Kalnmeiers: sīkumu te nav!

Kāpēc Jutai Strīķei jāzaudē pielaide valsts noslēpumam?

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā atklāj savu redzējumu uz ieilgušo KNAB vadības krīzi un divām pārbaudēm, ko prokuratūra veic saistībā ar biroja vadības darbu. Vienā pārbaudē tiek noskaidroti pārkāpumi, kas pieļauti, atjaunojot KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes pielaidi valsts noslēpumam, otrā – KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka kavēšanās ar tiesas sprieduma izpildi, ar kuru darbā tika atjaunota viņa atlaistā Strīķe. Pārbaužu secinājumi būs nozīmīgi, jo tos gaida premjerministre Laimdota Straujuma, lai lemtu, vai jāuzsāk KNAB priekšnieka atlaišanas procedūra.

Intervija notika piektdien, 23.maijā, bet otrdien prokuratūra jau paziņoja, ka pirmās pārbaudes ietvaros ģenerālprokurors ir pieņēmis lēmumu par valsts noslēpuma pielaides anulēšanu Strīķei, jo tā izsniegta, pārkāpjot noteikumus. Vienlaikus SAB var atkārtoti lemt par pielaides sniegšanu Strīķei.

Pirms pusotra mēneša Rīgas Centra rajona tiesa nolēma atjaunot Jutu Strīķi KNAB priekšnieka vietnieka amatā. Vai esat iepazinies ar šo spriedumu?

Jā.

Šis spriedums vēl nav galīgs, taču, izvērtējot visus faktus un tiesas argumentāciju, kāds ir jūsu secinājums par lietas būtību – vai KNAB priekšnieks nelikumīgi atlaida savu vietnieci?

Spriedums nav stājies likumīgā spēkā, viņš ir pārsūdzēts un jebkurus manus komentārus par šo spriedumu puses izmantos tiesas procesā, tamdēļ nekomentēšu.

Tomēr jūs esat redzējis argumentus.

Spriedums ir diskutabls, tur var diskutēt.

Kas tieši ir dikutabls?

Ir trīs pamatlietas, kas tur ir analizētas. Vai bija nepieciešama arodbiedrības piekrišana, par [Strīķes] novērtēšanu un kas tur bija trešais (par to, vai Strīķes atlaišanā jābalstās uz Darba likumu – red.). Par katru var strīdēties, katram ir savs redzējums, sava pozīcija. Viens saka tā, otrs – tā.

Tieši tāpēc ir tiesa, kas izsvēra visu. Jūs pats personīgi piekrītat spriedumam?

Prokuratūru pārstāvēja prokurors. Ja jūs esat sekojusi līdzi, tad zināt, ka prokurora atzinums bija labvēlīgs Strīķei – atzina, ka ir atjaunojama darbā.

Vai tāds ir arī jūsu viedoklis?

Es prokurorus pirms tiesas sēdes neietekmēju. Tātad, ja prokurors tā ir atzinis, viņš tā ir atzinis. Tā ir prokurora neatkarība, ka viņš nav nevienam pakļauts. Te jūs varat lieliski dzīvē redzēt piemēru. Es pat viņu neaicināju pie sevis, es viņam nedevu nekādus uzstādījumus – ej uz tiesu un pildi savus pienākumus.

Tomēr, ņemot vērā, ka jums ir zināma loma tajā procesā gadījumā, ja rosina Streļčenoka atstādināšanu, es gribēju saprast jūsu paša viedokli – vai tas šajā gadījumā sakrīt ar prokurora viedokli?

Tad sadalām visu pa gabaliņiem. Līdz 2013.gada novembrim Streļčenoka darbības profesionalitāti ir izvērtējusi SAB direktora Maizīša vadītā komisija un atzinusi to par apmierinošu. Tātad tādu, kas atbilst normatīvu prasībām. Metam to tagad visu nost. Tas ir izvērtēts, komisija pateikusi – viss ir kārtībā.

Kas ir noticis laika periodā no novembra līdz maijam? Ir atbrīvota Strīķe no amata, ir atjaunota amatā un patreiz notiek pārbaude saistībā ar pielaides [valsts noslēpumam] izsniegšanas noteikumu ievērošanu vai neievērošanu un par naudas kompensācijas izmaksas kārtības ievērošanu vai neievērošanu. Tas arī viss. Tātad mums paliek vērtēt Streļčenoka rīcību – tad būtu pakļauts tikai šis periods.

