Autors devis atļauju Ir.lv publicēt pilnu viņa rakstu
In the gentle and featureless landscape of Eastern Ukraine, the outline of World War Three is taking shape.
Whipped up by the Kremlin propaganda machine, and led by Russian military intelligence, people are erecting road-blocks, storming police stations, and ripping down their country’s flag.
They are demolishing not just their own country-bankrupt, ill-run and beleaguered-but also the post-war European security order which has kept us safe and free.
Mr Putin is striking at the heart of the West: our ability to work with allies in defence against common threats.
During the Cold War, and after the terrorist attacks of September 11th, 2001, the civilised countries of the world stood together.
Now they stand divided, humiliated and powerless in the face of Russia’s land grabs. The “West” as we once knew it no longer exists.
We are soon going to face a bleak choice – between surrender in Europe on one hand, or a last-ditch attempt to deter Russia on the other.
That choice will not be at the time and place of our choosing, but at Mr Putin’s. If we do choose to resist, we will risk terrifying military escalation, of a kind that could put us to the brink of nuclear war – or beyond.
Mr Putin knows that. And he believes we will choose surrender. That will mean a Europe in which rules count for nothing, in which the strong dominate the weak, and in which Russia – ruthless and greedy – can play divide and rule for decades to come.
For the real story of recent events in Ukraine is not about whether that country has a free trade deal with Brussels or Moscow, or becomes a federation, or has one official language or two.
It is about power.
It is about whether Vladimir Putin’s Russia – a rogue state on Europe’s doorstep – can dictate to its neighbours, and whether we have the will to resist him.
So far the answer to the first question is “yes”. And to the second – a bleak “no”.
The Russian leader believes the collapse of the Soviet Union was the “geopolitical catastrophe” of the last century. He believes Russia was stripped of its empire by our chicanery. He wants to reverse it.
This overlooks the fact that Russia itself suffered abominably under Soviet rule. The Kremlin’s imperialist outlook stokes fear and mistrust – it sent the former captive nations of Eastern Europe, such as Latvia, scrambling into NATO as fast as they could.
This is entirely understandable -and thank goodness we did it while we still could. But the Kremlin portrays this – preposterously – as a provocation. This is like a a neighbour with a history of violent crime, who objects to you installing a burglar alarm.
The bitter truth is that Russia did not change fully in 1991. Modern Germany has forsworn militarism and empire, and is liked and admired even by countries such as Poland which suffered horribly at Hitler’s hands. Russia has not.
Mr Putin believes that history gives Russia rights, not responsibilities.
Never mind what Ukrainians want or how they suffered under Kremlin rule.
The Russian leader sees Ukraine not as a real country, “just a territory”. And it is one where he must hold sway.
First he took Crimea. Now he has launched an operation in the east and south of Ukraine which faces the authorities in Kiev with an impossible choice.
Either they consent to the dismemberment of their country.
Or they fight a war they cannot win.
Either way the rump of Ukraine is likely to end up as a failed state: landlocked, bankrupt and embittered.
Ukraine’s ill-trained, ill-equipped and ill-led soldiers are quite unsuitable for the complicated and delicate task ahead.
Any bloodshed will give Russia a pretext to intervene.
The hypocrisy is breath-taking. First Russia destabilises Ukraine. Then it intervenes because the authorities cannot maintain order. Russia is an arsonist masquerading as a fire-safety officer.
The tragedy is that Ukraine should be a rich country. It has fertile soil, well-educated and hard-working people, and an excellent geographical location.
But its prospects are bleak. Even with international help and a good government, it will be years before the country recovers from the dreadful misrule, corruption and waste of the past two decades.
In the meantime the alienated, impoverished and downtrodden industrial workers of the east will be easy prey for Kremlin propaganda and mischief.
Not that Mr Putin particularly cares for the welfare of the people he purportedly protects. His Ukraine adventure is stoking a patriotic frenzy which distracts public opinion from the regime’s incompetence and thievery.
But the biggest benefit is abroad.
Mr Putin makes no secret of his hatred for the West.
