Tatāru līderim liedz iebraukt Krimā līdz 2019.gadam

Putins parakstījis dekrētu par Krimas tatāru reabilitāciju

Vienam no Krimas tatāru līderiem un Ukrainas deputātam Mustafam Džemiļevam liegts iebraukt Krimā līdz 2019.gadam, vēsta aģentūra UNIAN.

Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa mājas lapā teikts, ka 22.aprīļa agrā rītā Džemiļevs kopā ar Medžlisa vadītāja vietnieku Aslanu Omeru Kirimli izbraukuši no Krimas uz Kijevu. Šķērsojot Krimas administratīvi teritoriālo robežu ar Ukrainu, Džemiļevam izsniegts dokuments, kurā noteikts aizliegums viņam iebraukt Krievijas Federācijas teritorijā.

Dokumentā noteikts, ka Džemiļevam, kurš ir Ukrainas pilsonis, Krievijas Federācijas teritorijā liegts iebraukt līdz 2019.gada 19.aprīlim.

Džemiļevs norādījis, ka pēdējā laikā iebraukšana Krimā ir liegta daudziem autoritatīviem starptautisko organizāciju pārstāvjiem un diplomātiem. Tāpēc šāda dokumenta izsniegšana arī viņam parāda tikai to, ar cik “civilizētu” valsti “mums ir darīšana”.

Neraugoties uz aizliegumu iebraukt, Džemiļevs nolēmis atgriezties Krimā.

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par Krimas tatāru reabilitāciju, pirmdien pavēstīja pats Kremļa saimnieks. “Esmu parakstījis dekrētu, lai reabilitētu Krimas tatāru, armēņu, vācu, grieķu kopienas un visus tos, kuri cieta Staļina veikto “tīrīšanu” laikā,” norādīja Putins.

1944.gadā Staļina deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar vairākām grūtībām un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām. Pēc pussalas aneksijas un “referenduma”, ko Krimas tatāri boikotēja, viņi ir satraukti par savu turpmāko likteni, vēsta LETA.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.

Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki pēdējo dienu laikā Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.

Ukrainas Drošības dienests (UDD) publiskojis pierādījumus par vērienīgu Krievijas militāro agresiju Ukrainas austrumu apgabalos. Agresiju īsteno Krievijas bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) izlūkošanas un diversiju grupas, liecina UDD materiāli.