu, kas pēc būvniecības pabeigšanas kļūs par Baltijas reģionā modernāko inženierzinātņu studiju centru, kur būs koncentrētas visas RTU fakultātes, moderns laboratoriju korpuss, Zinātniskā bibliotēka un administratīvās ēkas.
Mūsu sapnis ir Ķīpsalā izveidot arī tehnoloģiju pārneses centru, kura viens no aizmetņiem jau ir veidošanās stadijā.
Tā ir Dizaina rūpnīca, kur studenti mentoru vadībā kopā ar uzņēmumiem varēs ļaut vaļu savām vispārgalvīgākajām idejām un izstrādāt jaunus prototipus, vienalga, vai tas būtu jauna tipa putekļusūcējs vai biogāzes ražošanas iekārta. Galvenais – lai studentiem ir iespēja praktiski darboties, tā praksē nostiprinot lekcijās iegūtās teorētiskās zināšanas. Ar laiku iecerēts Ķīpsalā izvietot arī dažādas testēšanas pilotstacijas, kurās studenti varētu, piemēram, veikt mērījumus saviem zinātniskajiem darbiem.
Tomēr, lai piepildītu nākotnes ieceres, pats galvenais ir zinātniskais un akadēmiskais personāls – cilvēki, kas domā, strādā un rada. Pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, RTU doktorantu skaits pēdējos gados ir dubultojies, un vidēji ik gadu doktora grādu iegūst 60 doktorantūras absolventi. Taču jaunā zinātnieka izaugsmes ceļš no doktora grāda iegūšanas līdz brīdim, kad kļūst par nopietnu zinātnieku, ir garš – aptuveni desmit gadi. Paaudžu maiņa zinātnē ir aktuāla, tāpēc RTU savus jaunos zinātniekus cenšas maksimāli atbalstīt. Piemēram, jaunajiem ir iespēja konkursā iegūt stipendiju projektiem, ja vien viņi ir nopublicējuši zinātnisku rakstu augsta reitinga starptautiski citējamos žurnālos. Tā ir augsta latiņa, taču sasniegumi zinātnē būs tikai tad, ja pētniecībā tiks ieguldīts nopietns un smags darbs.
Nenoliedzami, zinātnieku darbu apgrūtina tas, ka valsts nevar atļauties būt finansiāli dāsna pret pētniecības institūcijām.
Tomēr vājus sasniegumus zinātnē ne vienmēr var aizbildināt tikai ar naudas trūkumu.
RTU pieredze ir pierādījusi – arī saņemot nelielu bāzes finansējumu, ir iespējams veikt inovatīvus jaunatklājumus, jo, ja vien darbs ir efektīvs, arī piesaistītā finansējuma apjoms palielinās. Tikai galvenais – neļaut apsīkt radošajai domai un biznesa kopprojektos nezaudēt akadēmisko brīvību. Tad arī piepildīsies sapnis par RTU kā modernu universitāti, kurā studijas, pētniecība un jaunatklājumu iedzīvināšana praksē savstarpēji mijiedarbojas, sniedzot neatsveramu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.
Profesors Tālis Juhna ir Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors.
Komentāri (47)
kadrija 17.07.2014. 15.20
1. Būvnieku lobijs ir spēcīgs un visiem patīk slēpot alpos, viss skaidrs. Bet pie esošā finansējuma veidot ‘pilsētiņu’ jeb celt jaunus korpusus ir pilnīgs neprāts. Vai arī atsaldēts aprēķins.
2. Tā nav nekāda raķešu zinātne. Līdzekļi ir jāiegulda cilvēkos ne ēkās. Tieši kādu taustāmu labumu dod reprezentabli ofisi un auditorijas? Algas taču pasniedzējiem un zinātniekiem ir tik zemas? Kamēr šamējiem jāstrādā 2 -3 projektos, lai savilktu galus, viss šitais ir pilnīgi māžošanās.