He fears our “soft power” – the legality, dignity, liberty and prosperity which our citizens enjoy, in bleak contrast to the life his own corrupt and incompetent rule offers Russians.
But he despises our hypocrisy and our weakness. He sees that Europe and America have overreached in Ukraine. Our deeds do not match our words, and he will make us pay for it.
In Mr Putin’s bleak worldview, only force and money count. He believes that we are not prepared to use force to defend ourselves. And that we are unwilling to accept economic pain as the price of our security.
So far, that looks right. Even NATO – the bulwark of our security since 1949 – is creaking under the strain of the Ukraine crisis.
The alliance’s gutsy commander, General Philip Breedlove, wants to share intelligence with Ukraine, and boost NATO’s forces in its most vulnerable members: Poland, and the Baltic states.
But the White House has blocked the first. And big European countries such as Germany block the second. Both are afraid of provoking Russia. Transatlantic solidarity has weakened to the point that we can no longer take elementary steps to protect ourselves. Even Slovakia is hesitating to take the elementary step of enabling reverse flow of gas to Ukraine – something which Poland has already started.
Vainly, our leaders hope that dialogue and diplomacy will make Mr Putin back down. Surely he will understand that confrontation is not in Russia’s interests? The markets are already punishing the rouble and big Russian companies.
But that approach is fundamentally wrong . Russians are prepared to suffer economic pain and risk war for what they believe is their national interest. Estonia, Latvia and Lithuania are wiling to do this. So too I believe are many in northern Europe: Swedes, Norwegians, Poles and Danes. But what of the rest?
Having dispatched Ukraine, Mr Putin will, I fear turn his attention to the Baltic states. You have long been an irritant to the Kremlin.
Your law-governed societies and thriving economies are a standing rebuke to those who preside over sleaze and brutality across the border.
Now Mr Putin sees a chance to humiliate you – and the West. He does not need to invade, just to provoke. He will raise the pressure (whether economic, political or propaganda) on one of the Baltic states until it becomes unbearable.
NATO and the EU – on current form – will merely appeal for dialogue and threaten sanctions. But nothing will happen. If so, the danger is that one of the weaker Baltic states will buckle. It may be a small concession, But the result will be fatal. Other countries will realize that they have to do their own deals with Russia, because nobody else is going to protect them.
That will be the end of NATO – and the dawn of a terrifying new world in which every country must look out for itself. Russia will be free to play divide and rule.
But suppose we do try to resist, with our shrunken armed forces and craven allies? Russia will instantly respond by putting its nuclear forces on alert, all the while decrying our “aggressive behaviour”. What do we do then?
Autors ir The Economist žurnālists, rakstnieks un arī grāmatas “The New Cold War” autors
Komentāri (67)
kreëstliv 17.04.2014. 21.40
@aivars_vagalis
Ja būtu tik vienkārši, tad jau amerikāņi diezin vai tik daudz par to runātu.
Vai pamanījāt – pēc retorikas ASV Baltijas liktenis ir svarīgāks, nekā ES, kuras daļa esam. Jājautā, kādēļ tā, kādēļ vairāk kā 20 gadus pēc PSRS sabrukuma rietumeiropieši uzskata Poliju par valsti, bet ne Latviju. Var jau būt, ka pelnīti – ar ES naudas izzagšanu, emigrācijas viļņiem un uzturēšanās atļauju tirgošanu, atklātu ņirgāšanos par padomiem uzmanīt nerezidentu naudu un tās mazgāšanu banku sektorā. Kā gan domājiet izskatās Latvijas valdības pārstāvji uz ES fona, tur staigā joki, ka mūsu tautieši visai naski uz iepirkšanos sanāksmju/konferenču laikā, kādēļ nav jābrīnās, ka nemaz nav iekšā Rietumeiropas valstu klubā, kur reāli notiek lēmumu pieņemšana, bet tikai klārē veiksmes stāstus. “Veiksmes stāstiem” jau sen traģikomēdisks piesitiens Briseles gaiteņos.