Vai, jūsuprāt, šis tiesas spriedums nebija jāpilda?

Tā, citēju no LETA (paņem izdrukātu ziņu un lasa). Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa veic pārbaudi par abiem jautājumiem, līdz ar to šādas komisijas izveide faktiski būtu jau notiekoša darba dublēšana. Pagaidīsim, kad beigsies prokuratūras veiktā pārbaude un tad redzēsim, kādi būs secinājumi. Pārbaudē ir jāizvērtē, vai kavēšanās ar naudas izmaksu vispār ir notikusi un veido Krimināllikuma 296.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.

Saprotu, ko jūs sakāt, bet es pēc būtības gribu saprast jūsu nostāju – tiesa nolēma, ka Strīķe ir nekavējoši atjaunojama amatā. Kāds ir jūsu viedoklis, vai tas bija jādara?

Tātad viņa ir atjaunota amatā. Vai tad viņa nav atjaunota?

Viņai nav tie paši pienākumi. Viņa nav tajā pašā amatā, pie tiem pašiem nosacījumiem, uz kādiem tika atlaista, jo Streļčenoka kungs ar rīkojumu to visu mainīja.

Viņai bija pielaide uz atjaunošanas brīdi?

Viņai uz atlaišanas brīdi bija pielaide.

Nejauksim visu vienā biezputrā.

Kāds ir jūsu redzējums, kā vajadzēja rīkoties secīgi?

Lai viņa pilnvērtīgi varētu pildīt savus pienākumus, viņai bija jāsaņem pielaide valsts noslēpumam.

Vai Streļčenokam vajadzēja nekavējoši izpildīt spriedumu?

Spriedums tajā daļā tika izpildīts. Viņa tika atjaunota darbā, nākošajā dienā ieradās darbā KNAB.

Vai arī uz SAB attiecas šis spriedums par to, ka viņa nekavējoši tiek amatā?

Neviena tiesa Latvijā nav tiesīga lemt jautājumus par pielaides izsniegšanu vai neizsniegšanu kādai personai.

Vai, jūsuprāt, šajos dažos mēnešos, kuru laikā Streļčenoks Strīķi atstādināja, Strīķe ir izdarījusi kaut ko tādu, kas SAB liktu kavēties ar pielaides piešķiršanu?

Pielaides piešķiršana notiek saskaņā ar 2004.gada 6.janvāra MK noteikumiem Nr.21. Diemžēl viņi attiecas arī uz Jutu Strīķi. Izsniedzot viņai pielaidi, ir jāievēro kārtība, kāda ir šajos noteikumos. Es nevaru pateikt Strīķei – mīļo cilvēk, uz tevi tas neattiecas. Tu mums esi izņēmums no vispārējās pielaižu piešķiršanas kārtības. Strīķe ir tieši tāpat pakļauta likumiem, kā jebkura cita persona.

Es gribētu saprast – kopš tiesas lēmuma KNAB priekšnieks ir veicis virkni darbību, liedzot iespēju vietniecei atgriezties amatā un veikt savus pienākumus līdzšinējā apmērā. Būtībā tā ir tiesas sprieduma sabotāža. Jūs tam nepiekrītat?

Pārbaudē ir jāizvērtē, vai ir kavēšanās. (Atkal demonstratīvi lasa LETA ziņu.) Tātad tas ietver sevī ne tikai naudas izmaksu, ir jāizvērtē, vai šīs darbības veido Krimināllikuma 296.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Kalnmeiera kungs, es to ziņu esmu izlasījusi.

Es jums arī vēl piecreiz šīs intervijas laikā atkārtošu šo pašu teikumu. Notiek pārbaude, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums. Kamēr notiek pārbaude, man prokuratūras likums atļauj nesniegt nekādu informāciju par pārbaudes virzienu, mērķiem, apjomu, ko mēs daram. Es pateicu – notiek pārbaude. Jūs tagad gribat, lai es jums izstāstu, ko mēs prasām, ko pārbaudām, tad atkal varēs teikt – redziet, redziet, šausmas!

Nē, to es negribu. Es gribu pēc būtības saprast jūsu nostāju.

