Vācija aptur ieroču pārdošanu Krievijai

Partneri kritizē: ir nožēlojami, ka Vācijas uzņēmumi atbalstīja un apmācīja Krievijas armiju pat tad, kad notika uzbrukumi Ukrainai

Vācija apturējusi ieroču pārdošanu Krievijai, šādu lēmumu skaidrojot ar pašreizējo politisko situāciju. Ieroču pārdošanu Krievijai kritizējuši Vācijas sabiedrotie NATO, vēsta LETA/The Local.

Atbildot uz parlamentāriešu jautājumu, Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka pārtraukta jebkādu atļauju izsniegšana, ceturtdien vēsta laikraksts “Süddeutsche Zeitung”. “Ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju, netiek izsniegtas atļaujas ieroču eksportam uz Krieviju,” teikts ministrijas atbildē.

Turklāt valdība pārskatījusi jau izsniegtās eksporta atļaujas. “Kritiskajos gadījumos” Vācijas valdība sola nodrošināt, ka militārais aprīkojums netiek eksportēts.

“Süddeutsche Zeitung” rīcībā esošā informācija liecina, ka līdz 8.aprīlim Vācija šogad izsniegusi 69 atļaujas militārā aprīkojuma pārdošanai 5,18 miljonu eiro vērtībā.

Vācijas valdība 2000.gada janvārī noteica aizliegumu Krievijai pārdot ieročus, kas klasificējami kā “kara ieroči”, tai skaitā kodolieročus, bioloģiskos ieročus un ķīmiskos ieročus. Taču līdz šim tas nebija atturējis Vācijas uzņēmumus ik gadu uz Krieviju eksportēt desmitiem miljonus eiro vērtu militāro aprīkojumu.

2012.gadā Vācijas Ekonomikas ministrija izsniedza 450 licences militārā aprīkojuma eksportēšanai uz Krieviju 40,4 miljonu eiro vērtībā, liecina Vācijas valdības sagatavotā Militārā aprīkojuma ziņojuma dati. Šajā pašā laika posmā liegtas 18 ieroču eksporta atļaujas uz šo valsti.

Šis ziņojums, kas pirmo reizi tika publicēts 2013.gada novembrī, atklāj, ka Krievijai pārdotas šautenes, pistoles, “mobilais komandcentrs un operāciju kontroles centrs”, komunikāciju un navigācijas aprīkojums, kravas automašīnas, bruņumašīnas un rezerves daļas.

Turklāt Vācija ļāvusi uzņēmumiem šajā pašā gadā Krievijai pārdot šauteņu patronas 325 124 eiro apmērā.

Londonas institūta “IHS Global Insight” Krievijas analītiķe Lilita Gevorgjana norāda, ka ieroču darījumi ir tikai viens no piemēriem, kas apliecina, cik ļoti Krievijai nepieciešama rietumvalstu palīdzība, lai tā spētu modernizēties.

“Krievija pēdējos 20 gadus attīstījusies par globālu ekonomiku, un ir tikai dabiski, ka tirdzniecības attiecības tiek paplašinātas arī militārajā tirdzniecībā,” skaidro eksperte. “Ir grūti paredzēt, kā Vācijas valdība izskaidrotu militāro tirdzniecību ar Krieviju,” piebilst analītiķe.

Vispretrunīgāk Vācijas partneri rietumvalstīs uztver 2011.gadā parakstīto 120 miljonus eiro vērto līgumu, kas noslēgts starp Vācijas ieroču uzņēmumu “Rheinmetall” un Krievijas armiju.

Vācijas uzņēmumam saskaņā ar līgumu Krievijas dienvidrietumu daļā jāpabeidz kaujas simulācijas treniņu centra izveide. Šajā centrā gadā būtu iespējams apmācīt 30 000 karavīru.

Marta nogalē šo darījumu apstādināja Vācijas valdība, ņemot vērā satraucošos notikumus Ukrainā. Tomēr ASV ir aizdomas, ka Krimā nesen izvietotie Krievijas specdienesti jau bija guvuši labumu no Vācijas palīdzības apmācībā.

Turklāt, kā liecina Vācijas valdības ziņojums, “Rheinmetall” darījums ir tikai daļa no Vācijas sadarbības ar Krieviju militārajā jomā.

2011.gadā Vācija izsniedza 438 licences ieroču eksportam uz Krieviju, bet šajā pašā gadā liegta septiņu šādu licenču izsniegšana.

Kāds avots ASV Senātā izdevumam “The Daily Beast” atzinis: “Ir nožēlojami, ka Vācijas uzņēmumi tieši atbalstīja un apmācīja Krievijas armiju pat laikā, kad notika uzbrukumi Ukrainai.”

“ASV valdībai vajadzētu aicināt mūsu NATO sabiedrotos šobrīd pārtraukt visas militārās attiecības ar Krieviju, iekams krievi nav atstājuši Ukrainu, tostarp Krimu,” piebildis avots.