Mūziķu un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atklāta vēstule Latvijas valdībai un politiķiem
Latvijas politiķu un ierēdņu sarunās ar Eiropas Komisiju patlaban izšķiras jautājums, vai Eiropas nauda tiks paredzēta pilsētvides attīstībai ar mūsdienīgu koncertzāli un konferenču centru Rīgā – tā liecina Finanšu ministrijas informācija presei (26.3.2014.).
Mūzika ir viena no jomām, ar ko Latvija ir zināma pasaulē. Mūsu izcilos mūziķus klausās un apbrīno daudzās pasaules koncertzālēs, tomēr mājās, Rīgā, viņu sniegumu nav iespējams dzirdēt akustiski pilnvērtīgā zālē. Tāpat Rīgai regulāri iet secen starptautiska līmeņa konferenču vai citu biznesa forumu rīkošana, jo trūkst mūsdienīga, liela mēroga konferenču centra.
Ar šo atklāto vēstuli aicinām Latvijas politiķus un ierēdņus atbalstīt koncertzāles un konferenču centra ieceri Rīgā, jo uzskatām, ka moderna koncertzāle un konferenču centrs dotu būtisku pienesumu Rīgas pilsētvides attīstībā, kā arī pozitīvu impulsu mūzikas nozares un konferenču jomas izaugsmei.
Gadiem ilgi mūziķi runājuši par to, ka Rīgā ir ļoti nepieciešama koncertzāle ar pilnvērtīgu akustiku, bet tūrisma nozares speciālisti – ka Rīgā ir vajadzīgs starptautisks konferenču centrs liela mēroga konferencēm.
Mūsu ieskatā abus šos jautājumus ir iespējams risināt, veidojot vienu objektu – multifunkcionālu zāli, kas kalpotu gan kā koncertzāle, gan kā konferenču centrs. Šāds multifunkcionāls objekts būtu ieguldījums gan pilsētas attīstībā, gan ekonomiskās aktivitātes veicināšanā, tai skaitā viesnīcu, restorānu un viesmīlības biznesā, kas rada jaunas darba vietas. Šādam projektam ir nepieciešami Eiropas Savienības līdzekļi, jo valsts budžeta iespējas, kā mēs visi zinām, ir ierobežotas.
Citas Latvijas pilsētas Rīgai rāda paraugu. Nesen uzceltā koncertzāle Rēzeknē – Latgales vēstniecība “Gors” – veidojas par aktīvu mūzikas un sabiedriskās dzīves centru, tūrisma magnētu Latgalē. Topošās koncertzāles Cēsīs un Liepājā, kā arī atjaunotā Dzintaru koncertzāle iezīmē līdzīgu perspektīvu.
Diemžēl mēģinājumi virzīt koncertzāles projektu Rīgā līdz šim nav bijuši veiksmīgi. Mēs neaicinām atgriezties pie finansiāli apjomīgā projekta realizācijas AB dambī. Taču viena pagātnes projekta sarežģītais liktenis nemazina nepieciešamību pēc jaunas koncertzāles un konferenču centra Rīgā. Mums ir jāraugās nākotnē, un mēs nevaram kļūt par pagātnes ķīlniekiem.
Tādēļ piedāvājam meklēt risinājumus un liederīgi izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, lai izveidotu racionāli pamatotu risinājumu koncertzāles un konferenču centra projektam Rīgā!