Mana nostāja – jāizvērtē visi apstākļi, kas ir saistīti gan ar pielaides piešķiršanas apstākļiem, gan arī to, vai nav noticis noziedzīgs nodarījums, vai nav notikusi prettiesiska kavēšanās ar sprieduma izpildi.

Vaicāšu citādi – vai tas, ka Streļčenoks nevīzēja šo iesniegumu SAB, uz kura pamata jūs tagad pārmetat, cik noprotams, pārsteidzīgo pielaides piešķiršanu – vai tā nav sprieduma izpildes kavēšana? Spriedumā teikts – atjaunot amatā. Lai šo spriedumu izpildītu, nepieciešams veikt virkni procesuālu darbību, ko Streļčenoks nedarīja. Vai šajā gadījumā nav notikusi kavēšanās sprieduma izpildē?

Ģenerālprokurora minētajā pārbaudē tiek vērtēta KNAB priekšnieka rīcība. (Atkal lasa LETA ziņu.) Pārbaudē tiek vērtēta pielaides izsniegšana, kas nav vienpusējs akts. Tiesas sprieduma izpilde atkal ir amatpersonu rīcība. Tas viss ir savstarpēji saistīts.

Kas šo pārbaudi rosināja?

Par SAB – biroja vadītājs [lūdza pārbaudīt].

Jūs visu laiku atsaucaties uz šo pārbaudi, bet es vaicāju – vai pats biroja vadītājs nav pārkāpis likumu?

To mēs visu vērtējam. Tas nenotiek tikai tādā ziņā, kurš pirmais pasūdzējās. Tā nav taisnība, pilnīgi noteikti ne. Tiks izvērtēta visu iesaistīto personu atbildība. Es domāju, ka mēs nopietni paprasīsim atbildību ne tikai divām mūsu slavenībām, kuras tagad te rīko ziepju operu visai valstij, ko paskatīties. Abas personas.

Kādā veidā Strīķe rīko ziepju operu?

Vot, tad redzēsiet, kas būs, kad pabeigsim pārbaudi!

Jūs to saucat par ziepju operu?

To sauc arī augstākās valsts amatpersonas, tieši tādos pašos vārdos.

Es šobrīd runāju ar ģenerālprokuroru un gribētu dzirdēt jūsu veidokli.

Man vienkārši ir kauns par divām augstām valsts amatpersonām, kuras nespēj normāli, civilizēti kārtot savas attiecības un pārvērš to par apsmieklu visai valstij.

Kādā veidā šī amatpersona, es domāju Strīķe, ir rīkojusies prettiesiski, ja mēģina panākt sprieduma izpildi?

Tātad Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa veic pārbaudi par abiem jautājumiem. (Atkal lasa LETA ziņu.) Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs pārbaudām visu. Nekādus konkrētus pārbaudes virzienus, kas patreiz ir noskaidrots vai nav noskaidrots, es jums neteikšu līdz pārbaudes beigām – kamēr nebūs secinājumi. Kamēr es nebūšu noinformējis premjerministri, es publiski neko neteikšu.

Pēc tiesas lēmuma Strīķi nekavējoši atjaunot amatā…

(Pārtrauc) Tika nekavējoši atjaunota.

…KNAB neizmaksāja viņai pienākošos algu un nācās piesaistīt tiesu izpildītāju, kuram papildus vēl tika samaksāts vairāk nekā 1000 eiro.

(Pārtrauc) Citēju LETA interviju, sniegtu 22.maijā. (Lasa LETA ziņu.) Pārbaudē ir jāvērtē, vai kavēšanās ar naudas izmaksu vispār ir notikusi un, ja ir notikusi, vai šī kavēšanās veido Krimināllikuma 296.pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu.

Likumā ir noteikts, ka trīs dienu laikā ir jāatjauno amatā un jāizpilda spriedums. Ja tas nenotiek, tiek piesaistīts tiesu izpildītājs. Šajā gadījumā mēs redzējām, ka tas nenotiek. Cik ilgu laiku jums vajag un ko tieši gribat konstatēt, ja redzam, ka valsts nodokļu maksātāju nauda – vairāk kā 1000 eiro [aiziet sprieduma izpildītājam].

Tas ir pirmais un vienīgais gadījums valstī, kad 296.pants jāvērtē? Ko jūs gribat?

Ja tiks konstatēta kavēšanās, kurš atbildēs par naudas izšķiešanu?

