ASV vēlas “stingrus pierādījumus” par Krievijas spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis komandu aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nosūtīt atpakaļ uz pastāvīgās dislokācijas vietām karaspēka daļas, kas “piedalījās mācībās” Ukrainas pierobežā – Rostovas, Belgorodas un Brjanskas apgabalos, ziņo LETA/ITAR-TASS.
“Saistībā ar karaspēka sagatavošanas plānotās pavasara fāzes noslēgumu, kas paredzēja tā pārdislokāciju un kas noritēja cita starpā Rostovas, Belgorodas un Brjanskas apgabalu poligonos, prezidents Vladimirs Putins devis komandu aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nosūtīt karaspēku, kas piedalījās mācībās, atpakaļ uz tā pastāvīgās dislokācijas vietām un turpināt kaujas apmācības tuvumā esošajos poligonos,” pavēstīja prezidenta preses dienests.
Kā vēsta UNIAN, Putins paziņojumā arī apsveicis pirmos kontaktus starp Kijevas varu un tā saucamajiem federalizācijas atbalstītājiem, lai izveidotu dialogu.
Tiek uzsvērts, ka Krievija arī aicina nekavējoties pārtraukt Ukrainas pretterorisma operācijas, Ukrainas karaspēka daļu atvilkšanu un „visu sakrājušos problēmu atrisinājumu meklēt tikai miera ceļā”.
Vēl 7.maijā Putins paziņoja, Krievijas armija ir atvilkta no Ukrainas robežas, taču ASV militārie dienesti un NATO to noliedza, publicējot fotogrāfijas, kurās redzams Krievijas karaspēks pierobežā.
Pie Ukrainas robežas ir sakoncentrēti lieli Krievijas spēki, kas atrodas augstā kaujas gatavībā, paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis kontradmirālis Džons Kirbijs.
“Esmu dzirdējis [Krievijas] prezidenta [Vladimira] Putina un citu Maskavas amatpersonu izteikumus [par karaspēka atvilkšanu]. Mēs nesaskatām pazīmes, kas to apstiprinātu. Karaspēks joprojām tur atrodas lielā skaitā,” toreiz norādīja Kirbijs.
Savienotās Valstis pirmdien paziņojušas, ka vēlas “stingrus pierādījumus” Krievijas spēku atvilkšanai no Ukrainas robežas, ziņo LETA/AFP.
Pēc ASV un NATO aplēsēm, Krievija pie robežas ar Ukrainu dislocējusi ap 40 000 karavīru.
Kāda augsta ranga ASV amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, norādīja, ka šāds solis tiktu vērtēts atzinīgi, bet piebilda, ka līdz šim nekas par to neliecina.
ASV amatpersona arī uzsvēra, ka karavīri pierobežā nekad nav piedalījušies mācībās, bet izvietoti pie robežas kā draudošs spēks.
“Mēs jau agrāk esam dzirdējuši no Krievijas līderiem, ka viņi atvelk karavīrus no robežas, un viņi nav to izdarījuši,” norādīja amatpersona, piebilstot, ka Vašingtona turpmākās pāris dienas uzmanīgi sekos līdzi situācijai.
“Mēs vēlamies redzēt skaidrus, stingrus pierādījumus par šo soli, pirms izdarām kādus spriedumus,” norādīja amatpersona.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Krimu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas prezidents Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas “pašaizsardzība”.
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas “tiešās līnijas” pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas “referenduma” un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.
(papildināta ar ASV viedokli)
Komentāri (30)