Obama: Krievija neievēro Ženēvas vienošanos (papild.)

ASV noraida “smieklīgos” Lavrova apgalvojumus par Ukrainas krīzi

ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka Krievija neievēro Ženēvā panākto vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā. Šie ir pirmie ASV prezidenta komentāri par Ukrainas krīzi kopš sarunām Ženēvā, ziņo LETA/AFP.

“Bija zināma iespēja, ka Krievija pēc Ženēvas tikšanās varētu ieņemt saprātīgāku kursu, [taču] vismaz līdz šim mēs redzam, ka viņi nepakļaujas nedz Ženēvas vienošanās garam, nedz burtam,” norādīja Obama.

“Tā vietā mēs joprojām redzam, ka ļaunprātīgi, bruņoti cilvēki sagrābj ēkas, iebiedē ļaudis, kuri viņiem nepiekrīt, destabilizē reģionu, bet mēs neredzam, ka Krievija paceltu balsi un to nosodītu,” uzsvēra Baltā nama saimnieks. “No otras puses, jūs redzat, ka valdība Kijevā sper ļoti konkrētus soļus, pieņem amnestijas likumu, saskaņā ar konstitūciju piedāvā visaptverošas reformas atbilstoši tam, ko pārrunājām Ženēvā.”

Vienlaikus Obama atzina, ka jau no paša sākuma skeptiski vērtējis Maskavas gatavību turēties pie panāktās vienošanās.

Prezidents arī paziņoja, ka tad, ja Krievija turpinās neievērot vienošanos, tam būs sekas un ASV pastiprinās sankcijas.

Savienotās Valstis trešdien noraidīja arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova apgalvojumus, ka ASV finansē vai vada ofensīvu Ukrainā. “Es domāju, ka daudzi apgalvojumi, ko viņš izteica savā intervijā, ir smieklīgi un nav balstīti faktos,” paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki.

Krievijas ārlietu ministrs trešdien intervijā telekanālam RT brīdināja, ka Krievija reaģēs, ja notiks uzbrukums tās interesēm Ukrainā, un varētu nosūtīt uz Ukrainu savus karavīrus, ja tur notiktu uzbrukums Krievijas pilsoņiem.

Lavrovs arī pauda pārliecību, ka Kijevas lēmums atsākt pretterorisma operāciju Ukrainas austrumos, kas tika pieņemts otrdien, kad vizītē Kijevā atradās ASV viceprezidents Džo Baidens, apliecina, ka “amerikāņi tur komandē vistiešākajā veidā”.

Komentējot Lavrova izteikumus, Psaki uzsvēra, ka “Ukrainas valdības rīcība ir leģitīma varasiestāžu atbilde uz nelegālo bruņoto ēku (..) sagrābšanu Austrumukrainā”.

Viņa arī norādīja, ka Krievijas ministra apgalvojumi, ka ASV vada vai finansē Ukrainas operācijas, ierindojami smieklīgo izteikumu kategorijā.

ASV joprojām apsver Ukrainas līderu lūgumu piegādāt ieročus, bet Psaki uzsvēra, ka Vašingtonas vienīgā pieeja ir deeskalācija. “Mēs nedomājam, ka tur iespējams militārs risinājums,” viņa piebilda, norādot, ka Ukrainā nevajag saasināt spriedzi ar krieviem.

Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Kremļa TV kanālam „Russia Today” pastāstījis par sliktāko Ukrainas situācijas attīstības scenāriju, kad Krievijas kaimiņvalstī varētu ievest karaspēku – tas var notikt, ja „tiks tieši apdraudētas Krievijas un Krievijas pilsoņu intereses”.

„Ja mums uzbruks, protams, mēs aizstāvēsimies,” teica Lavrovs. Viņaprāt, par uzbrukumu Krievijai varētu uzskatīt „agresiju pret Krievijas pilsoņiem”, ziņo „Newsru”.

Ārlietu ministrs arī teica, ka tādā gadījumā karaspēka ievešana notiks „atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem”, un atgādināja par Dienvidosetijas konfliktu 2008.gadā, kad sākās Krievijas – Gruzijas karš. Pēc Krievijas tolaik apgalvotā, Gruzijas karaspēks apšaudījis Chinvali un Krievijas miera uzturēšanas spēku bāzi. Pēc tam uz Gruziju tika sūtīta Krievijas armija.

Jau vēstīts, ka Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.

Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.

(papildināta ar Lavrova teikto)