Atbalstām:
Andris Poga, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents
Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi
Guntars Ķirsis, “Latvijas koncertu” valdes loceklis un Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs
Arturs Maskats, “Latvijas koncertu” programmu directors
Normunds Šnē, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents
“Sinfonietta Rīga” mūziķi
Māris Sirmais, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents
Māris Ošlejs, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” direktors
Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dziedātāji
Sigvards Kļava, Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents
Latvijas Radio kora dziedātāji
Mārtiņš Ozoliņš, Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, JVLMA docents, Dziesmu svētku virsdiriģents
Karels Marks Šišons, Vācijas Radio Zārbrikenē un Kaizerslauternē filharmoniskā orķestra galvenais diriģents
Artis Sīmanis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors, profesors
Juris Karlsons, komponists, JVLMA profesors
Gunda Vaivode, Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore
Pēteris Vasks, komponists
Renārs Kaupers, mūziķis
Eva Bindere, vijolniece, JVLMA asociētā profesore
Reinis Zariņš, pianists
Vestards Šimkus, pianists
Andris Nelsons, Bostonas simfoniskā orķestra un Birmingenas simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs
Marina Rebeka, Vīnes Valsts operas, Bavārijas Valsts operas, Čikāgas “Lyric Opera” viessoliste
Egils Siliņš, Milānas “La Scala”, Berlīnes Valsts operas, Cīrihes operas viessolists
Maija Kovaļevska, Vīnes Valsts operas un Ņujorkas Metropoles opernama viessoliste
Rihards Zaļupe, perkusionists un komponists
Oskars Petrauskis, saksofonists
Raimonds Petrauskis, pianists
Vita Jermoloviča, Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle
Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes biedri: SIA “Baltijas izklaides aģentūra”, SIA BDG Concerts, SIA “Ideju institūts”, SIA “LTips”, SIA “Meduza”, SIA “Nords Event Communications”, SIA “Pilna servisa pasākumu ģentūra “Pareizā ķīmija”, SIA “Piraija Group”, SIA “Skudras metropole”, SIA “Sponsorking”, SIA “Untitled”
Kitija Gitendorfa, ALTA prezidente, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija
Jānis Vālodze, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents
Komentāri (51)
ievuliitis 16.04.2014. 07.48
Rīgā IR nepieciešama koncertzāle. Tikai Rīgas pilsētas vadībai patiesa kultaras attīstība nav vajadzīga. Tai rūp sabiedrības debilizācija un lumpenizācija. Izglītoti kulturāli cilvēki nav viņu elektorāts. Tiem grūti būtu iestāstīt, kā var slēgt sadārdzinātus vairāku miļjonu līdzekļus jaunu trolejbusu (laikam tak apzeltītu) iegādei un neatrast dažus tūkstošus vadu-stabu infrastruktūras pie Nacionālās Bibliotēkas sakārtošanai.
Šobrīd Nacionālas bibliotēkas nodošana ekspluatācijā tiek bremzēta tikai Rīgas pilsētas atklātas pretdarbības dēļ. Rīgas Satiksme aizbildinoties ar naudas trūkumu atsakās nomainīt pagaidu stabus, kas draud sabrukt. Rīgas pilsētas Būvvalde dēļ nesakārtotas infrastruktūras neļauj nodot bibliotēku ekspluatācijā.
Maskavas vara caur tās sabiedrotiem Rīgas pilsētas vadībā grib izgāzt Latvijas prezidentūru ES. Kā zināms, ES prezidentūras funkciju pildīšanai 2015.gadā ir paredzēts izmantot Nacionālās bibliotēkas ēku.
Ja runājam par konferenču telpām, modernas, gaumīgas un pēc jaunākiem tehnikas sasniegumiem iekārtotas konferenču telpas mums jau IR. Nav brīnums, ka mūziķi to nezin. Tās atrodas jaunajā Nacionālajā bibliotēkā, ko Rīgas vadītāji neļauj izradīt un lietot sabiedrībai.
15
Andris Jautriņš > ievuliitis 16.04.2014. 09.59
betijcelma, nu atveram atmiņu lādītes, labi?
Ja Jums ir pataloģisks naids pret Ušakovu, tad es nepiedalos. Ja Jums ir liels riebums pret korumpantiem vai vismaz nesaimnieciskiem vadītājiem, tad saprātīgai būtnei piestāvētu lietot terminus Rīgas Domes vadība vai pilnu uzvārdu sarakstu, pievienojot arī “pareizo partiju” bijušos Amerika priekšniekus. Tad es piedalos. Un izpētot varētu izrādīties, ka problēma nav eksotiska un īpaša saskaņoti godīga kalpošana Rīgai, bet vispārīga un likumdošanā nostiprināta Latvijas problēma absolūti rietumu vērtību rāmjos, lai gan vēlamies saskatīt tieši un tikai aziātisku tradīciju. Vai Vienotība samaksāja par Hipo, par Metalurgu. Vai Godmanis par Parex?
“Ušakovs ar Ameriku” ir saruna lumpeņiem, nevis augstās kultūras aizstāvjiem. Rīgas maidauņiem.
0
Andris Jautriņš > ievuliitis 16.04.2014. 11.45
Betijcelma: par Zelta tiltu es rakstīju, kad tie bija pie varas. Tagad rakstu par šodienas.
