“Nekā personīga”: Jelgavā vagonus būvēs pasaulē lielākais tanku ražotājs no Krievijas

Satversmes aizsardzības birojs tajā saskata riskus Latvijas drošībai

Jelgavā vagonbūves rūpnīcu ceļ pasaulē lielākais tanku ražotājs – Krievijas valstij pilnībā piederošais uzņēmums “Uralvagonzavod”. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tajā saskata riskus Latvijas drošībai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Latvijā gan “Uralvagonzavod” sevi pieteicis kā pasaules mēroga dzelzceļa vagonu ražotāju, militārās kaujas tehnikas un tanku ražošanu nemaz nepieminot. Tikmēr militārie eksperti uzsver, ka uzņēmuma rīcībā, visticamāk, ir modernākais drošības dienests starp visām Krievijas kompānijām. Tajā strādā gan esošie, gan bijušie specdienestu darbinieki, lai sargātu militāro noslēpumu, ziņo LETA.

Krievijas uzņēmumu Latvijā pārstāv Rīgā reģistrēta firma “UVZ Baltija”, kas pieder Luksemburgas kompānijai “UVZ International”. Tās īpašnieks savukārt ir “Uralvagonzavod”, vēsta “Nekā personīga”, norādot, ka “UVZ Baltija” Latvijā par 1,3 miljoniem eiro iegādājusies lepnu savrupmāju Mežaparkā, bet zeme rūpnīcai izraudzīta bijušās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā par 1,36 miljoniem eiro. Pašas rūpnīcas izbūvē sākotnēji bijis plānots ieguldīt 30 miljonus eiro, bet vēlāk plāni kļuvuši vērienīgāki – minētā summa palielināta par vēl 50 miljoniem eiro.

“Uralvagonzavod” Latviju izvēlējies, jo šī esot krieviski runājoša valsts ar labu investīciju klimatu un apmācītiem darbiniekiem. Par mātes kompānijas pamatdarbības sfēru – militāro rūpniecību – uzņēmuma vadītājs Latvijā, “UVZ Baltija” valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks īpaši nerunā. “Tanki – tā ir viena no darbības sfērām. Tajā pašā laikā vēlos atzīmēt, ka “Uralvagonzavod” ir pasaulē lielākais kravas vagonu ražotājs,” raidījumam teicis Sačiks.

Jautāts, vai Latvijā arī neplāno ražot tankus, Sačiks “Nekā personīga” atbildēja: “Jūs smejaties? Nu, protams, ka neplānojam. Mums ir labs civils projekts. Patiesībā Latvija nekad nav ražojusi kravas vagonus. Un tas ir tāds pilotprojekts Latvijai kā valstij, kam būs sava rūpniecības nozare, kas līdz tam nav bijusi.”

Jelgavā drīz sākšoties ceha strādnieku un speciālistu apmācība. Pilsēta 80 miljonu eiro vērto projektu atbalsta, jo tas radīšot 300 jaunas darba vietas.

Raidījums atzīmē, – ja Ukrainas konflikts ies plašumā, var droši prognozēt, ka rietumvalstu sankciju sarakstos iekļūs arī militārās rūpniecības vadītāji. Pagaidām “Uralvagonzavod” koncerna ģenerāldirektoram Oļegam Sijenko sankcijas neesot “trāpījušas”.

Latvijas aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (ZZS) grūti komentēt minētās Krievijas investīcijas Jelgavā, jo viņš par šādu projektu neko neesot dzirdējis. “Protams, katra investīcija, kas Latvijā tiek guldīta, tas ir labi, bet tai pašā laikā tomēr mums ir jāskatās, vai kādas investīcijas nākotnē nevar sasaistīt ar apdraudējumiem valsts drošībai. Bet tas būtu jāvērtē attiecīgajiem speciālistiem, vai tur varētu vai nevarētu būt kaut kādi apdraudējumi,” raidījumam sacīja Vējonis.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube atzina, ka, zinot, ar kādiem tālejošākiem mērķiem citās valstīs tiek īstenoti līdzīga veida projekti, uz “Uralvagonzavod” ienākšanu Latvijā vajadzētu raudzīties ļoti uzmanīgi.

Minēto projektu jau ir pētījis SAB. Konkrētus izvērtējuma rezultātus tas neatklāj. Biroja pārstāve Iveta Maura raidījumam uzsvēra, ka Krievijas valstij piederošās rūpnīcas aktīva izvēršana Latvijas teritorijā norāda uz iespējamiem riskiem, bet ne draudiem nacionālajai drošībai. Ja rūpnīcas darbība tiks aktīvi izvērsta Latvijā pie apstākļa, kad vadība ir saistīta ar šī brīža politisko varu Krievijā, tad “ir saskatāmi zināmi riski nacionālajai drošībai,” atzina Maura.