Eiropas fondu nauda – Rīgas domes un Brīvostas draugiem?

Piestātņu maiņas līgums ir pretrunā ar līgumu par ES fonda finansējumu Krievu salas projekta īstenošanai

Izskatās, ka jau no 2006.gada Rīgas dome un Rīgas brīvosta pamazām īsteno ieceri par Kohēzijas fonda naudu Krievu salā uzbūvēt divas jaunas piestātnes, kuras vienkārši tiks uzdāvinātas SIA „STREK”. Par vēlmi izmantot Eiropas fondu naudu savās vai draugu personīgajās interesēs varētu nebrīnīties – kādam gribas sev lepnu māju, kādam ražotni, kas nekad par tādu netop, bet pie naudas var tikt, vēl kādam – piestātnes Brīvostā.

Izbrīna kas cits – visus šos gadus ne valsts, ne Rīgas domes amatpersonas it kā nav redzējušas, kas notiek Rīgas brīvostā. Kā zināms, Likumā par ostām 8.panta trešā daļā ir noteikts, ka Rīgas ostā valdē ir 8 cilvēki: četrus ieceļ (un atbrīvo) Rīgas pilsētas dome, bet četrus – Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, ieceļ (un atbrīvo) Ministru kabinets.

Tas, ka acīmredzot kaut kad tiks iesaistīta Eiropas fondu nauda, bija skaidrs jau 2005.gadā, kad 20.decembrī ar Rīgas domes lēmumu Nr.749 tika apstiprināts Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Plānojums paredzēja, ka Andrejsalas un Eksportostas teritorijas lietošanas mērķi tiek mainīti, un kravu pārkraušana tiks pārcelta tālāk no pilsētas centra uz ziemeļiem. Tātad būs vajadzīga nopietna finanšu piesaiste.

Diemžēl stāsts par Rīgas brīvostas teritorijas attīstību vairāk atgādina burlaku lugu vairākos cēlienos, nekā Rīgas domes un valsts pārstāvju interesi par ostas attīstību un likumu ievērošanu.

Pirmais cēliens

Stāsts par Rīgas domes, ministriju pārstāvju un Brīvostas īpašo draudzību sākās 2006.gada 28.aprīlī, kad Rīgas brīvostas valde pieņēma lēmumu Nr.49 „Par zemes nomu Krievu salā SIA „STREK” un SIA „Rīgas centrālais termināls””. Ar šā lēmuma 6.punktu tika noteikts “Akceptēt iesniegto maiņas līguma projektu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA „STREK” par SIA „STREK” piederošo kravas pārkraušanas kompleksa Nr.20 un 21. (kopgarumā 568m), kas ierakstītas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3572A, apmaiņu pret divām Rīgas brīvostas pārvaldes izbūvētām jaunām piestātnēm Krievu salā”.

Maiņas līgums starp Rīgas brīvostas valdi un SIA „STREK” tiek parakstīts tā paša gada 24.maijā un paredz interesantas lietas. Proti, SIA „STREK” maina sev piederošās piestātnes pret Brīvostas uzbūvētajām jaunajām piestātnēm Krievu salā līdz ar visām tiesībām, pienākumiem un piederumiem, kas uz jaunajām piestātnēm attieksies to nodošanas brīdī. Maiņai jānotiek viena mēneša laikā pēc tam, kad Brīvosta jaunās piestātnes uz sava vārda būs reģistrējusi zemesgrāmatā. Taču pats interesantākais ir tas, ka abas puses vienojas, ka tām nav pienākuma veikt savstarpējus naudas maksājumus par darījuma izpildi; SIA „STREK” var izveidot savu meitas sabiedrību vai norādīt jaunu sabiedrību, kas var stāties šā līguma izpildē un SIA „STREK” vietā pieņemt īpašumā un valdījumā jaunās piestātnes.

Tātad SIA „STREK” mēneša laikā pēc tam, kad jaunās piestātnes kļūst par Brīvostas īpašumu, tiek pie šī īpašuma par baltu velti un var darīt ar to, ko vēlas – reģistrēt zemesgrāmatā uz sava vārda vai kādam pārdot.

Turklāt nav jābūt matemātikas ģēnijam, lai saprastu, ka jaunās piestātnes būs daudz vērtīgākas par vecajām. Vēl vairāk – kopš 2006.gada 30.augusta jau minētās piestātnes Nr. 20 un 21 Rīgā, Uriekstes ielā 9, ar Ministru kabineta lēmumu vairs nav Rīgas brīvostas teritorija, turklāt saskaņā ar jau minēto Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu Andrejsalas un Eksportostas teritorijā vairs nav atļautas ar ostu saistītas darbības.

Tas nozīmē, ka Brīvosta ne tikai uzdāvina SIA „STREK” divas jaunas piestātnes, par kurām tas nav maksājis ne santīma un ne centa, bet Brīvosta arī zaudē daļu no savas infrastruktūras, jo vecās piestātnes vairs nav izmantojamas kravu pārkraušanai.