Ja tiks konstatēta, tad vērtēs, pirmkārt, vai ir jāuzsāk kriminālprocess. Ja tāds tiks uzsākts, tad kriminālprocesa ietvaros tas tiks vērtēts.

Vai jums šķiet svarīgi, kādu paraugu KNAB šobrīd rāda citām valsts iestādēm un jebkuram pilsonim, ka tiesas spriedumu var nepildīt?

Juridiski nav konstatēts, ka tiesas spriedums netiek pildīts. Notiek pārbaude, vai tāds fakts vispār ir.

Mēs redzam, ka Strīķei šobrīd nav tie paši pienākumi un tie paši darba nosacījumi, kādi bija, viņu atlaižot.

Tas viss tiek vērtēts patreiz uzsāktās pārbaudes ietvaros, cik tiesiska ir rīcība.

Ir sajūta, ka aiz kokiem neredzam mežu – ka tie cilvēki, kuriem ir instrumenti ietekmēt situāciju KNAB, aizbildinās ar procesuālām detaļām, lai neskatītos uz situāciju kopumā.

Man atkal šķiet, ka dažas personas vadās tikai no vienpusēji saņemtas informācijas un mēģina to pasniegt kā absolūtu taisnību. Mēs savā darbā analizējam visu informāciju, kāda ir pieejama. Gan pozitīvu, gan negatīvu. Mani neinteresē ne politiķu viedoklis šajā jautājumā, kuri varbūt mēģina kādas savas intereses izbīdīt, ne masu mediju viedoklis – prokuratūra savu darbu darīs tā, kā tas ir jādara.

Tas, ko es mēģinu saprast, ir juridiskie argumenti. Jūs sakāt, ka Strīķe šobrīd ir savā amatā?

Savā amatā ar ierobežotām funkcijām.

Bet vai tas nenozīmē acīmredzamu tiesas sprieduma pārkāpšanu?

Tas pats par sevi nenozīmē – jo viņas amats ir nesaraujami saistīts ar pielaidi valsts noslēpumam, tas ir ierakstīts KNAB likumā, tur ir arī viņas amata apraksts. Tas ir darbs ar valsts noslēpuma objektu, no tā arī visas problēmas rodas.

Nobeidzot par šīm juridiskajām ninansēm, vai konceptuāli šādas lietas kā pārbaude par apstākļiem, kādos SAB piešķīra Strīķei pielaidi, un fakts, ka tiesas spriedums joprojām tādā apmērā nav izpildīts – vai tie ir vienos svaru kausos liekami jautājumi, jūsuprāt?

Es jau teicu, ka tie ir savstarpēji saistīti. Jūs tās ninanses pat iedomāties nevarat, tāpēc es arī runāju par to – lai sabiedrībai varētu izskaidrot, man pašam vēl ir nepieciešamas konsultācijas, vai es pats nepārkāpšu kādus noteikumus.

Paskatoties vispār – ja tie ir procesuāli noteikumi un otra lieta – tiesas spriedums.

Jā, bet šī nav standarta situācija. Strīķe tika atbrīvota februāra sākumā. Atjaunoja viņu amatā – 10.aprīlī bija spriedums. Pārtraukums bija pietiekoši liels. Pielaide valsts noslēpumam tika anulēta, pārtraucot darba attiecības. Tur sākās visas tās nianses un detaļas, kuras es, kā jau teicu, neatklāšu. Viņai bija nepieciešams saņemt no jauna pielaidi. Tiesa nevar uzlikt par pienākumu iedot pielaidi bez visas tās procedūras, kas ir.

Drošības iestāde uzskata, ka var piešķir šo pielaidi. Kam jūs uzticaties – Streļčenoka procesuālajai sūdzībai vai SAB kā iestādes lēmumam?

Attiecībā uz pielaidi valsts noslēpumam nav sīkumu. Nav sīkumu! Neeksistē tāds termins attiecībā uz šīm lietām.

Jūsu vadītā komisija jau pagājušā gadā atzina. Citēju: “Ir saskatāma KNAB vadītāja neizpratne par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veikti operatīvās darbības pasākumi un kriminālprocesuālas darbības.”

(Pārtrauc) Runa bija par atskaišu sistēmas pielāgošanu.

