Pie Latvijas robežas atkal konstatē 2 Krievijas lidmašīnas

Pretgaisa aizsardzības raķetēm un radariem vajag vairākus desmitus miljonu eiro

Šonakt NATO patruļlidmašīnas F-15C atkal virs Baltijas jūras neitrālajos ūdeņos pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas konstatējušas divas Krievijas lidmašīnas “Il-76”, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Nacionālo bruņoto spēku sniegto informāciju.

Šonedēļ NATO patruļlidmašīnas jau konstatēja divas militārās radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas “Il-20 lidmašīnas virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas. Pirmdien un otrdien Krievijas lidmašīnas pārvietojās bez ieslēgta automātiskā atbildētāja, bez lidojuma plāna un neatbildēja uz civilās gaisa telpas kontroles radiosakariem.

Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai – radaru un raķešu iepirkumiem – vajadzīgi vairāki desmiti miljoni eiro, šodien žurnālistiem pavēstīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Finansējums Latvijas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai jāatrod jau šī gada budžetā. Aizsardzības ministrija sagatavos un līdz 1.jūnijam valdībā iesniegs ziņojumu, kurā sniegs detalizētus pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanas risinājumus un iespējamās izmaksas.

Pretgaisa aizsardzības spēju modernizāciju paredzēts veikt divos virzienos. Pirmkārt, iegādājoties jaudīgas radaru sistēmas, kas spēj fiksēt un identificēt ikvienu objektu, tostarp zemu lidojošu, kas šķērso Latvijas gaisa telpas, kā arī sauszemes robežas. Otrkārt, nodrošinot modernus ieročus, ar kuriem iespējams efektīvi reaģēt, neitralizējot apdraudējuma objektus, iepriekš informēja ministrs.

“Mums nepieciešamas “Stinger” tipa raķetes, lai mēs varētu notriekt lidojošos objektus. Šodien ir pēdējā diena tirgus izpētei, un kompānijas iesniegs savus piedāvājumus šīs spējas attīstībai. Maijā ministrija veiks izvērtējumu un visu informāciju iekļaus iepriekšminētajā ziņojumā, kurš tiks iesniegts valdībā,” šodien žurnālistiem paziņoja ministrs.

Pirms tam NATO patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas Krievijas militāros lidaparātus konstatēja 4.martā, 17.aprīlī un 25.aprīlī. Tieši 25.aprīlī tika konstatēta lidmašīna “Il-20”. Ukrainas krīzes laikā NATO patruļlidmašīnas februārī virs Baltijas jūras pie Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem vairākas reizes tika konstatējušas Krievijas armijas lidmašīnas. Konstatēta gan transportlidmašīna “An-12”, iznīcinātāji “Su-24” un “Su-27”, kā arī radioelektroniskās izlūkošanas lidmašīnas “Il-20”.

Latvijas Aizsardzības ministrija jau februāra beigās paziņoja, ka Krievijas bruņoto spēku lidojumi pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas ir konstatēti pietiekami regulāri un to aktivitāte ir augusi pēdējo piecu gadu laikā.

NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm kopš 3.janvāra patrulēja ASV patruļlidmašīnas. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, lidaparātu skaits tika palielināts. Šauļu gaisa spēku bāzē Lietuvā ieradušies četri Polijas iznīcinātāji “MiG-29”, kuri maijā pārņems no ASV Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.

ASV apsver papildu atbalstu Austrumeiropas NATO sabiedrotajiem, kurus satrauc Krievijas agresija Ukrainā, otrdien paziņojis Pentagona pārstāvis, vēsta LETA-AFP. ASV plāno pastiprināt jūnijā gaidāmas militārās mācības Baltijas valstīs. Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, ASV nosūtījusi uz Poliju un Baltijas valstīm 600 karavīru, kuru uzdevums ir piedalīties vairākos militāros manevros, ko paredzēts sarīkot līdz gada beigām, kā arī uzskatāmi demonstrēt Vašingtonas apņēmību aizstāvēt savus sabiedrotos Austrumeiropā pret iespējamo Maskavas agresiju.

Pentagons plāno padarīt manevrus “spēcīgākus, izmantojot papildus līdzekļus, kas jau atrodas Eiropā, iespējams, vairāk lidaparātu, iespējams, vairāk kuģu”, otrdien pavēstīja ASV kontradmirālis Džons Kērbijs. Viņš apliecināja, ka Pentagons aplūko veidus, kā rotācijas kārtībā saglabāt šo militāro klātbūtni stabilu līdz gada beigām. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels to otrdien ierosināja Igaunijas kolēģim Svenam Mikserim.