Baidīs krievus ar naftas cenu, kas jau krīt, un nozīmē, ka jau tagad viņi nespēs nosegt savas pensijas, jautrāk varētu būt vīzu atsaukšana šīs valsts pilsoņiem, kā nekā tomēr viņi paši ir balsojuši par šo iznākumu, tāpat kā Latvijas pilsoņi par visādiem Lembergiem. Liela daļa no viņu pilsoņiem atteiktos no pilsonības, būtu lielas rindas bēgļu statusa iegūšanai Rietumos.
Ja visi būtu pārliecināti, ka Rietumeiropas pilsoņi ar mums solidarizējas un uztver kā līdzvērtīgus, tad šādi raksti vispār nebūtu jāraksta. Nekas gan nav darīts, lai uzskatītu, drīzāk pretējais.
0
emb_riga 18.04.2014. 06.27
Tā jau labs raksts.Tomēr pēc eiforijas nāk depresija.Pašreizējais šovinisma vilnis noplaks Krievijā,pēc rietumu konsekventiem ierobežojumiem.Demokrātijas dzirnas maļ lēni bet pamatīgi.Vēsture rāda,ka vajadzēja 74 gadus lai koloss uz māla kājām pats no sava svara sabruktu.Tagadējās izdarības ir pirmsnāves agonijas raustīšanās.
14
manatuja > emb_riga 18.04.2014. 11.54
Es atcerējos, kāda Franču pulkveža teikto, Alžīrijas kolonizācijas sākumā. Uz jautājumu vai šeit koki neaug, kur paslēpties no ēnas, viņam atbildēja 70 gadus augs. Viņa atbilde bija – nu tad sākat stādīt, jo mēs te uz ilgu laiku. Viņa vārdā arī noteiktas aprindas nosauca auksto karu.
Bet ja par cipariem tad irākas demokratizācija prasījusi viena miljonu dzīvības.
0
manatuja > emb_riga 18.04.2014. 09.54
Atmiņai par DEMOKRĀTIJAS dzirnām.
AUTORS: ESBENS MENSTERS-ČĒRS
Pēc 130 gadu ilgas Francijas kundzības Alžīrijas pamatiedzīvotāji alkst pēc brīvības un sāk cīņu. Lai apspiestu sacelšanos, alžīriešus masveidā apcietina, spīdzina un nogalina. Galējās metodes ir efektīvas, bet sagrauj koloniālās varas reputāciju. Pret asiņainajām akcijām Alžīrijā protestē Francijas iedzīvotāji.
Otrdien, 1945. gada 8. maijā, Rietumeiropas un ASV pilsētu ielas un laukumi ir pilni ar cilvēkiem. Nacistiskā Vācija ir kapitulējusi, un visi līksmo.
Ļaudis pulcējas arī klusajā Alžīrijas pilsētiņā Satīfā, bet viņi nesmaida un nepriecājas. Tie ir islāmticīgie Alžīrijas pamatiedzīvotāji, kas prasa brīvību no Francijas apspiestības. Viņi vēlas būt brīvi – tāpat kā eiropieši, kas tagad ir brīvi no nacisma jūga.
Satīfā 20 franču žandarmiem pretī stājas 8000 musulmaņu, un daudzi no viņiem ir apbruņoti. Neviens nepamana, kurš izšauj pirmais, taču demonstrācija drīz pārvēršas vardarbības orģijās. Iedzimtie alžīrieši metas virsū ikvienam eiropietim, kuru ierauga, bet pēc tam dodas ārpus pilsētas slepkavot tos kolonistus, kam pieder apkārtējās zemnieku saimniecības.
Savstarpējais naids plešas plašumā. Piecās asiņainās dienās alžīrieši nogalina 103 kolonistus un viņu līķus apgāna. Slimnīca ir pilna ar ievainotajiem un izvarotajiem. Pēc tam Francijas armija un franču kolonisti dod prettriecienu. Karavīri nošauj katru, par kuru ir kaut mazākās aizdomas, un lidmašīnas uzbrukumos nolīdzina līdz ar zemi desmitiem ciemu. Civilie eiropieši apvienojas grupās un linčo ikkatru ceļā sastapto musulmani. Nogalināto skaits nav precīzi zināms, bet vēsturnieki uzskata, ka šīs maija dienas prasīja ap 6000 cilvēku dzīvību.
