Savs Boloņas process ir akūti nepieciešams arī vidējās izglītības nozarē
Kopš sākotnējā uzrāviena vienotās Eiropas Augstākās izglītības telpas ieviešanas procesi, šķiet, apstājušies. Pēdējo gadu laikā neesam pieredzējuši nepieciešamos risinājumus tām problēmās, kas joprojām skar gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu studētgribētājus.
Problēmas ar starptautisko izglītības dokumentu atzīšanas un salāgošanas procesu joprojām nav atrisinātas, kas nopietni ietekmē iespējas potenciālajiem studentiem savu izglītības iegūšanas iestādi izvēlēties brīvi, balstoties uz akadēmiskiem un interešu apsvērumiem, nevis konkrētās mācību iestādes atvērtību pret citas valsts izglītības dokumentu atzīšanu.
Akadēmiķu uzdevums vienmēr bijis atvest jaunās un “eksotiskās” zināšanas no citām valstīm atpakaļ uz savu valsti, lai tā bagātinātu un pilnveidotu valsts izglītības resursu. Akadēmisko pasauli kopš tās pirmssākumiem ir raksturojusi pārrobežu domāšana: sākot ar viedajiem, kas ceļojuši gadiem ilgi, lai nokļūtu vietā, kurā spēs gūt sev nepieciešamās zināšanas, un beidzot ar mūsdienu pētniekiem, kuru darba un izglītības vietas izvēle ir piesaistīta institūcijas akadēmiskajai specialitātei, nevis ģeogrāfiskajai pozīcijai kartē.
Ārvalstu studiju pieredzei ir tiešām īpaša nozīme ne tikai kopējā pienesuma, bet arī personīgās izaugsmes līmenī, jo tā sniedz plašāku skatījumu un pavisam atšķirīgu studiju un dzīves pieredzi. Tas ir interesanti un izaicinoši, jo, esot prom no ierastās vides, sevis pierādīšanai bieži vien nepieciešams darīt daudz vairāk. Iegūtās zināšanas un pieredze lieti noder, atgriežoties mājās.
Akadēmiskā pasaule Boloņas mērcē
Akadēmiskās pārvietošanās brīvības un tās sniegto vērtību principu vadītas, augstākās izglītības salāgošanas procesos, lai nodibinātu vienotu Eiropas augstākās izglītības telpu, patlaban ir iesaistījušās 47 valstis. Boloņas process, līdz šim lielākā brīvprātīgi veiktā Eiropas līmeņa augstākās izglītības reforma, pēc savas būtības paredzēts, lai nodrošinātu iespēju iegūt izglītību jebkurā Eiropas valstī un lai padarītu izglītības atzīšanas procesu vienkāršu un saprotamu. Tas ir vērtīgs un nozīmīgs ieguvums augstākajai izglītībai – caur augstākās izglītības sistēmu salāgošanu un attiecīgi pieejamības nodrošināšanu kopīgi tiek uzlabota augstākās izglītības kvalitāte, kas savukārt atstāj tiešu un vērā ņemamu iespaidu uz sabiedrības izglītības līmeni.
Latvija ir bijusi Boloņas procesa lieciniece jau kopš tā pirmssākumiem, 1999.gadā kopā ar citu valstu pārstāvjiem parakstot Boloņas deklarāciju. Gadu gaitā procesam pievienojušās arī citas valstis gan no Eiropas, gan no citām valstīm; tikusi pilnveidota arī pati deklarācija, tās saturā un paredzētajās darbībās ieviešot nepieciešamās korekcijas.
Jāsaprot, ka Boloņas process sevī neietver tikai strukturālas reformas – ir runa par fundamentāliem ideoloģiskiem nodomiem augstākās izglītības jomā; globālā mērogā raugoties, šie procesi paredzēti arī Eiropas izglītības konkurētspējas celšanai, starpvalstu sadarbības veicināšanai, kā arī kopīgā darba tirgus funkcionēšanas uzlabošanai un nodrošināt, lai Eiropas Savienības pārvietošanās brīvību varētu efektīvi izmantot arī reālajā dzīvē. Galu galā – vai pārvietošanās brīvība ir pilnīga, ja citā valstī nevar ne mācīties, ne strādāt?
Joprojām ierobežotas iespējas studēt ārvalstīs
Šķiet, lielākā problēma, kura ir cēlonis šķēršļiem, kas liedz izveidot pilnvērtīgu vienotu Eiropas izglītības telpu, ir kopējs sabiedrības izpratnes trūkums – Boloņas process, kas daudziem drīzāk saistās ar kulinārijas, ne izglītības nozari, pēc savas būtības sāks strādāt, kad tā jēgas izpratne būs panākta visos līmeņos: valdības, institūciju, universitāšu, skolu, vecāku un studentu prātos. Nepieciešama arī dziļa izpratne par izglītības nozīmi – par izglītības kā resursa nevis „ķeksīša” vērtību. Pilnvērtīga izpratne par izglītības procesiem un tās mobilitātes brīvības nepieciešamību kalpos kā motivators reālu darbību īstenošanai.
