Infografika: Strādājošajiem Latvijā dāsnākie slimības un bezdarba pabalsti Baltijā

Grūtāka finansiālā situācija ir tiem, kas saskaras ar darba zaudēša

Darba ņēmēji Baltijas valstīs ir salīdzinoši labi finansiāli pasargāti ikdienišķās situācijās, kad tos „no kājām ir nogāzis” vīruss vai infekcija. Divu nedēļu darba kavējums slimības dēļ strādājošajam ar algu „uz papīra” 800 eiro Latvijā samazinās ikmēneša ienākumus tikai par 9%, kamēr Igaunijā jau par 18%, bet Lietuvā par 11%, liecina „Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas valstu sociālā nodrošinājuma salīdzinājums.

Strādājošie Baltijā var paļauties uz pabalstiem slimošanas laikā, slima bērna kopšanas gadījumā, gan arī darba zaudēšanas gadījumā. Slimības laika kompensācija pret darba algas lielumu ir visdāsnākā Latvijā, taču, ja ir runa par saslimuša bērna kopšanu, atsevišķās situācijās kompensācijas nosacījumi Lietuvā var būt labvēlīgāki nekā Latvijā. Piemēram, piecu darba dienu kavējums saslimuša bērna kopšanas dēļ samazina mātes vai tēva mēneša ienākumus par nepilniem 9% Latvijā un Igaunijā, un tikai par 1,5% Lietuvā.

Grūtāka finansiālā situācija ir tiem, kas saskaras ar darba zaudēšanu. Nākamajos sešos mēnešos pēc darba zaudēšanas strādājošajiem Latvijā jārēķinās ar vidēji par 30% mazākiem mēneša ienākumiem, Igaunijā par 40% mazākiem, bet Lietuvā ienākumu kritums ir vislielākais – tur darba zaudēšanas gadījumā ienākumi samazinās par 55%.

Tomēr neskatoties uz valsts atbalstu, darba kavējuma vai zaudējuma nestais ienākumu kritums ir pamanāms, un to jākompensē no saviem uzkrājumiem.

„Ņemot vērā Latvijas mājsaimniecību ierobežotos budžetus, pat procentuāli neliels ienākumu samazinājums ir nozīmīgs. Proti, pieminētais 9% samazinājums nozīmē par vairāk kā 50 eiro mazāku algu. Turklāt slimošana ne tikai samazina ienākumus, bet arī rada papildus izdevumus par zālēm un arī par ārsta apmeklējumu. Pret slimību, nelaimes gadījumiem, darba zaudējumu, algas samazinājumu un līdzīgām situācijām var nodrošināties, veidojot uzkrājumus,” skaidro „Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Institūta aprēķini liecina, lai izveidotu uzkrājumus pusgadam, ar ko segt samazināto ienākumu un ikdienišķo izdevumu starpību bezdarba gadījumā, Latvijas strādājošajiem būs nepieciešami pusotrs līdz divi gadi, no saņemtās algas ik mēnesi atliekot 10%.

Slimības vai bezdarbnieka pabalsta apmērs palīdzēs saglabāt ierasto dzīves līmeni, ja ir maksāti darbaspēka nodokļi no darba algas pilnā apmērā. Ja darbaspēka nodokļi nav maksāti, kompensāciju un pabalstu summas būs mazākas, līdz ar to finanšu rezervei jābūt lielākai.

„Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts ir pētnieciska un izglītojoša bankas struktūrvienība, kas sekmē iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstību. Institūts regulāri skaidro sabiedrībai dažādus ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītus jautājumus, veic pētījumus un līdzdarbojas atsevišķu valsts politikas jautājumu izstrādāšanā.