Kad abu pušu vardarbība norimst, Alžīrijā iestājas sasprindzināts miers. Satīfas slaktiņš izraisa neremdināmu naidu starp iedzimtajiem alžīriešiem un kolonistiem, un šī traģēdija kļūst par paraugu nākamajām. Dumpinieku nežēlība izraisa tikpat nežēlīgu franču atriebību, kas skar arī pilnīgi nevainīgus cilvēkus.
1945. gada maija nemieri ir tikai sākums vardarbībai, kas Alžīriju plosa teju divas desmitgades. Tautas lielā sacelšanās sākas 1954. gadā. Šajā laikā Francija ir atstājusi Maroku un Tunisiju, bet Alžīrijā viss palicis pa vecam.
Atbrīvošanas fronte sāk cīņu
Francijas valdība uzskatīja, ka Alžīrija nav nekāda kolonija, bet gan Francijas daļa. Te dzīvoja 1,4 miljoni eiropiešu, kam bija tādas pašas tiesības kā visiem pārējiem frančiem. Alžīrijā arī musulmaņi varēja kļūt par Francijas pilsoņiem, ja vien atteicās no savas kultūras. Gribētāju nebija daudz. Iedzimtie aizvien vairāk sajutās kā svešinieki paši savā zemē – kolonijas ekonomikā lielāka teikšana bija frančiem.
0
dzerkaleliva > emb_riga 18.04.2014. 11.46
Kopumā Alžīrijas neatkarības karā gāja bojā 140.000.00 kritušo alžīriešu karavīru un 700.000.00 civiliedzīvotāju.
15.000.00, nevis 6.000.00 alžīriešu franči nogalināja vienā akcijā, atriebjoties par 100 nogalinātajiem fermeriem.
0
manatuja > emb_riga 18.04.2014. 13.59
Neidializējam Rietumus, citi atkal Austrumus.
Ja tu uzņemies un slavē kādu, tu uzņemies maksāt par viņa grēkiem ar…
0
Amis > emb_riga 18.04.2014. 13.15
uldis_rats Neviens nav vainīgs (izņemot tevi pašu), ja tava dzīve nav izdevusies.
===================
“Dzīve nav izdevusies”, un tas par īpatni ar īpaši īpašām vajadzībām? Kad nav izdevusies dzīve, to vēl var labot, russo un negrofīlam, nullei, tik vien atlicis, kā ienīst latviešus un citas civilizētas tautas, kamēr kāds nenolems, basta picollo storpio.
0
manatuja > emb_riga 21.04.2014. 10.28
Dzintara sacerējumi šeit nederēs. Protams, ka ir un pie tiem strādāju. Pārāk daudz ideju zagļi spieto…
0
Ieva Aile > emb_riga 19.04.2014. 10.24
Neitralitāte ir tad,kad mēs nekur nejaucamies iekšā.Atšķirībā no cenšanās būt objektīvam,kas savukārt nozīmē,ka cilvēks cenšas apkārt notiekošo vērtēt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem priekš rietumiem,austrumiem,ziemeļiem un dienvidiem,un varbūt pat dienvidaustrumiem.Ja Irākā karš prasīja daudzu cilvēku dzīvības,tad tas nav jānoliedz,tam nav jēgas.Reizēm diktatori nodrošina zināmu kārtību,bet revolūcijas rada jukas un lielus cilvēku upurus,kā mums rāda vēsture..
0
Amis > emb_riga 18.04.2014. 12.14
Jānis
Jā, ļoti dārgi, tāpat kā Britu impērijai, Francijai izmaksāja agresiju pret Vāciju WWII. Ne tikai ar tās vanagu kara kurtuvē samesto francūžu dzīvībām, bet arī ar Āfrikas zaudēšanu, Francija samaksāja par krievu tiesībām turpināt smirdināt mūsu planētu, kā arī vēl pusi Eiropas paturēt verdzībā.
Kas attiecas uz upuriem, kolorado vaboles, krievu cilvēkēdāji, Afganistānā zvēriski noslepkavoja 1,3 miljonus afgāņu civiliedzīvotāju, bet Irākā kremļa finansētās un koordinētās al-Qaedas upuru skaits jau rēķināms vairākos simtos tūkstošu.
