Krievijas Federācijas padome atsaukusi atļauju karaspēka izmantošanai Ukrainā (papild.)

Analītiķis: Putina mērķis ir maldināt Rietumus

Krievijas parlamenta augšpalāta – Federācijas padome – trešdien atbalstīja prezidenta Vladimira Putina lēmumu, atsaucot atļauju izmantot Krievijas Federācijas Bruņotos spēkus Ukrainā, ziņo LETA/Interfax.

Valsts galva pirms tam bija vērsies pie senatoriem ar lūgumu atcelt augšpalātas 1.martā doto atļauju izmantot Krievijas Federācijas Bruņotos spēkus Ukrainā.

“Nolūkā normalizēt atmosfēru un atrisināt situāciju Ukrainas austrumu reģionos, kā arī ņemot vērā trīspusējo sarunu sākumu šajā jautājumā, Federācijas padomei nosūtīts pieprasījums anulēt rezolūciju,” ar kuru savulaik Putins tika pilnvarots pieņemt lēmumu par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, sacīja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien aicinājis parlamenta augšpalātu anulēt tā izsniegto pilnvarojumu karaspēka nosūtīšanai uz Ukrainu, pavēstījis Kremļa pārstāvis.

Putina aicinājums Krievijas parlamentam atcelt atļauju izmantot militāro spēku Ukrainā ir bezjēdzīgs, uzskata Krievijas analītiķis Staņislavs Belkovskis. Tas ir bezjēdzīgs ne tikai tāpēc, ka Kremļa līderis šo iespēju netika izmantojis līdz šim, bet arī tāpēc, ka Putins savu nostāju var izmainīt jebkurā laikā, kad vien to vēlas. 

Turklāt, pēc analītiķa domām, Putina jaunākā aicinājuma jēga ir maldināt Rietumus par viņa patiesajiem nodomiem un tādējādi mazināt Rietumu vēlmi noteikt jaunas un stingrākas sankcijas pret Krieviju vai bloķēt ar gāzes eksportu saistītos projektos, piemēram, “Dienvidu straumi”.

Tikmēr Krievijas atbalstītie kaujinieki otrdien pie separātistu bandu sagrābtās Slovjanskas otrdien notriekuši Ukrainas armijas helikopteru. Notriektajā helikopterā “Mi-8” atradušies deviņi ukraiņu karavīri, kuri visi gājuši bojā.

Jau iepriekš otrdien Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka vietējo separātistu un no Krievijas iesūtīto algotņu bandas, kas darbojas valsts austrumos, neievēro uguns pārtraukšanu, par kuru pirmdienas vakarā paziņoja separātistu līderi.

Federācijas padome atļauju Putinam pieņemt lēmumu par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu deva 1.martā pēc toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas, atsaucoties uz nepieciešamību aizstāvēt kaimiņvalstī tā dēvētos krievvalodīgos iedzīvotājus.

Tam sekoja Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupēšana un aneksija. Kopš tā laika pieaugušas bažas, ka Krievija varētu iebrukt arī Ukrainas kontinentālajā daļā, kur darbību uzsākušas vietējo separātistu un no Krievijas nosūtīto algotņu bruņotās bandas.

Federācijas Padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Kļimovs aģentūrai „Interfax” jau pavēstījis, ka parlamenta augšpalāta Putina prasību varētu apstiprināt trešdien gaidāmajā balsojumā.

(papildināta ar Belkovska viedokli)