Šajos vārdos ir tā sāls – tautai par prieku famīlijas demokrātiskā ekstāzē mainās, bet process nemainās. Katru reizi, kad mēs nosaucam uzvārdu (es jau ar grēkoju), mēs it kā vienkāršojam uzdevumu “tautai”, bet vienlaicīgi padarām šo protestu bezjēdzīgu. Jo vairāk un paviršāk NILU lamās, jo stingrāka un nekritiskātka būs viņa atbalstītāju attieksme. Jo vairāk šaubas par tādu kritiku radīsies domājošajiem ne-atbalstītājiem.
Atgriežoties pie koncertzāles. Mēs it kā vienojāmies, ka ne pati koncertzāle ir problēma, bet tas, ka mēs neuzticamies nevienam no potenciālajiem būvniekiem. Atšķirība laikam tā, ka vēlies, lai neuzticamā RD būvē tāpēc, ka viņi pērk trolejbusus. Valsts mēģina nopirkt vilcienus :)
0
Inese > ievuliitis 16.04.2014. 07.54
Klau, Berta, tev taču ir vien padomju videnes izglītība, ne?
0
vietējais > ievuliitis 16.04.2014. 11.05
mūsu firma šad un tad rīko tur saietus, bet mēs esam tikai 500 – ne visi atnāk – un tad jau vietas nepietiek.
Lielām starptautiskām konferencēm vajadzīgas pavisam citas telpas.
0
ievuliitis > ievuliitis 17.04.2014. 11.41
Acīmredzot Zelta tilta laikā, kolonists-okupants vēl nebija izjutis aicinājumu izteikties latviskajā informācijas telpā. Līdz ar to daudz ko nokavēja.:D
Kas attiecās uz Gaismas pils parketu, tad noskaidrojiet ēkas grīdu kopējo kvadratūru pa visiem stāviem kopā, paņemiet kalkulātoru, aprēķiniet 1 kv.m. cenu, aizejiet uz tuvāko būvmateriālu veikalu un rezultātu salīdziniet (laminātu neskatīt). Būsiet pārsteigts.:D
0
ievuliitis > ievuliitis 16.04.2014. 11.45
Lietussargs, nesapratu, kurās telpas jūs rīkojiet savus saietus?
0
Andris Jautriņš > ievuliitis 16.04.2014. 09.41
“Apzeltītos” trolejbusos patiešām brauc (teorētiski vismaz vienu reizi nedēļā vietas pietiks) katram Latvijas iedzīvotājam. Ne tikai trolejbusos, bet arī godīgajos Mercedess autobusos uz zelta tilta.
Grūbu putra zelta bļodās visai tautai vai lakstīgalu mēlītes uz platīna šķīvīšiem elitei? Man labāk patīk pirmais, ja nevar abus :)
P.S. Droši vien gribās salīdzināt ar sportu. Arēna Rīga ir ar valsts, pašvaldības atbalstu būvniecībā, bet tomēr privāts projekts. Žēl, ka komplektā toreiz neiespieda koncertzāli. Būtu krusts no kakla nost.
0
Egitazz > ievuliitis 17.04.2014. 00.12
par zelta trolejbusiem un puķu tirdziņiem betijas labprāt runā, bet nez kāpēc kautrējās pieminēt zelta tiltus:)
Vai pat ko daudz svaigāko – zelta parketu tai pašai gaismas pilij, kur parkets pēc tāmes izmaksāja gandrīz 100 ls, bet tā ziņa kaut kā nu ļoti ātri pazuda no sabiedrības uzmanības..kaut gan tā ir tikai viena no vairākām gaismas pils pozīcijām…
bet nu savējie taču..kā var kritizēt..cita lieta trolejbusi… tur jau svešie, tur var
0
Inese > ievuliitis 16.04.2014. 08.09
Nu, kaut kas tāds iespējams tikai par valsts naudu, čista atgādinājumam: ;)
Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrāde izmaksās 6,77 miljonus latu http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/226768-rigas_koncertzales_buvprojekta_izstrade_izmaksas_677_miljonus_latu
0
ievuliitis > ievuliitis 16.04.2014. 08.27
Andri Doveik. Vai “apzeltītus” trolejbusus vajag visai sabiedrībai? To, ka visa sabiedrība būs spiesta tos lietot un par tiem maksāt tevi nemaz neuztrauc? Kapēc tik diferencēta pieeja?