Par cipariem. Kā domā, Vaņa ar cik miljardu tavējo, zemāko organismu, dzīvībām pietiktu, lai norēķinātos par krievu imperiālistiskos karos noslepkavotiem skaistiem, gudriem, labsirdīgiem, izglītotiem un veselīgiem eiropiešiem? Es domāju, par katru miljons +1, lai neviens nepaliktu nesodīts un cilvēces piedzīvotās šausmas nekad vairs neatkārtotos.
0
Zoņtiks > emb_riga 18.04.2014. 13.05
Jāni, kāds sakars Alžīrijai, Irākai ar kremļa agresiju pret Ukrainu un propagandas darbībām (priekšdarbiem?) pret Baltijas valstīm?
Ko Tu vēlējies ar saviem “skaitļiem” pateikt? Vai tiešām to, ka tas viss ir normāli (gan Alžīrija, gan Irāka, gan tas ko tagad uzsācis kremlis)?
0
emb_riga > emb_riga 18.04.2014. 11.27
Vēsturi raksta,lai stāstītu,nevis lai pierādītu.Vēsture ir dzīves skolotāja.Nesapratu tavu ekskursu Alžirijā un Francijā.Varēji jau līdzīgus aktus pasmelties jaunākos mūslaikos:notikumi Kaukāzā un vidusāzijā,kur vietējie nogalināja un izvaroja krievus.Nogalināto Čečenijā krietni pārsniedz 6000 nogalināto Alžīrijā.Tā ka demokrātija ir daudz saudzīgāka.
0
Zoņtiks > emb_riga 18.04.2014. 16.25
nulle, tas, ka tu Latvijas karavīrus, kas krita Irākā tiešā tekstā nosauci par “pamuļķiem” lieliski ilustrē kas tu esi par “cilvēku”
0
Zoņtiks > emb_riga 18.04.2014. 16.30
Nu labi, Jāni, Tu kā saprotu sevi pozicionē kā neitrālu attiecībā gan pret Rietumiem, gan pret Austrumiem. Tad kā Latvijai atbilstoši Tavai neitralitātei būtu jāreaģē uz kremļa organizēto Ukrainas sadalīšanu? Kā būtu jāreaģē uz Latvijas apmelošanas kampaņām (kaut vai tā pati nerimstošā apsaukāšana par fašistiem)? Kā būtu jāreaģē uz to, ka kremlis šeit nodarbojas ar šķelšanu un musināšanu? Vienkārši jāatceras, ka vēsture rāda ka Rietumi arī ir rīkojušies noziedzīgi un jāpieņem ka tāpēc viss ir kārtībā?
Jāni, kādi ir Tavi ieteikumi?
0
Zoņtiks > emb_riga 18.04.2014. 13.02
Nu tā, nulle, ja jau pateici A, tad pasaki B – tas par šo tavu izteikumu “trīs latviešu pamuļķi mira tā stulbeņa W uzsāktajā karā”
Nu tad nosauc, lūdzams, vārdus uzvārdus tiem “latviešu pamuļķiem” – vai pareizi saprotu, ka tā tu sauc Latvijas karavīrus, kas krita Irākā?
Par ko tu tā ienīsti latviešus, Latviju? Neviens nav vainīgs (izņemot tevi pašu), ja tava dzīve nav izdevusies.
0
Ieva Leinerte > emb_riga 18.04.2014. 06.38
No tava kometa dieva ausii.
0
Kaspars Špūle 17.04.2014. 17.59
Autors devis atļauju Ir.lv publicēt pilnu viņa rakstu
—-
Žēl, ka nav devis atļauju pārtulkot.
12
0
-13
Atbildēt
0
-9
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
+7
-12
Atbildēt
+2
-5
Atbildēt
+1
-3
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+16
-2
Atbildēt
+18
0
Atbildēt
@ingazilunska > Kaspars Špūle 17.04.2014. 19.04
“Lai mūsu aizs. ministrijas cilvēki klusi strādā un pēta UA pieredzi – kā vajag rīkoties pirmajās stundās un kādi ieroči jau iepriekš jāsagatavo.”