3. Pasniedzējiem nav jaudas un laika radīt interesantus kursus, rakstīt labus rakstus. Rezultātā studentu izaugsme ir lēna. Par piedāvājumu ‘uzņēmējiem’ vispār nav vērts runāt.
Ja pētnieks redz, ka vadība ceļ ēkas par miljoniem latu, kāpēc lai viņš nedotos strādāt uz ārvalstīm?!
1
Signija Aizpuriete > kadrija 17.07.2014. 16.48
——–
Būtu tik to “pētnieku” ko aizsūtīt, tad vietējiem “cēlājiem” miljoni nepietrūks:
“Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013.gadā samazinājās par 14 300 jeb 0,7%, kas ir par 2400 vairāk nekā 2012.gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11 900 jeb 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.”
Pērn Latviju pametuši 22 600 iedzīvotāju http://nra.lv/latvija/121426-pern-latviju-pametusi-22-600-iedzivotaju.htm
0
Zuzanna 19.07.2014. 23.24
Gaudas par depopulāciju vedina uz domām par draudzīgās kaimiņvalsts troļļiem. Nez vai šie ikdienā ar brauc uz darbu ar RAFiņu, par ko tā sajūsminās?
0
Þanis Bezmers 17.07.2014. 12.50
Cēli un saviļņojoši. Tikai neskaidri. Stingri runājot būtu jāatšķir zinātne par visuma izcelšanos no zinātnes par rauga baktērijām. RTU vairāk pienāktos pieticīgā tehnoloģisko zināšanu kultivēšanas loma, kas varētu dot iemeslu runām par iedzīvināšanu ikdienā. Ikdiena – tā ir ļaužu drūzma mums apkārt un tā arī noteiks, vai iedzīvināšana notiks, vai nē. Piemēram, pēc pēdējiem zinātnes atzinumiem iekārtotās nelegālās kaņepju audzētavas Latvijā. No otras puses, kur mums ir uz tehnoloģijām (visplašākā nozīmē) orientētas jauniešu galvas? Vai ar tām nebūtu jāsāk? Kamēr kulsim sviestu, nekādas iedzīvināšanas nebūs.
11
0
-2
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Þanis Bezmers 17.07.2014. 18.54
——
Daudz kas notika pirms Godmaņa nokļūšanas pie valsts vadības stūres 1990.g. maijā, daudz kas turpinājās pēc 1991.g.21.augusta, kad sākās Rietum-krātijas sistēmas izveidošanas pasākumi Latvijā:
“Es personīgi redzēju, kā no spēles izslēdza ražošanas milzi VEF, kas jau bija sadarbojies ar somu NOKIA, kura prezidents Jorma Olilla nebija aicināts piedalīties privatizācija un modernizācijā. Es biju liecinieks, ka RAF konstruēto mikrobusu, kas vēl tagad braukātu pa pasaules ceļiem, un tā būvēšanai iegādāto tehnoloģiju izšeftēja, sagādājot direktoram Samodurovam Latvijas pasi, lai nesarežģītu «prihvatizācijas» augļu izmantošanu.”
Zigurds Mežavilks “Sērga, kas saēd valsti” http://www.diena.lv/blogi/serga-kas-saed-valsti-642638
Saules mūžu 4.maija režīmam!
http://www.youtube.com/watch?v=4SlduSWlimI
0
Signija Aizpuriete > Þanis Bezmers 17.07.2014. 13.49
——-ierados:”(..) No otras puses, kur mums ir uz tehnoloģijām (visplašākā nozīmē) orientētas jauniešu galvas? Vai ar tām nebūtu jāsāk? Kamēr kulsim sviestu, nekādas iedzīvināšanas nebūs.”
===============================================================================
Būs,- tikai vajag no “pareizās” – rietumpuses skatīties! Kā tiksi Briseles eirokomisāra krēslā, tā sapratīsi vienu valstiņu nīkuļošanas un ES kodola uzplaukuma iemeslus:
“Nav tilta starp Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministriju, kas palīdzētu atklājumus uz papīra pārvēst tirgojamā produktā. Mūsu zinātnes kvalitāte ir laba, bet to savas bagātības vairošanai izmanto ārzemes, nevis Latvija.”
