Kaimiņvalsts kļūs par 19.valsti eirozonā; jau nokaltas izmēģinājuma monētas
Lietuvai no 2015.gada 1.janvāra ir jāpievienojas eirozonai, teikts Eiropas Parlamenta (EP) trešdien pieņemtajā rezolūcijā, vēsta aģentūra LETA. Parlamenta ierosinājumu pieņēma, 545 deputātiem balsojot par, 116 pret un 34 atturoties. EP «atbalsta eiro ieviešanu Lietuvā 2015.gada 1.janvārī,» teikts Eiropas Parlamenta paziņojumā medijiem.
EP balsojums apstiprina Eiropas Komisijas ierosinājumu un Eiropas Savienības dalībvalstu un valdību vadītāju politisko atbalstu jūnija Eiropadomes sanāksmē. Lietuva būs eirozonas 19.dalībvalsts. Kaimiņvalstī jau nokalts pirmo eiro monētu izmēģinājuma laidiens. Igaunija pievienojās eirozonai 2011.gadā, bet Latvija par eirozonas dalībvalsti kļuva šogad.
«Šodienas balsojums ir labas ziņas Lietuvai, Baltijai un Eiropas stabilitātei. Kopš 2006.gada Lietuva ieguldījusi daudz darba, lai panāktu zemu inflāciju, stabilu valūtas kursu, zemu budžeta deficītu un pieņemamus iekšzemes kopprodukta rādītājus. Laipni lūgta eirozonā, Lietuva!» teica ziņojuma sagatavotājs, deputāts Verners Langens.
Deputāti rezolūcijā atzinīgi vērtē to, ka Lietuva ir izpildījusi vajadzīgos kritērijus: vidējais inflācijas rādītājs Lietuvā bijis 0,6 %, ievērojami zem maksimālā atbilstības rādītāja 1,7%, 2013.gadā Lietuvas budžeta deficīts bijis tikai 2,1%, tam bija jābūt zem 3%. Savukārt valsts parāds bijis vien 39,4% no iekšzemes kopprodukta, tam jābūt zem 60%.
EP ir konsultatīva nozīme potenciālo eirozonas dalībvalstu atbilstības vērtēšanā. Galīgo un oficiālo atļauju šomēnes sniegs Eiropas Savienības Vispārējo lietu padome. Kā informēja ekspremjera, pašreizējā EP deputāta Valda Dombrovska (V) pārstāve Dace Šļare, ES Padome, pamatojoties uz Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas ziņojumiem un pēc apspriešanās ar EP, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Lietuvas uzņemšanu eirogrupā. Tad EP izskata likumdošanas priekšlikumu un sagatavo atzinumu.
Šogad saistībā ar notikušajām EP velēšanām šai procedūrai atlicis īpaši maz laika, tāpēc EP izmanto jau iepriekš praktizēto ātro lēmuma pieņemšanas procedūru, apstiprinot Eiropas Komisijas priekšlikumu un atbalstot eiro ieviešanu Lietuvā ar 2015.gada 1.janvāri.
Dombrovskis uzskata, ka eiro ieviešana Lietuvā ir pozitīva ziņa visām Baltijas valstīm, jo vēlreiz apliecina Baltijas valstu paveikto finansiālās stabilitātes un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, kā arī demonstrē reģiona pievilcību investīciju piesaistei. «Līdz ar Lietuvas pievienošanos eirozonai izzudīs arī pēdējā valūtas barjera starp Baltijas valstīm, kas neapšaubāmi veicinās tirdzniecību reģionā. Latvijai tas ir īpaši nozīmīgi, jo Lietuva ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris. Eiro ieviešana Lietuvā ir pozitīva ziņa arī visai eirozonai,» pauž Dombrovskis.
EP deputāte Sandra Kalniete (V) uzskata, ka «šis ir vēsturisks notikums, kas veicinās ekonomisko izaugsmi Baltijas reģionā un drošību». Briselē Lietuvas pievienošanās eirozonai tiek vērtēts kā kārtējais apliecinājums tam, ka stingra fiskālā politika dod rezultātus un veicina ekonomisko izaugsmi, norāda Kalniete.
