Investīcijas samazina, pienākumus un izmaksas palielina
Ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība mūsdienās nav iedomājama bez mērķtiecīgām investīcijām modernajās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības risinājumos, kas ir īpaši būtiski Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jārada tādi priekšnosacījumi, kas sekmētu straujāku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomas izaugsmi. Diemžēl pēdējā laika notikumi liecina par pretējo.
Pirmkārt, Finanšu ministrija jau atkārtoti nepilna pusgada laikā samazina Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju apjomu prioritārajam virzienam ”IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi”. Rodas jautājums – vai varam atļauties ietaupīt tagad un pēc tam maksāt desmitkārtīgi, strādājot ar novecojušām tehnoloģijām, nespējot pilnvērtīgi iekļauties pārrobežu sadarbības ķēdē un e-biznesa apritē?
Igaunija nākamā plānošanas perioda laikā paredz divas reizes lielākas IKT investīcijas uz vienu iedzīvotāju nekā Latvija.
Otrkārt, nav izprotama valdības iniciatīva uzlikt par pienākumu elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, kas radīs ievērojamas izmaksas IKT uzņēmumiem, sadārdzinot e-pakalpojumus galapatērētājiem.
Pagājušā gada nogalē tika pieņemts lēmums samazināt ES fondu investīciju apjomu virzienam ”IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi” par vairāk nekā 23 miljoniem eiro. Tagad Finanšu ministrija nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu – samazināt šo finansējumu vēl vismaz par 15 miljoniem eiro. Kopā tas veido apmēram 1/5 daļu no plānotajiem ES fondu ieguldījumiem šajā jomā laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam.
Līdz ar to sākotnēji paredzēto 216 miljonu ES fondu investīciju vietā pašlaik tiek plānoti vairs tikai 178 miljoni eiro.
LIKTA atklātā vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai jau rakstīja – samazinot ES fondu ieguldījumus šim virzienam, praktiski tiek noņemts finansējums vairākām svarīgām jomām – plaši pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, IKT izglītība un e-prasmes, e-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai, pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum, IKT pētniecība un inovācija, uzticēšanās un drošība. Liekot šķēršļus informācijas sabiedrības attīstībai, būtiski tiks ietekmēti uzņēmējdarbības segmenti, jo visā pasaulē bizness aizvien vairāk savu darbību optimizē un konkurētspēju paaugstina, par pamatu izvēloties tieši modernās tehnoloģijas.
LIKTA uzskata, ka Latvijas spēkos būtu tuvākajos gados paveikt nozīmīgus darbus ekonomikas attīstībai – samazināt administratīvo slogu vismaz līdz 5,5% no IKP. Tomēr to nevarēs sasniegt, samazinot ieguldījumus IKT pieejamības un e-pārvaldes attīstībā! Pasaules Bankas ”Doing Business” uzņēmējdarbības vides vērtējums liecina, ka administratīvais slogs Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā jeb 6,8% no IKP, kamēr vidēji ES tas ir 3,5%, bet Dānijā – 1,9%. To apliecina kaut vai fakts, ka Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs.
Atbalstu virziena „IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi” investīciju apjomam paudusi Eiropas Komisija (EK), ņemot vērā IKT ieguldījumu nozīmīgumu tautsaimniecības efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un publiskās pārvaldes efektivitātes celšanā.
IKT ir viens no ES2020 iezīmētajiem koncentrēšanās mērķiem, bet nekonsekventi Latvijas valdības lēmumi neveicinās Eiropas digitālās programmas uzdevumu sasniegšanu.
Tie nav saprotami arī no Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē viedokļa, kur Latvija digitālos jautājumus izvirzījusi par vienu no trīs galvenajām prioritātēm. Šī Ministru kabineta veidošanas procesā mēs jau norādījām uz nepieciešamību valdībai kritiski pārvērtēt un koriģēt Finanšu ministrijas līdzšinējās ieceres būtiski samazināt turpmākos ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā – ņemot vērā to, kādos apmēros ieguldījumi šajā prioritārajā notiek citās Eiropas valstīs.
Neizprotama ir arī valdības iecere IKT nozarei uzlikt papildu slogu saistībā ar nelicencēto interneta azartspēļu apkarošanu. Tiek virzīts vēl viens Finanšu ministrijas iniciēts tiesību akta projekts – ”Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām”, no kura “sausais atlikums” ir vienkāršs – IKT nozarei pēc būtības kā “sociālā atbildība” absolūti nepamatoti tiek uzlikti papildu pienākumi, turklāt paredzot, ka šīs funkcijas īsteno privātie komersanti, ieguldot privātās investīcijas!
