Muižniecei notiesājošs spriedums par dokumentu viltošanu (papild.)

Bijusī Satversmes tiesas tiesnese līdz ar to zaudējusi savu augsto amatu

Ar Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta notiesājošo spriedumu Vineta Muižniece ir zaudējusi savu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatu, informēja ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Viņš piebilda, ka Muižniecei vairs nav tiesiska pamata turpināt darbu ST jurista amatā, tāds pastāvējis tikai krimināllietas izskatīšanas laikā. Jautāts, vai šī situācija un Muižnieces tiesvedība ir iedragājusi ST reputāciju, Laviņš atzina, ka tas esot nepatīkami, tomēr tiesas reputācija esot atkarīga no tās pieņemtajiem nolēmumiem.

“No vienas puses, man ir atvieglojums – man vairs nav gods atrasties tādā tiesu sistēmā, un es gribu no tās atrasties pēc iespējas tālāk,” izteicās Muižniece. Pagaidām gan viņa nedomājot par nākotnes plāniem, jo nebija domājusi, ka situācija būs tāda, kāda tā izvērtās. Muižniece piebilda, ka acīmredzot politiskās vēlmes izrādījušās stiprākas.

AT Krimināllietu departaments ceturtdien atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece atzīta par vainīgu un sodīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona, izdarīja dokumenta viltošanu.

Līdz ar to notiesājošais spriedums stājas likumīgā spēkā, teica AT preses sekretāre Baiba Kataja. Par dokumenta viltošanu Muižniecei būs jāmaksā naudas sods desmit minimālo mēnešalgu jeb 2846 eiro (2000 latu) apmērā. AT Krimināllietu departamenta lēmums nav pārsūdzams, ziņo LETA.

No piektdienas Muižniece zaudēs Satversmes tiesas (ST) tiesneša un padomnieka amatu. Muižniece kopš vakardienas atrodas atvaļinājumā, norādīja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Pilnvaras apturējusī ST tiesnese Muižniece pēdējos divus gadus par darbu ST saņēmusi 81 192 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2012. un 2013.gadu. 2012.gadā Muižniece saņēmusi 30 003 latus (42 690 eiro), bet 2013.gadā – 27 060 latus (38502 eiro). Pagājušā gadā viņas parādsaistības bija 99 881 eiro.

Kopš tiesneša pilnvaru apturēšanas viņa pildīja ST padomnieka pienākumus, kas nebija saistīti ar tiesas spriešanu. Viņas pienākumos ietilpa, piemēram, ST prakses apkopošana un juridiskā analīze par ST svarīgiem jautājumiem.

AT lēmumā norādījusi, ka Krimināllikuma (KL) 327.pantā ir paredzēta atbildība par dienesta viltojumu, proti, par dokumenta viltošanu, ko izdarījusi valsts amatpersona. Lēmumā ietverta atsauce uz AT 2013.gada 18.jūnija lēmumu, kurā analizēts dokumenta jēdziens, dokumenta viltošana kopsakarā ar KL 327.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Lēmumā izteiktas atziņas, ka ar viltošanu KL atsevišķu pantu izpratnē jau tagad jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta izveidošana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īstā paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, bet arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts.

Vēl lēmumā atzīts, ka ar dokumenta viltošanu KL 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiāla viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības izveidot dokumentu, tajā jau sākotnēji ietver faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2012.gada 25.oktobrī Muižnieci atzina par vainīgu dokumenta viltošanā, ja to izdarījusi valsts amatpersona, un sodīja ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 2000 latu (2846 eiro) apmērā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā saistībā ar prokurora apelācijas protestu un apsūdzētās apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesa 2013.gada 11.novembrī pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.

Prokurore Ilze Gailīte gan pirmās instances tiesas debatēs Muižnieci bija lūgusi sodīt ar naudassodu 20 minimālo mēnešalgu (4000 latu jeb 5691 eiro) apmērā, turpretim Muižnieces advokāte Guna Kaminska savu aizstāvamo bija lūgusi pilnībā attaisnot. Pati Muižniece vainu neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Kriminālprocesu pret Muižnieci 2011.gada 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Tas tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas bija ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (Vienotība) iesniegumu par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Kā skaidroja Loskutovs, 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka deputāti sēdē apspriestos KL grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, turpretim protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta.

Kā norādījusi AT, Muižniece likusi Juridiskās komisijas konsultantei aizstāt minētās sēdes protokola daļu ar Muižnieces pašrocīgi uzrakstīto tekstu. Likumprojekts likumā noteikto trīs dienu laikā pēc Juridiskās komisijas sēdes netika nosūtīts Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet gan protokolā norādīts, ka Juridiskā komisija ir konstatējusi ievērojamas nepilnības iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām. Protokolā norādīts, ka Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu ir jāskata kompleksi un saskaņoti.

Pēc minēto patiesībai neatbilstošo labojumu izdarīšanas dokumentā, Muižniece parakstīja šo Juridiskās komisijas sēdes protokolu pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne agrāk kā 2010.gada 1.februārī.

Pēc Loskutova iepriekš teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas – Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījuši Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

(papildināta no 3.rindkopas)