Politologs: Putins spēlē ar Rietumiem, nesamierināsies ar Ukrainas neatkarību

Putinam neesot nekāda dialoga ar Porošenko, jo Ukrainas prezidentu viņš neuzskatot par pilnvērtīgu sarunu partneri

Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājums Krievijas parlamentam atsaukt atļauju izmantot Krievijas Federācijas Bruņotos spēkus Ukrainā patiesībā domāts Eiropai, lai Rietumvalstis neieviestu jaunas sankcijas pret Krieviju, radītu labvēlīgu sarunu vidi par Krievijai svarīgiem ekonomiskiem jautājumiem, pirmām kārtām, par gāzesvadu “Dienvidu straume”, nevis lai patiesi censtos pārtraukt karadarbību Ukrainas austrumos. Tā uzskata Krievijas politologs, Nacionālās stratēģijas institūta dibinātājs un direktors Staņislavs Belkovskis.

Belkovskis apgalvo, ka Putins nesamierināsies ar Ukrainas neatkarību, bet turpinās destabilizēt situāciju, taču neafišējot to kā Kremļa politiku.

Savā blogā internetvietnē “Snob” Belkovskis apgalvo, ka Putina šonedēļ paustais aicinājums Krievijas Federācijas padomei, ko tā trešdien arī īstenoja, nebūt nenozīmē Ukrainas konflikta pārtraukšanu un vēl jo mazāk tas ir saistīts ar Ukrainas prezidenta Petro Porošenko pagājušajā nedēļā publicēto 14 punktu miera plānu. Aicinājumu Putins izteica pirms savas oficiālās vizītes Austrijā šonedēļ, un tā bija pirmā Krievijas valsts galvas ārvalstu vizīte pēc Krimas aneksijas.

Belkovskis apgalvo, ka Putinam vispār nav dialoga ar Porošenko, jo viņš Ukrainas jaunievēlēto prezidentu neuzskata par pilnvērtīgu sarunu partneri. “Kremļa pozīcija joprojām ir tāda, ka Ukraina – tā ir vāja, neizdevusies valsts, ar kuru arī attiecīgi jāapietas. Krievija pretosies Ukrainas iestājai NATO un ASV pretraķešu sistēmu izvietošanai Ukrainas teritorijā,” raksta Belkovskis.

Viņš ir pārliecināts, ka Putins turpinās darboties, lai panāktu Ukrainas federalizāciju un neformālu Maskavas kontroles mehānismu ieviešanu daļā Ukrainas.

Tas, ka Putins Krievijas karaspēku pat netaisījās ievest Ukrainā, bija skaidrs jau sen, raksta Belkovskis, jo tāds Krievijas solis dotu iemeslu jaunām Eiropas Savienības un ASV sankcijām pret Krieviju. To Putins nevēlas. Tomēr Maskavai, pēc Belkovska domām, ir daudz netiešo iespēju situācijas destabilizācijai Ukrainā. Tās Krievija arī izmantojusi pēdējos trīs mēnešus – proti, Ukrainas teritorijā ievedot algotņus un nelegālus ieročus un karatehniku.

Pēs Krievijas politologa domām, jāņem vērā arī divi apstākļi. Pirmais – Putins ir impulsīvs un ātras dabas cilvēks. Viņš savu lēmumu var mainīt jebkurā brīdī, ja to ietekmēs iekšēji apstākļi. Otrais – valstī, kurā parlamentam nav nekādas nozīmes, Putins 24 – 48 stundu laikā var atgriezt sev tiesības ievest karaspēku Ukrainā. Tāpēc viņa paziņojuma PR nozīme šodien ir lielāka nekā politiskā.

Krievijas politologs arī norāda, ka Putinam Eiropā ir sava “atbalsta grupa”, kas ir saistīta ar lieluzņēmējiem, kuri cenšas turpināt savus biznesa projektus Krievijā un ar Krieviju. “Putina spertais solis stiprina prokremlisko lobiju Eiropā. Taču kopumā Rietumu politiķi pret šo lēmumu attiecas ar neuzticību. Vienlaikus Eiropai kļūst mazāk pamata sankciju ieviešanai [pret Krieviju] un vairāk pamata konstruktīvam dialogam par gāzi, ko arī vēlas Putins,” uzskata Belkovskis. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka Putins neatgūs to uzticības līmeni, kāds pret viņu Eiropas valstu līderiem bija pirms pusgada.

Kā ziņots, Putina vizītes laikā Austrijā Krievijas gāzes gigants “Gazprom” un austriešu uzņēmusm OMV parakstīja vienošanos par gāzesvada „South Stream” posma Austrijā izveidi, lai gan pret to iebilda Eiropas Komisija.