-Baltie karogi būs tieši vietā,
Jo katra latvieša dzīvība ir svēta.
0
ingazilunska > Kaspars Špūle 17.04.2014. 19.32
Tobrīd sarkanā Krievija sodīja Latviju par to, ka tā bija slēgusi ciet krievu skolas.
0
Amis > Kaspars Špūle 18.04.2014. 13.08
koals Bet Lembergs jau var runat ko grib-tam “ljimoni” kaut kur nobazti
================
Lembergs, protams ir maita, bet padomā, kādu pakalpojumu kremlim izdarīja nelietīgā veča, kolorado žuks,”tiesiskuma” koalīcijas premjere, izrēķinoties ar Cilinska kungu.
0
Andris > Kaspars Špūle 17.04.2014. 18.37
Labi ka nav tulkots – jo mazāk cilvēku pieradinās pie domas, ka Baltijas valstis ir nolemtas būt iekarotām, jo labāk. Ja to borēs no visām pusēm, kāda tad visam jēga. Ne biznesu šeit nav vērts attīstīt, ne dzīves plānus kalt. Tad ir bērni jāsūta krievu skolās, šeit taču pēc dažiem gadiem tāpat būs Krievijas impērija. (Tā domās ne tikai mūsu vietējie krievi, bet pat daži latvieši). Uzskatu šādu rakstu parādīšanos Latvijā par pakalpojumu Antonijas ielai. Lai mūsu aizs. ministrijas cilvēki klusi strādā un pēta UA pieredzi – kā vajag rīkoties pirmajās stundās un kādi ieroči jau iepriekš jāsagatavo. Bet žurnālistiem tomēr nevajadzētu radīt pesimismu iedzīvotājos ar šādiem alarmistiskiem rakstiem.
Žēl ka arī angļiem autors jauc galvas. Viņiem tāpat līdz šim bija miglains priekšstats, kas ir Baltijas valstis (Dienvidslāvija, Melnkalne un Albānija, liekas?), bet pēc nepārtrauktas vāzāšanas Krievijas un Ukrainias kontekstā angļi sāks domāt, ka tas ir kaut kas pa vidu starp Krieviju un Ukrainu. Pie domas par B. v. okupāciju viņi pieradīs un ja, nedod dievs, kaut kādi mēģinājumi tiešām notiks, viņi tikai nožāvāsies. “Ak jā, tās ir tās Krievijas teritorijas, lasīju par to mūsu žurnālos pāris gadus atpakaļ…”.
Es Krievijas iebrukšanai Latvijā un pat nemieru provocēšanai neticu, vnk NATO un eirozonas dēļ. (Vairāk pat eirozonas, nevis NATO). Jā, Kremļa cari pēc desmit valdīšanas gadiem neizbēgami jūk prātā, un šī mediciniska iemesla dēļ teorētiski viss ir iespējams. Bet tāpēc nevajag sacerēt tik padevīgus rakstus un likt viņiem apsvērt šīs murgainas idejas pilnā nopietnībā. Jo, lūk, Britānija esot jau samirinājusies ar B. v. statusa maiņu. Viņiem tak tiešām ir greiza realitātes (t. sk. “The Economist” rakstu) uztvere!
0
ineta_rr > Kaspars Špūle 17.04.2014. 21.14
Ja atmiņa no skolas gadiem neviļ, tāds pats referendum kā Krimā – okupētā valstī, piedaloties okupācijas spēkiem ar 110% apmeklētību (kad liela daļa pilsoņu trimdā) un 99% par.
0
Amis > Kaspars Špūle 17.04.2014. 23.32
agrunte Ja to borēs no visām pusēm, kāda tad visam jēga.
===============
Vai pareizi ir uzklausīt neliešus: Urbanoviču, Zatleru un Šleseru, kuri bazunē, ka Latvija ir NATO un ES un tai nekas nedraud un latviešiem nav jāraustās? Gluži otrādi, “si vis pacem, para bellum”
0
SIEKSTA.LV > Kaspars Špūle 17.04.2014. 19.47
Ducīti vēlieies!? Esmu ļoti miermīlīgs, bet neķeries, un negrābsties, kur nevajag, es arī varu atbildēt!