Jāpiebilst, ka dižais maiņas līgums starp SIA STREK” un Rīgas brīvostu tika parakstīts laikā, kad Ministru prezidents bija Aigars Kalvītis, bet ministrijas pārstāvēja Dainis Liepiņš, Viesturs Silenieks, Edmunds Krastiņš un Margarita Brikmane. Savukārt Rīgas domi ostas valdē pārstāvēja Aivars Aksenoks, Jānis Birks, Andris Ameriks un Andris Ārgalis.

Otrais cēliens

Tomēr ar Brīvostas apņēmību zaudēt naudu un daļu savas infrastruktūras nepietika. Tika iesaistīta arī Eiropas fondu nauda.

Jāpiebilst, ka vienas beramkravas piestātnes izbūve izmaksās aptuveni 17 milj. eiro, tātad minētajam SIA tiktu uzdāvināti aptuveni 34 milj. eiro no Eiropas fondu, valsts un pašvaldības līdzfinansējuma.

2010.gada 17.maijā tika noslēgts līgums par Eiropas Savienības fonda projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” Nr. 3Dp/3/3.1.3.0/10/IPIA/SM/003 īstenošanu. Saskaņā ar līgumu finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka projekta ietvaros iepirktie vai radītie pamatlīdzekļi atrodas projekta īstenošnas vietā, nav atsavināmi vai norakstāmi projekta īstenošanas laikā un 5 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas.

2011.gada 15.jūnijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par valsts atbalstu publiskajam finansējumam ostas infrastruktūrai Krievu salā. 2012.gada 29.martā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu CCI 2010LV61PR002 „Par lielo projektu „infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra”, kas ir daļa no darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” strukturālajam atbalstam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbilstoši konverģences mērķim Latvijā”.

Minētā lēmuma 1.pielikuma 3.2.punktā norādīts, ka (..) publiskā infrastruktūra būs pieejama visu potenciālo klientu apkalpošanai, kuriem tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme un piekļuve. Lietotājam specifisko infrastruktūru (četras piestātnes) vadīs privāti uzņēmumi (stividori) Rīgas brīvostas pārvaldes vārdā saskaņā ar nomas līgumiem un, tostarp, nosacījumu, ka termināliem jābūt pieejamiem visiem potenciālajiem klientiem, kuriem tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme un piekļuve. Tādējādi terminālu operatoriem nav atļauts ierobežot terminālu lietotāju loku vai piedāvāt specifiskiem uzņēmumiem īpašas privilēģijas (piemēram, prioritāti attiecībā uz pakalpojumiem, zemākus tarifus utt.)

Citiem vārdiem sakot, kā tas vienmēr ir ar projektiem, kuros ieguldīta Eiropas fondu nauda, arī šajā gadījumā Krievu salas projektā ieguldītajai naudai ir jākalpo tam mērķim, kāds noteikts un pamatlīdzekļus nedrīkst atsavināt vai norakstīt 5 gadu garumā. Tātad Rīgas brīvostas pārvaldes un SIA „STREK” piestātņu maiņas līgums ir pretrunā ar Līgumu par ES fonda finansējumu Krievu salas projekta īstenošanai.

Nobeigumā

Informācijas par to, ka Rīgas brīvostas pārvalde vai valsts institūcijas, piesakoties Kohēzijas fonda līdzekļiem un informējot Eiropas Komisiju par pasākumiem saistībā ar Krievu salas projektu, būtu ziņojušas par saistībām ar SIA „STREK”, nav.

Par to, ka Eiropas Komisijai šis fakts ir noslēpts un iespējamas nopietnas sekas, liecina arī plašākai sabiedrībai pašlaik neoficiāla informācija, ka banka, ar kuru ir noslēgts aizdevuma līgums Krievu salas infrastruktūras izbūves finansēšanai, ir paziņojusi par turpmāko aizdevumu daļas izmaksas apturēšanu. Neoficiāla informācija arī liecina, ka 1.jūlijā valdība skatīs šo jautājumu, jo sekas Brīvostā sastrādātajam var būt visai nepatīkamas, pat ieskaitot kārtējos maksājumus no nodokļu maksātāju kabatas.

Tiesa gan, stāstos par bankām, kuras jāglābj, un uzņēmumiem, kuru kredīti jāgarantē valstij, parasti grūti atrast tos, kuri ir bijuši darītāji. Šajā burlaku lugā viss ir labi redzams, kaut arī Rīgas domes un valsts pārstāvji valdē ir mainījušies – ostas pārvaldnieks jau gadiem ilgi ir Leonīds Loginovs, bet pašreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks bez pārtraukuma ostas valdē ir strādājis no 2001.gada aprīļa. Par notikušo un notiekošo Brīvostā jālemj ne tikai valdībai, bet pēdējais laiks to ieraudzīt ir arī Ģenerālprokuratūrai un KNAB.

Autore ir pilsoniski aktīva juriste