Ojārs Spārītis: Izglītība – labklājības un attīstības pamats
http://valmieraszinas.lv/ojars-sparitis-izglitiba-labklajibas-un-attistibas-pamats/
0
Signija Aizpuriete > Þanis Bezmers 17.07.2014. 16.44
——–
Vajag apjēgt,ka tādi vadītāji kā Piebalgs un Godmanis vietiņu pasēdēšanai Briselē saņēma arī par teicami paveikto “tiltu nodedzināšanu” 1990-os:
“Situāciju zinātnē raksturo Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš: «Maza valsts, kā Latvija, varēs izdzīvot tikai tad, ja tā stiprinās savu identitāti, cilvēkkapitālu, izglītību, zinātni.» Zinātnes uzdevums ir radīt zināšanas, bet tālāk – inovācija ir tas process, kurā zināšanas pārtop produktā, un šo procesu pārtrauca trešās Atmodas rezultātā atjaunotā valsts. Inovācijai nepieciešama zināma infrastruktūra, piemēram, testēšanas laboratorijas, pilotražotnes, zinātnei atņēma, privatizēja un likvidēja, līdz ar to Latvijai nav instrumentu, ar ko zinātnieki savas idejas varētu pārvērst darbojošos modeļos, lai varētu pārdot rūpniecībai.”
Stradiņš: grūžam jaunos zinātniekus emigrācijā
http://nra.lv/latvija/108166-stradins-gruzam-jaunos-zinatniekus-emigracija.htm
0
Signija Aizpuriete > Þanis Bezmers 18.07.2014. 00.53
———
ierados:”(..)Uzstādīja jau agrāk iepirkto longines….”
http://img12.nnm.me/b/5/e/f/9/93d629a2d2e8c83953a218ad708.jpg
Latvijā nemācās, nestrādā un neapgūst amatu apmēram 36 tūkstoši jauniešu
http://www.la.lv/rupju-berni/
0
Signija Aizpuriete > Þanis Bezmers 18.07.2014. 14.45
——–
Runa jau nav par krekliem….”Mūsu saknes – tie ir mūsu spārni”:
“Kā tas varēja notikt, ka krievs bija pirmais pasaules telpā. Cilvēku izšaut kosmosā varēja gan krievi, gan amerikāņi. Bet dabūt atpakaļ uz Zemes nebija iespējams. Pasaulē neeksistēja viegls materiāls nolaižamajam aparātam, kas varētu mehāniski izturēt triecienu pret atmosfēru, tūkstošgrādīgo sakaršanu, piedevām izolēt kosmonautu ārkārtīgi augstās temperatūras dēļ, šķērsojot atmosfēru. Tādus materiālus izstrādāja Latvijas Zinātņu akadēmijā. Daudzi latviešu zinātnieki saņēma slepenās valsts prēmijas. Visbeidzot Latvijas Zinātņu akadēmijas toreizējais prezidents akadēmiķis Aleksandra Mālmeisters saņēma darba varoņa Zelta zvaigzni. Viņam piešķīra arī kosmonautikas pioniera latviešu izcelsmes zinātnieka Frīdriha Candera prēmiju. Visbeidzot Aleksandrs Mālmeisters pirmskara Latvijā bija valsts vienības spēlētājs basketbolā un vēlāk liels tenisa atbalstītājs.” Zigurds Mežavilks (Rīgas atbrīvotājs)
http://www.diena.lv/blogi/pirmais-cilveks-pasaules-telpa-un-latviesi-661931
0
Þanis Bezmers > Þanis Bezmers 17.07.2014. 16.36
“Kā tiksi Briseles eirokomisāra krēslā…”
Var padomāt, ka esi tur sēdējis. Tavu semočku birdinātāju uzstādījums ir prasts: apdirst ES un USA. Tā kā netēlo gudrīti, pridurok!