Diemžēl jānorāda, ka daudzviet šis process un tā pabeigšanas nepieciešamība nav pilnībā izprasti un to ieviešana – joprojām lēna un negribīga. Lai gan uz vispārējā dalībvalstu fona varētu teikt, ka Latvija Boloņas procesu ieviešanā ir tikusi diezgan tālu, mūsu aktīvu virzīšanos tālāk kavē tādi šķēršļi kā augstākās izglītības jomu regulējošie normatīvie akti, novecojušais, ierobežojošais iegūstamo grādu iedalījums, studiju virzienu akreditācijas noteikumi, kas izolē Latviju no pārējās pasaules. Joprojām atpaliekam augstākās izglītības modernizācijā un pārāk maz līdzekļu ieguldām izglītībā. Vēl joprojām jāstrādā pie diplomu atzīšanas kritēriju izstrādes. Latvijas studentiem, kas vēlas, piemēram, savu maģistra vai doktora grādu iegūt ārvalstīs, joprojām jāsaskaras ar neobjektīvu savas iegūtās izglītības izvērtējumu. Bieži sastopami pieņēmumi, ka iegūto zināšanu daudzums ir zemāks nekā attiecīgajā valstī tajā pašā līmenī iegūtais.
Dramatiskāka situācija pastāv vidējās izglītības dokumentu savstarpējās atzīšanas jomā – patlaban Eiropas Savienība neizvirza vienotas prasības vidējās izglītības dokumentu atzīšanai un atsevišķu normatīvo aktu, kas regulētu šo jomu, nav. Faktiskā situācija, šķiet, neuztrauc nevienu, izņemot tos skolēnus un viņu vecākus, kuriem jāsaskaras ar faktu, ka, piemēram, vairākās Lielbritānijas augstākās izglītības institūcijās viņu atestātā norādītie līmeņi netiek uzskatīti par adekvātu zināšanu daudzumu, lai skolēns varētu sākt mācības universitātes pirmajā kursā.
Atšķirībā no Lielbritānijas, Polijas vai, piemēram, Lietuvas vidusskolu beidzējiem, lielai daļai Latvijas studētgribētāju tiek izvirzīta prasība pēc t.s. foundation year jeb „sagatavošanās gada”, kas izglītības iegūšanas procesu pagarina par gadu un arī krietni sadārdzina kopējās izmaksas. Stājoties universitātē, savus izglītības dokumentus, to vērtējumus un nozīmi topošie studenti bieži vien tulko paši, un universitātes ziņā ir izlemt, vai šie vērtējumi un apraksti ir atbilsotši tās prasībām pret potenciālajiem studentiem. Neapšaubāmi, savs Boloņas process ir akūti nepieciešams arī vidējās izglītības nozarē – tikai salāgojot izglītības dokumentus visos līmeņos, vienotā Eiropas izglītības telpa patiešām strādās praksē.
Rādīt priekšzīmi visai Eiropai
Starptautiskā līmenī būtu nepieciešams strādāt ar to, lai ikviens Latvijas skolēns, pabeidzot vidusskolu, patiešām varētu mērķēt uz ārvalstu universitātēm; lai ikvienam Latvijas universitāšu bakalaura grāda ieguvējam būtu neierobežota iespēja kandidēt uz vietu jebkurā Eiropas universitātē bez birokrātiskiem ierobežojumiem.
Latvijā varam jau strādāt pie dažādiem atvieglojošiem aspektiem – piemēram, svešvalodu eksāmenu un kursu eksāmenu pārveidošanas uz starptautiski atzītu eksāmenu ieviešanu, kas atceltu nepieciešamību kārtot dārgos IELTS, TOEFL un citus starptautiska līmeņa valodu eksāmenus, lai pierādītu savas valodas spējas. Starptautiskā līmenī nepieciešams atkārtoti aktualizēt un virzīt Boloņas procesu un vispārēju izglītības dokumentu standartizācijas jautājumus, lai virzītos uz atvērtāku un iespējām bagātāku nākotni jaunākajām paaudzēm un izglītotākas, pieredzes bagātākas nācijas veidošanu.
Nākamā Boloņas procesa konferenci Erevānā 2015.gadā vadīs Latvija. Būtu prieks, ja mēs šajā konferencē varētu izcelties ne tikai Boloņas procesa, bet visas izglītības sistēmas sakārtošanā.
Autors ir Nacionālās apvienības pārstāvis
Komentāri (30)