Pēc LIKTA biedru aprēķiniem, minētajā valdības noteikumu projektā iecerēto prasību realizēšana privātajiem komersantiem kopumā izmaksās desmitiem miljonus eiro.
Pēc kāda LIKTA biedra provizoriskiem aprēķiniem, noteikumu projektā iekļauto prasību izpilde izmaksātu vismaz 6,8 miljonus eiro. Turklāt šajos aprēķinos komersants vēl nav iekļāvis uzturēšanas, personāla apmācības un iekārtu uzstādīšanas pakalpojumu izmaksas, kas gala summu var palielināt vēl par 20%! Mazākajiem IKT komersantiem šie izdevumi būs mazāki, tomēr tas nemaina lietas būtību – desmitiem miljonu eiro izmaksas valsts autoritatīvi plāno segt no privātā sektora līdzekļiem. Tas nav godīgi ne pret uzņēmējiem, ne arī pret IKT pakalpojumu saņēmējiem, kuriem rezultātā pieaugs pakalpojumu cenas.
Apņemšanās sakārtot azartspēļu nozari, cīnoties pret nelicencētu uzņēmējdarbību, ir atbalstāma, taču IKT nozares uzņēmējos neizpratni raisa ideja, ka noteikumu projekts paredz virkni pienākumu IKT nozares komersantiem, kas faktiski būtu valsts pienākums, īpaši ņemot vērā sagaidāmās izmaksas. Šī iniciatīva reizē ar ievērojamu investīciju samazināšanu informācijas sabiedrības attīstībai rosina uzdot jautājumu – kam tas ir izdevīgi un kāpēc mēs tā darām?
Skaidrs, ka 21. gadsimta biznesā izdzīvos tie, kuri domās par attīstību nākotnē, pragmatiski un loģiski veicot ieguldījumus šodien. Tie, kuri tikai meklēs iespējas samazināt finansējumu, ir lemti konkurētspējas kritumam. Mēs ceram, ka Latvijas valdība vēlas, lai mūsu valsts būtu starp ekonomiski attīstītajām un konkurētspējīgajām valstīm, kur valda nevis patēriņa kultūra, bet uz inovācijām balstīta biznesa loģika, kas rada pasaulē pieprasītus augstas pievienotās vērtības produktus.
Signe Bāliņa, Dr. Oec, ir Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente.
Komentāri (13)
lebronj2356 30.04.2014. 17.19
Atvainojiet, bet tukša lobista bļaušana…jo pašu organizācija tā vien dzīvo uz dāžādiem projektiem un projektiņiem, kas protams valstij izmaksā prāvu naudiņu, bet lietderība nereti ir stipri vien apšaubāma, katrā ziņā piedāvājot privātajam sektoram savus pakalpojumus tik viegli vien nebūtu viss izkāst naudu ! Tā pati e-klase, kas būtībā ir uzspiests pasākums skolēnu vecākiem nebūt nav nedz lietotājiem draudzīga, nedz lēta, nedz arī izskatīga….tikko kāds mēģināja to uzlabot, izpelnoties ražotāja draudus, Bāliņa murmulēja kā ūdeni mutē ieņēmusi…bet kad ir jāaizstāv savas siles organizācijas intereses, tad sarunas sākās ne pa jokam. Es gribētu autorei lūgt nosaukt kaut pāris patiesi veiksmīgus projektus, kas ir radušies LIKTA biedru un valsts sadarbības resultātā !
0
Anna Gaigule 30.04.2014. 13.42
Protams, atņemt naudu IT, lai stutētu citu neefektīvāku nozari, nav pareizi. Tomēr nav ļaunuma bez labuma — visvairāk pazaudēs tieši bezjēdzīgie Microsoft multimiljonu projekti.
Mazāki projekti, kuros izmanto efektīvākas tehnoloģijas, izdzīvos arī bez tiem.
1
Ieva > Anna Gaigule 30.04.2014. 14.16
Te man radās analoģija: Latvijas zemnieki, kuriem bija vismazākie platībmaksājumi Eiropā, kļuva ekonomiskāki, taisnība. Tomēr viņu produkcija, tās pašizmaksa kļuva augstāka, kā to valstu zemniekiem, kuriem platībmaksājumi bija lielāki, un kuri, tādējādi, varēja vairāk pārdot, nopelnīt un investēt attīstībā. Nez vai Latvijas zemnieku te var uzskatīt par vinnētāju.