0
ievuliitis > ievuliitis 16.04.2014. 11.31
Andris Doveik, man riebj visi korumpanti. Un par Zelta tiltu es rakstīju, kad tie bija pie varas. Tagad rakstu par šodienas. Jūsu novērojums par pataloģijām neatbilsts patiesībai. Arī vārds “naids” ir milzīgs pārspīlējums. Es mierīgi un vēsi novērteju Ušakova darbības un atzīstu, ka viņš ir lielisks demagogs un sabiedrības noskaņojuma manipulātors. Uz mani tas neiedarbojās, bet tāpēc jau es neteikšu, ka viņš ir neprasmīgs.
————————————————————————-
Bet, mūsu valstij vajag gan gāzes termināli, gan koncertzāles. Es tev nemāku precīzi pateikt, kāds ir ieguldīto finanšu līdzekļu sadalījums koncertzālēm Cēsīs, Rēzeknē un Liepājā starp valsts un pašvaldību naudām. Tāpat, esmu absolūti pārliecināta, ka, prasmīgi saimniekojot nevis bazarējot naudu simtiem tūkstošiem un vairāk plakātiem, piketiem, aģitācijai un nopirktiem reklāmrakstiem esošos MM un drukājot vēl savu atsevišķu – tā saucāmo Rīgas reklamas avīzi, bet patiesībā SC un Ušakova/Amerika tandēmu slavinošu, arī Rīgas pašvaldība varētu finansēt lielu daļu no koncertzāles, gan vēlāk, no modernās mākslas muzeja projektēšanas un celtniecības izmaksām. It sevišķi, ja misters 20% būtu atteicies no savas “daļas”:D.
Manēža brūk kopā. Tur ne tikai koncertus, tur sacensības rīkot ir bīstami. Pietiek Rīgai to traģēdiju. Kongresu nams ir novecojis un nolietojies. Tam vajadzīga pārbūve. Vienu brīdi pat bija pieņemts lēmums, ka nebūvēs jaunu Sīļa projektēto uz AB dambja, bet pārbūvēs Kongresu namu. Neesmu lietas kursā, kādā stadijā ir process.
Es neesmu muzikāli izglītota. Tai pašā laikā ļoti labprāt apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus. Gribētos vairāk, bet ne visu var atļauties. Tūlīt Domā būs brīnišķīgs pasākums – 26.aprīlī Zigmāra Liepiņa “Transcendentālās oratorijas” pirmatskaņojums. Ar Simfonisko orķestri, kori Latvija, Antoņenko, Šļubovsku… netieku:(
Kad es lasīju, kā Liepiņš nonāca līdz idejai to rakstīt, es apraudājos, pa īstam. Ielikšu tev gabalu no Liepiņa intervijas. Gara, par viskautko, vēl pirms viņš kļuva par Operas direktoru.
“Mistiski ir tas, kā šī tēma pie manis atnāca, – caur internetu. Izlasīju, ka pēc zemestrīces Japānā, glābēji, nonākot pie kādas jaunas sievietes mājas drupām, viņas pussadragāto ķermeni atraduši caur plaisām mājas sienā. Sievietes poza bijusi ļoti dīvaina – viņa tupējusi uz ceļiem, kā lūdzot, kaut ko apķērusi ar rokām. Bija skaidrs, ka sieviete ir mirusi. Glābšanas komandas vadītājs kopā ar komandu devies tālāk, lai izpētītu nākamo sabrukušo ēku. Bet nezināms spēks saucis viņu atpakaļ. Notupies uz ceļiem, viņš pa šauru spraugu drupās iebāzis galvu, lai vēlreiz izpētītu vietu zem sievietes ķermeņa. Un ieraudzījis aizmigušu bērnu. Zem mirušās, ietīts krāsainā segā, gulējis dažus mēnešus vecs zēns. Bijis acīm redzams, ka sieviete ziedojusi sevi, lai glābtu dēlu. Kad glābēji atrakuši drupas un izvilkuši zīdaini, zēns turpinājis mierīgi gulēt. Paverot bērna sedziņu, viņi ieraudzījuši mobilo telefonu. Uz ekrāna bijusi īsziņa: “Ja tu izdzīvosi, atceries – es tevi mīlu.”
Tagad skrienu prom. Līdz vakaram.
0
austrisv > ievuliitis 16.04.2014. 10.03
Betij, paldies par izsmeļošo informāciju!
Par SC un RD prevalstisko un kaitniecisko darbību jau sen nešaubījos. kas viņiem liedz pārbūvēt kongresu namu priekš koncertzāles vai konferenču zāles.
Par to, ka Gaismas pilī ir cik uziet tādas konferenču zāles arī ir dzirdēts, bet SC jau vajag pirms vēlēšanām publicitāti utt.
