Kā Rīgas dome dalīja budžeta naudu
Ir nauda un ir vērtības. Arī naudas izlietojums apliecina, kādas ir vērtības, kas ir svarīgs un kas – nenozīmīgs.
Rīgas domes 27.maija sēdē deputātu vairākums rātni nobalsoja par budžeta grozījumiem. Šo gadu plānots pabeigt ar 50 miljonu eiro deficītu, dāsni dalot subsīdijas, tajā skaitā „Rīgas satiksmei” 90 miljonu apjomā.
Miljons šurp, miljons turp – kāda starpība, tie ir tikai skaitļi, kas lielākajai Saskaņas centra un “Gods kalpot Rīgai” deputātu daļai neko neizsaka. Tomēr piešķirt nieka 14 600 eiro komunistiskajā masu terora upuru piemiņas vietas „Baltie krusti” restaurācijai Meža kapos deputātu vairākumam drosmes nepietika, labāk tad jau vēl kāds miljoniņš svētkiem un salūtiem. Tas apliecina deputātu vairākuma vērtības un attieksmi pret traģiskajiem pagātnes notikumiem.
Klusā I Meža kapu nodalījumā atrodas „Baltie krusti” – padomju režīma nomocīto cilvēku piemiņas vieta, kur pirmajā padomju okupācijas gadā tika apglabāti Rīgas Centrālcietumā noslepkavotie. Ar VDK komisāra Šustina rezolūciju „sociālās bīstamības dēļ – nošaut” tika noslepkavoti vairāk nekā septiņdesmit nevainīgi cilvēki. Līdz 1944.gadam masu kapu vieta tika papildināta ar citiem komunistu noslepkavotajiem, un tagad kopumā „Baltajos krustos” atdusas ap 120 padomju režīma upuri.
Jau 1942.gadā šajā vietā Meža kapos tika izveidota piemiņas vieta – divi lieli kopkapi un uzlikti balti krusti. Lai nodotu aizmirstībai sev nepatīkamos vēstures notikumus, padomju varasiestādes 1969.gadā baltos krustus novāca un piemiņas vietā atļāva sākt regulāros apbedījumus, tādējādi cerot, ka laiks dzēsīs atmiņas par zvērībām, jo nebūs vairs vietas, kuras tās simbolizē un par tām atgādina.
2006.gadā piemiņas vieta „Baltie krusti” tika atjaunota, pārtraukti apbedījumi, izveidots piemineklis „Ēna” un 110 balti krusti. Šīs piemiņas vietas uzdevums ir godināt nevainīgi nomocītos cilvēkus, neļaut aizmirst par tām vardarbībām, kuras, okupējot Latviju, veica komunisti, kā arī brīdināt par šausmām, kuras seko neatkarības apdraudējumiem.
Tomēr laika zobs ir darījis savu, krusti ir no koka, liela daļa no tiem ir jāatjauno – tie pūst, maina krāsu, kļūst tumšāki. Mūsu pienākums pret komunistu nomocītajiem ir restaurēt piemiņas vietu.
Vai tiešām arī 2014.gadā Rīgas domē ir cilvēki, kas nevēlas, lai bērni un mazbērni zinātu traģiskos Latvijas vēstures notikumus? Mēs to nedrīkstam pieļaut!
Autors ir Rīgas domes deputāts, Vienotība
Komentāri (27)