Pa mandātam tiek VL-TB/LNNK, “Saskaņai”, ZZS un LKS
“Vienotība” Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās guvusi pārliecinošu uzvaru un ieguvusi četrus mandātus, bet pa vienam ticis “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), “Saskaņai”, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Latvijas Krievu savienībai (LKS), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
“Vienotību” EP varētu pārstāvēt Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, “Saskaņu” – žurnālists Andrejs Mamikins, ZZS – Saeimas deputāte Iveta Grigule, Nacionālo apvienību – pašreizējais EP deputāts Roberts Zīle, bet LKS – pašreizējā EP deputāte Tatjana Ždanoka, vēsta LETA.
Ekspremjers Valdis Dombrovskis šajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguvis lielāko plusu skaitu starp visiem deputātu kandidātiem – 148 056, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Tomēr 6214 cilvēki svītroja Dombrovski no “Vienotības” saraksta.
Salīdzinoši daudz plusu – 87 214 – ir arī “Vienotības” saraksta otrajam numuram, pašreizējai eiroparlamentārietei Sandrai Kalnietei, lai gan viņa arī 15 069 reizes svītrota. Bijušajam aizsardzības ministram un pašreizējam Saeimas deputātam Artim Pabrikam bija 69 047 plusi un 12 863 svītrojumu, bet pašreizējam eiroparlamentārietim Krišjānim Kariņam 42 092 plusi un 18 255 svītrojumi.
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka šajās EP vēlēšanās ieguvusi 23 828 plusus, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti. Tomēr 389 cilvēki svītroja Ždanoku no partijas saraksta.
No Nacionālās apvienības saraksta vislielāko plusu skaitu saņēmis saraksta līderis Robert Zīle – 39 348 plusus. Viņš saņēmis arī 2640 svītrojumus, kas ir mazākais svītrojumu skaits partijas sarakstā. VL-TB/LNNK otrais numurs – tieslietu ministre Baiba Broka saņēmusi 16 167 plusus, tomēr viņai bija arī visvairāk svītrojumu – 8578.
Mamikinam no “Saskaņas” saraksta plusus pievilkuši 28 918 vēlētāji, bet 1828 viņu svītrojuši. Rezultātā žurnālists ieguvis 84 953 punktus. Mazāku plusiņu skaitu – 19 638 – ieguvis Saeimas deputāts Boriss Cilevičs, kurš no partijas “Saskaņa” kandidēja ar otro numuru. Cileviču svītrojuši 2945 vēlētāji un kopumā Saeimas deputāts ieguvis 74 556 punktus.
ZZS sarakstā līderpozīcijās no trešās vietas izvirzījusies ļoti aktīvi reklamētā Saeimas deputāte Iveta Grigule, kura saņēmusi vieslielāko plusiņu skaitu – 14785. Tieši viņa arī visvairāk svītrota ZZS listē – 4483 reizes. Kopējais Grigules punktu skaits – 46939 ierindoja viņu pirmajā vietā, ļaujot apsteigt saraksta līderi, Saeimas deputātu Andri Bērziņu, kas palika otrais ar 41122 punktiem.
Kā liecina CVK apkopotie vēlēšanu rezultāti, par “Vienotību” nobalsojuši 46,19% vēlētāju, VL-TB/LNNK – 14,25%, par “Saskaņu” – 13,04%, par ZZS – 8,26%, par LKS – 6,38%.
Savukārt par eiroparlamnetārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto “Alternative” nobalsojuši 3,73% pilsoņu, “Latvijas Reģionu apvienību” atbalstīja 2,49%, partiju “Latvijas attīstībai” – 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsoja 1,54% vēlētāju.
Kopumā nobalsojuši 445 225 vēlētāji, bet par derīgām tika atzītas 440 288 vēlēšanu zīmes.
EP vēlēšanām Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja vidēji 21 deputātu kandidāts.
EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts.
Dombrovskis vēlētos komisāra amatu ekonomikas vai finanšu jomā
„Vienotības” saraksta līderis Valdis Dombrovskis labprāt kļūtu par Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijā (EK) un vēlētos iegūt komisāra amatu ekonomikas vai finanšu jomās.
Dombrovskis intervijā Latvijas Radio atzina, ka pēc EP vēlēšanām ir sākušās konsultācijas par EK sastāvu, kas tikai tagad aktivizēšoties, piemēram, tuvākajā Eiropadomes un Eiropas Savienības (ES) vispārējo lietu sanāksmēs, ziņo LETA.
Politiķis neredz pamatu, lai tiktu mainīts Eiropas Tautas partiju grupas nominētais kandidāts EK vadītāja amatam Žans Klods Junkers, tāpēc viņš neredz pamatu arī spriest, vai Junkera vietā varētu nākt kāds kompromisa kandidāts un vai šis amats varētu tikt piedāvāts pašam Dombrovskim.
Dombrovskis neuzskata, ka līdz ar EP vēlēšanām “Vienotība” būtu zaudējusi daudz spēcīgus līderus, kas liegs partijai sasniegt labus rezultātus Saeimas vēlēšanās. Dombrovskis domā, ka EP vēlēšanas var kalpot kā labs atspēriens nākamajās Saeimās vēlēšanās, turklāt tās esot apliecinājušas “Vienotību” kā spēcīgāko partiju Latvijā un pierādījušas, ka pareizs ir partijas “kurss uz labējo partiju konsolidāciju”.
Nākamais EP deputāts atzina, ka lielā vēlētāju uzticība “Vienotības” politiķiem tagad būs jāattaisno ar ļoti efektīvu darbu EP. Viņš ar gandarījumu atzīmēja, ka jaunajā EP sasaukumā no Latvijas būs par vienu promaskavisko deputātu mazāk, tomēr par šo vietu ieņēmušās Ivetas Grigules nākotnes darbību Dombrovskis neņēmās spriest, lai arī novērojis, ka Latvijā viņa bijusi izteikti eiroskeptiska.
(papildināta ar Dombrovska komentāru)
Komentāri (35)