0
Þanis Bezmers > Þanis Bezmers 17.07.2014. 17.51
Turpini ar ko iesāki. Kāda vaina Briselei un ES? Tas viss notika pirms Godmaņa pasēdēšanas Briselē. Papūlies atšķipelēt savu korešu LPSR MP un VDK štatņiku bloka darbību iekšējā tirgus nobloķēšanā vietējiem ražotājiem ar haritonobandu palīdzību un latvijas tirgus piegāšanu ar vislētākiem importa mēsliem. Visas nelaimes sākās ar tiem, kuri tev pašlaik birdina semočkas, pridurok.
0
Þanis Bezmers > Þanis Bezmers 17.07.2014. 19.38
“. Es biju liecinieks, ka RAF konstruēto mikrobusu, kas vēl tagad braukātu pa pasaules ceļiem…”
Tu esi nelabojams idiots. Par ko tev atļauj knābāt semočkas, pridurok. Tavi koriši no zila Jelgavā mēģina saskrūvēt autobusveidīgus graustus, kuri nahren kādam vajadzīgi. Tā šlura, ko tev labpatīk saukt par psrs rūpniecību, bija reāli konkurētnespējīga pasaulē, t.sk. vef u.t.t. Tavu stilu kopējot, es pats piedalījos vef pasākumā radīt mākslas vingrošanas tiesāšanas automatizēto kompleksu 80 tā gada maskavas olimpiskajām spēlēm. Un kas? Kompleksu uztaisīja, aizveda, sāka proves un izmeta ārā. Nedrošs. Uzstādīja jau agrāk iepirkto longines. Tavi pātari ir patiesība divdesmitgadniekiem.
0
Þanis Bezmers > Þanis Bezmers 18.07.2014. 07.03
Runa ir par to laiku, kad visi strādāja, mācijās, apguva amatus, tupais idiot. Un kas? Sovjatu atpalicība par 20 – 30 gadiem. Esi aizmirsis kā skraidīji diedelēji kādu importa jaciņu, apaviņu, muzikas centriņu? Varbūt tu cekas krāmbodēs biji savējais, pridurok?
0
Þanis Bezmers > Þanis Bezmers 19.07.2014. 16.11
Tikai nesāc ar tiem kosmosiem plātīties. Nebūtu militārās sacensības ar USA, nebūtu vajadzības pēc bumbu šaušanas, PSRS nebūtu nekāda kosmosa. Koroļovu gandrīz sapūdēja lēģerī. Kas mazajam cilvēkam no sovjetu kosmosa? Cikarešu markas nosaukums? Sovjetu tehnoloģijas nejēdza lodīšu pildspalvu, ne gāzes šķiltavu iztaisīt. Bija jāiepērk. Auto nespēja jēdzīgu uzražot, bija jāiepērk no fiata novecojošā paaudze, mikroshēmas nejēdza lādzīgi uzcept, no 10 bija jāizbrāķē 9, sovjetu VPK atbildīgākiem darbiem iepirka no USA. Es ar tevi te tērēju laiku nevis lai skaidrotu, bet lai tauta redz, KĀDS bezcerīgs idiots esi. Tas, ko daži izcili cilvēki devuši, iekārās pskp ck plauktos, ļaužu labklājību tas nepieaudzēja. Tas bija priekš lielīšanās USA priekšā: redziet, redziet, mums ar ir! Tieši tas šodienas zaļknābjiem tik ļoti patīk, tieši tāpēc tu, pridurok, tās tukšās dzirnavas griez, tieši tāpēc tev, mērgli, par to purgu labi maksā. Arī šodien, ja USA nobloķēs sadarbību ar KF IT jomā, krievija pakaļā būs. Tāpēc, ka bandītu valstī zinātne mirst.
0
ILZE > Þanis Bezmers 17.07.2014. 23.32
ierados
Kāpēc nolaidies līdz diskusijai ar cilvēces atkritumu? Pastāsti tam, kas ir viņa māte, māsa, sieva, meita un uz kurieni tam doties, un viss.
0