Tieši tā. Tagad mēs redzam, ka KNAB turpina pamest ne vien izmeklētāji, bet arī izmeklēšanas nodaļas vadītājas vietniece, iekšējās drošības nodaļas vadītāja. Mana kolēģe ar viņiem runāja, un šie cilvēki norāda uz Streļčenoka vadības stilu, tāpat ir neizpratne par «birokrātisko ārprātu» birojā. Nav skaidrība arī par tām reformām, ko KNAB priekšnieks grib attiecībā uz šo pašu operatīvās darbības nodaļu.

Šis lauciņš nav manā pārziņā, varat neturpināt. Ne es kontrolēju viņu vadības stilu, ne man ir pakļauti viņu iekšējie rīkojumi, ne disciplinārlietas, nekas. Lūdzu, operatīvais darbs, kriminālprocesi – pārraudzība ir pie Straujumas kundzes.

Jūs jau vienreiz sacījāt, ka ir saskatāma priekšnieka neizpratne tieši par operatīvās darbības pasākumiem.

Tas nav mans secinājums, tas ir, kā jūs pareizi norādījāt, komisijas.

Jūs vadījāt komisiju.

Ļoti savdabīgs secinājums. Tātad tas nozīmē – vai nu komisija nedrīkst piekrist vadītājam vai vadītājs komisijai.

Jūs atsakāties no šiem vārdiem?

Es neatsakos, es tagad filozofēju par šo jūsu secinājumu.

Es mēģinu saprast pēc būtības – jūs šobrīd vairs tā neuzskatāt?

Nē, nu tajā brīdī tur bija problēmas, jo uz to brīdi, kad [Streļčenoks] kļuva par biroja vadītāju, par operatīvo darbību un kriminālprocesu viņam nebija augsta profesionāla līmeņa zināšanas.

Mēs redzam, ka tagad iet cilvēki prom tieši no šīs nodaļas. Vai kaut kādā ziņā tās nav sekas tam, ka atbildīgie, kuriem būtu jāuzrauga, kuriem ir instrumenti skatīties līdzi tam, kas notiek KNAB, neveic šo funkciju?

Problēma ir tajā apstāklī, ka tie, kuri uzrauga, atkal jau par visu varu grib [prokuratūrai] uzgrūst to lauciņu, kas uz mani vispār neattiecas. Vēlreiz atkārtoju – prokuratūra uzrauga operatīvo darbību un kriminālizmeklēšanu, neko vairāk. Personālpolitika, reglamenti, reformas – nav man nekādu tiesību ne prasīt informāciju atskaitīties, ne arī dot kādus norādījumus. Skatāmies Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas ir pārraudzība. Pārraudzība ir pati maigākā, pati nespējīgākā (likumā gan tā nav teikts) un vismazāk efektīvākā padotības forma. Tas nozīmē, ka praktiski tur iejaukties neviens nevar, jo KNAB tika veidots kā ļoti neatkarīga iestāde.

Pēdējā laikā šis konflikts noreducēts uz it kā divu amatpersonu konfliktu, bet mēs redzam…

(Pārtrauc) Tā ir cīņa par faktisko varu. Nevis juridisko, bet to, kurš faktiski noteiks kārtību birojā, un tas ir arī viss. Tas var patikt, var nepatikt, var, protams, manu viedokli kritizēt, bet mans viedoklis ir mans viedoklis. Man arī ir tiesības uz viedokli.

Bet mēs redzam, ka iet prom cilvēki, kas nav pat Strīķes pakļautībā.

Cilvēki vienmēr iet un nāk.

Vai Streļčenoka vadībā KNAB kļūst stiprāks vai vājāks?

Filozofisks jautājums. Stiprāks viņš noteikti nav kļuvis apkarošanas jomā, jo es neredzu patreiz rezultātus apkarošanas jomā. Par novēršanu es neesmu kompetents. Apkarošanā šie rezultāti nav tādi, kādus no viņiem sagaida.

Vienlaikus jūs neredzat pamatu veidot komisiju Streļčenoka atbilstības izvērtēšanai?

Šobrīd, šodien un vēl nākamnedēļ, līdz izvērtēšanas beigām man nebūs viedoklis par to, ka ir jāveido komisija. Tad, kad pabeigsim pārbaudi, tad es vairs nerunāšu pieļāvuma formā – ir, nav jāveido, tad es pateikšu konkrēti.