Komentāri (33)
Jānis Silakalns 17.07.2014. 15.24
Народ, нашла новую фишку по заработку — просто читать смс и получать за это деньги, я в день зарабатываю от 15 баксов просто читая смс, времени не занимает вообще и возраст не имеет значения. Попробуйте сами, вам понравиться этот вид заработка. Вот ссылка – http://hec.su/bLL
0
Ieva Aile 17.07.2014. 09.51
Tādejādi, uzskatu, ka Eiropas Savienības glābšanai ir nepieciešams upurēt EIRO. Turklāt, pretēji valdības un LB fiziķu un ģeogrāfu paustajam, milzu ieguvumus un eirozonas attīstības perspektīvas neredz ne tikai „neizglītoti” tumsoņas kā šī raksta autors, bet arī Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs, kurš pirms neilga laika laikrakstam Finacial Times paziņojis, ka mēģinājumi vairāk integrēt eirozonu nozīmēs Eiropas Savienības galu. Te gan jāpiebilst, ka teorētiski eiro (un daļu no sejas) ir iespējams saglabāt kādā daļā no EZ, piemērām, Vācijā, Benilux valstīs, Austrijā, Somijā. Tomēr šādai eirozonai redzu ļoti ierobežotu jēgu, turklāt un arī tam būtu nepieciešams valstu iedzīvotāju atbalsts.
http://www.makroekonomika.org/
2
Ieva Aile > Ieva Aile 17.07.2014. 14.18
Lai Latvija nekļūtu par Eiropas atbrīvoto terotoriju (kam?), kuras pamatiedzīvotāji ir to pametuši fiziskās izdzīvošanas nodrošināšanai un, kuras likteni nosaka šeit no jauna iepludināti svešinieki, mums ir nepieciešama strauja tautsaimniecības attīstība. Šāda attīstība bez būtiskām, pārdomātām, sistēmiskām valdības, uzņēmumu un mājsaimniecību investīcijām produktīvā ražošanā, infrastruktūrā, zināšanās, u.c. jomās nav iespējama. Mēģinājumi visādos NAPos un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs iestāstīt, ka šāds „izrāviens” iespējams eirozonā ar mums iedalīto nožēlojamo daļu no smieklīgā ES budžeta ir nelietīgi meli ar nolūku iznīcināt Latvijas valsti.
Latvijai ir nepieciešami visi monetārie un fiskālie instrumenti, lai novērstu deindustializācijas un kredītburbuļu sekas un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Ticība, ka vāja ražošanas attīstība un eksportspēja, un importa iespiešanās praktiski visās tautsaimniecības jomās, kas ir radījusi pastāvīgu krasi negatīvu ārējās tirdzniecības bilanci, augstu bezdarbu un depopulāciju, pazudīs līdz ar eiro ieviešanu, padara šāda veida ekonomiku par teoloģijas paveidu. Dombrovska, LB un Pavļuta ministrijas ekonomistu vietā man būtu briesmīgs kauns tādas muļķības sludināt. Turklāt patiesība taču agri vai vēlu tik un tā nāks gaismā. Diemžēl mums – pārējiem, iespējams pārāk vēlu.
Vilnis Zakrevskis, M.Econ., Dipl.Ing.
0
Ieva Aile > Ieva Aile 17.07.2014. 14.20
Pat tiem, kuriem „Ubi bene eibi patria” un, kas kā eiropieši bez tautības un savas valsts sapņo staigāt pār robežām paceltu galvu būt, vajadzētu uzdot sev jautājumu, cik liela ir varbūtība, ka Eiropas tautas masveidā atteiksies no sava valstiskuma? Cik liela ir iespēju, ka Vācija vai Somijā atraus ievērojamu sava budžeta daļu (ASV federālais budžets aptuveni ceturtdaļa no IKP), lai veicinātu Latvijas vai Grieķijas konverģenci? Par kādu solidaritāti un kopdarbību var būt runa, ja piemēram Vācija daudzkārt ir deklarējusi, ka eirozona nav transfēru savienība? Tas nozīmē, ka Vācija negrasās pārdalīt savus ienākumus līdzīgi kā to dara, piemēram, Rīga, atbalstot nospiedošo vairumu reģionu ar zemiem ienākumiem.
http://www.makroekonomika.org/
0
Inese 16.07.2014. 21.43
http://gs.delfi.lt/images/pix/litas-euras-63832306.jpg
0