Eksperti brīdina – Putina nākamais mērķis var būt Latvija (papild.)

Notikumos Ukrainā Lūkass saredz, kā iezīmējas iespējamā Trešā pasaules kara aprises

“Drīz mums būs jāsaskaras ar drūmu izvēli. Mēs varam izvēlēties padoties tās atbildības priekšā, kas mums ir, aizsargājot Ukrainu un Baltijas valstis, kuras gandrīz noteikti ir Putina nākamais mērķis. Vai arī mēs varam mēģināt veikt pēdējo izmisīgo mēģinājumu atturēt Krieviju no tās tālākajām impēriskajām ambīcijām,” komentārā britu medijam “Daily Mail” raksta Latvijā pazīstamais žurnālists un respektablais Austrumeiropas lietu speciālists Edvards Lūkass.

Žurnālists brīdina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc Ukrainas savas impēriskās ambīcijas varētu īstenot Baltijas valstīs. Lūkojoties uz notikumiem Ukrainas austrumos, viņam liekas, ka var arī saredzēt, kā iezīmējas iespējamās Trešā pasaules kara aprises.

“Putins to zina. Un viņš uzskata, ka mēs [Rietumi] izlemsim padoties,” raksta Lūkass. Komentētājs uzskata, ka Putins Ukrainas vadību nostādījis nereālas izvēles priekšā – vai nu tā piekrīt savas valsts sadalīšanai, vai Krievija ievedīs Ukrainā savu karaspēku, kuru ukraiņi nespēj pieveikt.

Tomēr pats lielākais Putina ienaidnieks atrodas Rietumos un viņš vairs neslēpj savu naidu pret tiem, raksta Lūkass. Putinam liekas, ka Rietumi kļuvuši pārāk vāji, lai sevi aizsargātu, kad tiem draud reālas briesmas. “Pagaidām viņa viedoklis liekas pamatots,” raksta Lūkass. “Pat NATO – mūsu drošības balsts kopš 1949.gada – čīkst zem Ukrainas krīzes spiediena.”

Žurnālists norāda, ka NATO “bezbailīgais” komandieris ģenerālis Filips Brīdlovs vēlas sniegt starptautisko izlūkošanas informāciju Ukrainai un pastiprināt NATO spēku klātbūtni visvairāk ievainojamākajās alianses valstīs – Polijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. “Tomēr Baltais nams bloķēja pirmo ieteikumu. Un Eiropas valstis kā Vācija bloķē otro,” raksta Lūkass.

Lūkass norāda – ja Putins “savāks” Ukrainu, viņš pievērsīs savu uzmanību Baltijas valstīm. “Izmantojot sociālo šķelšanu un aģitāciju, viņš pastiprinās spiedienu – vai nu politiska vai ekonomiska rakstura uz vienu no Baltijas valstīm, līdz tas kļūs neizturams. NATO un ES pašreizējā veidolā tikai apelēs pie dialoga un draudēs ar sankcijām. Bet nekas nenotiks. Tas nozīmē, ka Baltija tiks nospriegota, un Putins paņems atpakaļ zemes, kuras, kā viņš tic, ir pamatoti piederīgas Krievijai,” paredz Lūkass.

Raksta beigās viņš atzīmē, ka, tuvojoties jūlijam, kad atzīmējams Pirmā pasaules kara sākums, vēsturnieki sacenšas, lai precīzi noteiktu notikumu ķēdi, kas izraisīja konfliktu. “Es varu kļūdīties, bet, vai nākamo 100 gadu laikā viņu pēcteči atskatīsies uz notikumiem Ukrainā, lai saprastu sākumu nākamajam pasaules uzliesmojumam,” jautā Lūkass.

Voļskis: Nākamais Krievijas upuris var būt Latvija

Lūkasa teiktajam faktiski piekrīt arī Polijas eiroparlamentārietis un bijušais EP viceprezidents Jaceks Voļskis, kurš Ukrainas TV „espresso” teicis, ka nākamais Krievijas agresijas upuris Austrumeiropā var kļūt Latvija.

Voļskis teicis, ka ir vērojamas darbības, „kuras ir ļoti satraucošas un tās skar Latviju”. Te viņš kā piemēru min Latvijas pierobežā veikto iedzīvotāju noskaņojuma slepeno pētījumu, kam līdzīgu esot pirms Krimas aneksijas veikusi Krievija. Tas ir plašāks impērijas atjaunošanas plāns, uzskata Voļskis.

Lai arī Krievijas agresijas galvenais objekts būs Ukraina, pēc Voļska domām, slēpjoties aiz krievvalodīgās minoritātes aizstāvības, Krievija varētu mēģināt uzbrukt arī citām kaimiņvalstīm, lai atjaunotu Krievijas impēriju bijušās PSRS robežās, raksta portāls „ua-ru.info”.

Portāls arī norāda, ka Latvijā ar diviem miljoniem iedzīvotāju mīt aptuveni 600 tūkstoši krievu. 200 tūkstoši no viņiem nav Latvijas pilsoņi, jo atteikušies mācīties latviešu valodu vai nav nokārtojuši naturalizācijas eksāmenus.

(papoildināta ar Jaceka Voļska domām)