Tāpat ar IKT. Var iemācīties taisīt labu lietu ar vecu iekārtu, var ātrāk taisīt to pašu lietu ar jaunu. Izdzīvošana nekad nav bijusi labāka par Progresu.
0
Ieva 30.04.2014. 13.18
uzliekot par pienākumu ierobežot piekļuvi atsevišķiem domēniem, tāpat kā Turcijā Youtube, vai Krievijā Google, valdības funkcionāri jau demonstrē savas prāta spējas. Un tad jau gluži saprotami kļūst to tālākie soļi – fondu samazinājums. Tas ir tāpat, kā gaidīt, ka mašīna brauks ātrāk, neielejot tajā benzīnu.
Sīkāk par domēnu ierobežojumiem. Pēdējā laikā populāri kļūst tā sauktie “mākoņi”. Praksē tas nozīmē, ka kaut kur pasaulē jums tiek piešķirti serveru resursi, kur jūs varat darbināt savas biznesa sistēmas. Ko tas nozīmē praksē – tas nozīmē, ka serveris fiziski neatrodas Latvijā, kaut arī uz tā ir Latvijai domāta sistēma. No juridiskā viedokļa – uz to nav attiecināmi Latvijas likumi, bet tās valsts likumi, kur tas fiziski ir. Savukārt interneta pieslēgumi nupat ir tādi, ka nav starpības vai Serveris ir Rīgā, Viļņā vai Berlīnē. Dzirdēju pat, ka http://www.piratebay.com, piemēram, serverus taisās darbināt lidmašīnās, kas visu laiku lido, vai uz kuģiem neitrālos ūdeņos. Tas jau gan ir drusku ekstrēmi, bet realitāte šobrīd, tagad un šodien ir tāda, ka “mākoņi” ir, un jau tiek izmantoti…
Minētā piratebay arī, piemēram, tika bloķēta, bet, kā ir pieejama, tā ir, jo ik pa brīdim maina atrašanās vietu. Vai wikileaks- tas ir tāds pats, tikai pozitīvāks piemērs. Tiek lietota tā sauktā spoguļošana- serveris ar visu saturu tiek duplicēts citās vietnēs, valstīs utt. Tad kuras valsts likumdošana attiecas uz to? Visas kopijas vienādas…
Otrs – adrešu bloķēšana. Tehniski katram interneta pieslēgumam/adresātam (tā varam vienkāršoti domāt) ir tā sauktā IP adrese: četri trīsciparu skaitļi, kuru vai nu dinamiski vai fiksēti piešķir interneta nodrošinātājs. Piemēram: 78.28.223.13 Serveriem tā parasti ir fiksēta, un ērtības labad, lai nav jāatceras cipari, tiek lietots tā sauktais domaina vārds, piemēram “ir” , vai tvnet, apollo.. Bloķēšana notiek tādējādi, ka interneta nodrošinātājs zin šo IP adresi (ciparus) un vienkārši “neraida” to tālāk. TAČU eksistē, tā sauktie, anonimizeri, kuru ir pilns internets, kas piedāvā pieslēgumu laist “caur sevi”. Atrodam šādu anonimizera lapu, ievadam vajadzīgi adresi, un līdz mums “atnāk”, ka esam pieslēgušies anonimizera lapai, ne tai, kas ir bloķēta. Bloķētājs lapas adresei atsūtītajās informācijas vienībās anonmizers vienkārši vai nu nomet nost vai samaina IP adresi. Viss- izejas adrese ir noslēpta…bloķētāji nedarbojas.
Kāpēc visu to rakstu – tāpēc, ka šādai bloķēšanai absolūti nav jēgas. Tā ir tikai tīra naudas izniekošana. Ideja jau ir morāli pareiza, tikai realizēt to nav iespējams.
Mani izbrīna, ka likumu pieņēmēji ir tik aprobežoti, ka pat nav mēģinājuši iedziļināties. No otras puses var pašapmierināti smaidīt un uzskatīt, ka viņi kaut ko dara.
Cīnās pret azartspēlēm. Bet- tikpat labi, lai ierobežotu azartspēles, varētu aizliegt no rītiem dziedāt. Efekts būtu tieši tāds pats.
0