0
efeja60 > Kaspars Špūle 18.04.2014. 22.27
Kas maksā par latvenergo elektrību, maksā par putlera gāzi.
0
brigita_damme_rtk_lv > Kaspars Špūle 18.04.2014. 20.51
ex-diena-lasitaji , tāds referendums nekad nav bijis
http://lv.wikipedia.org/wiki/Referendumu_saraksts_Latvij%C4%81
0
Vilma > Kaspars Špūle 18.04.2014. 12.30
Nu var jau neticet-mazak zini-saldak guli,vai ne ta:)).Bet atmetot visus ticu-neticu un skatoties tik uz faktiem_1.Imperijas atjaunosana,sovinisms,”nacionalienaidnieku meklejumi”,varda brivibas ierobezojumi atstajot 2-3 medijus,kuri pieejami varbut kadiem 5% iedzivotaju,tiesu sistema(kuras nav),vestures karteja “parrakstisana”,un kas svarigi mums-“maigas varas”ekspancija(caur ekonomiku,medijiem,domaju ar specdienestu palidzibu,kur tas svarigak ari neiztiek+vietejas prokrieviskas kolonnas veidosana,jo ipasi vertiga, ja tur vel kadi 10-15% pamatnacijas parstavju klat-taa var turpinat bezgaligi-to tak pat neviens neslepj taa pa istam,nu nezinu ,ja pat Lietuva,Zvierija,kur situacija daudz optimistiskaka sak uztraukties.Tiesam kadam gribas atpakalj uz “sovok”?Bet Lembergs jau var runat ko grib-tam “ljimoni” kaut kur nobazti un ,ja kas- Sveika Tobago-tavs uzticamais “kurzemes hercogs” naks te dzivot tagad>:)
0
Andris > Kaspars Špūle 17.04.2014. 19.46
Fretka. Izlasīju. Par referendumu būtu interesanti uzdot ministram jautājumu, jau pie mums Latvijā. Nez kā viņš izgrozīsies, atbildot.
Bet raksts kopumā tikai apstirpina to nelabo parādību, kas kļuva manāma pēdējā laikā. Mums un visiem eiropiešiem atkal ieborē apakšdomu ka “nu ar Baltijas valstīm ir cauri”. Ja pirmie vārdi ir maldināšana. “Die baltischen Länder sind wirtschaftlich extrem abhängig von Moskau.” (“Baltijas valstis ir ekonomiski ekstrēmi atkarīgas no Maskavas.”) Neinformēts lasītājs var padomāt, ka runa ir par vairāk nekā 50%. Patiesībā Igaunijai RUS īpatsvars ārējā tirdziniecībā sastāda niecīgus 4…13% (eksp…imp.), Latvijai 9…18%. Lietuvu ar 19…31% vienīgu varētu ierindot “lielā atkarībā”, bet tieši Lietuvā nav krievu un līdz ar to nav kam dumpoties.
0
Kaspars Špūle > Kaspars Špūle 17.04.2014. 19.10
> agrunte
Varbūt tomēr būtu vērts vairāk uztraukties par Latvijas Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska bezatbildīgo muldēšanu par vēsturi, ko šodien apraksta vācu avīze “Die Welt”:
“Die Ereignisse auf der Krim rufen sehr schmerzhafte Erinnerungen an die Annektierung Lettlands in den 40er-Jahren wach. Vieles lief damals ähnlich ab, beispielsweise gab es auch ein Referendum”, sagte Dombrovskis der “Welt”.
http://www.welt.de/wirtschaft/article127067713/Balten-fuerchten-Uebergreifen-der-Ukraine-Krise.html
“Krimas notikumi raisa ļoti sāpīgas atmiņas par Latvijas aneksiju 40. gados. Toreiz daudz kas notika līdzīgi, piemēram, bija arī referendums,” Dombrovskis sacīja [avīzei] “Die Welt”.
Kāds referendums???
0