0
austrisv > ievuliitis 16.04.2014. 10.08
Mūsu valstī citu neko neceļ kā visos miestos pa koncertzālei!
Mūsu valstij vajag jaunu gāzes termināli, sakārtot elektrības piegādi ar ziemeļvalstīm.
Koncertus var rīkot arī kongresa namā vai Sporta manēžā. ja Rīgai cels koncertzāli tad no dažiem miljoniem tie pārtaps atkal par simtiem miljonu, kā jau gaismas pils celtniecība, pie tam pasūtījumus paņems “lētākais būvnieks” Skonto būve, vai kā tagad to Rāvja&co koncernu sauc, pie tam visa tā būvēšana ieilgs uz gadiem desmit par milzu miljoniem, bet kvalitāte būs tikpat draņķīga kā Zelta tilts, vai Gaisma pils ārpuse.
Man izsauc drebuļus to, ko RD plāno ar savu būvvaldi, ka sjau izcēlās ar savu nekompetenci Maksimas lietā!
0
Andris Jautriņš > ievuliitis 16.04.2014. 08.06
Bijušajā viesnīcā Latvija, tagad vels viņ zin kādā atkal grupā, ir konferenču telpas, kas piemērotas tūkstošiem pasākumu gadā. Arī Pārdaugavā ir. Ja konferences ir (un ir!) privāts bizness, tad tā tam ir jāpaliek. Ja uzzīmēs moderno koncertzāli, tad cik gadu desmitu laikā katrs Latvijas iedzīvotājs varēs tādā vismaz vienreiz apkultūroties? Ja tas nav priekš visiem, tad nevajag spiest uz valsts maku būvēšanai un uzturēšanai, lai kultūristi (sponsori, mecenāti, labvēļi arī) sametās un būvē ko grib! Nu labi, ja pusi savāks, otru pusi varbūt var no nekulturālajiem nejēgām – nodokļu maksātājiem – paņemt.
0
ievuliitis > ievuliitis 16.04.2014. 09.50
Es tomēr pieturētos pie teksta “būs spiesta braukt un maksāt”, kā tu teici – “(teorētiski vismaz vienu reizi nedēļā vietas pietiks) katram Latvijas iedzīvotājam.” Jo ne jau par velti tas mums visiem nāks. Ja pat visfantastiskākajā variantā braukšana transportā sabiedriskajā nemaksās neko, par tiem trolejbusiem un otkatiem samaksās visi rīdzinieki, nevis “labdari” Ušakovs ar Ameriku no savas kabatas. Nebūs gan te “grūbu putra zelta bļodā”, kas ēdājiem par velti iedota. Tie samaksās gan par putru, gan par bļodu, gan vēl piemaksas tiem, kas to visu viņam uztiepa.
0
Елена 16.04.2014. 09.46
Nešaubīgi, ka Rīgā nepieciešama augsti kvalitatīva koncertzāle. Neņemos spriest, vai un cik liela ir nepieciešama kārtējā konferenču telpa, taču ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka vienā telpā koncertzālei nepieciešamo skanējumu (akustisko parametru kopumu) un konferenču zāles skanējumu dabiskā veidā iegūt nevar.
Konferencēm nepieciešama ‘sausa’ skaņa, lai nodrošinātu runas saprotamību (Speech Intelligibility), turpretī simfoniskai mūzikai jāskan sulīgi, tembrāli bagāti, telpiski precīzi, ar ~ 2 reizes ilgāku izskaņu (reverberācijas laiku).
Vienīgais veids, kā var iegūt tik dažādi funkcionējošu zāli, ir lietot īpašu un arī dārgu elektroapskaņošanu, iepriekš telpu akustiski noslāpējot, t.i. atsakoties no dabiskās akustikas skanējuma.
Jāatgādina, ka drīzumā notiks rekonstrukcija Kongresu nama zālei, kura ir tieši projektēta runas akustikai. Būtu diezgan dīvaini, ja esošu konferenču zāli pārprojektētu par koncertzāli, bet jaunas koncertzāles skanējumu sabojātu nepārdomātu kompromisu dēļ.
5
vietējais > Елена 16.04.2014. 11.08
ir pietiekoši daudz gribētāju rīkot šeit konferences. Helsinkos ziemā viesnīcas ir aizņemtas tieši ar konferenču dalībniekiem; Rīga ir daudz lētāka nekā Helsinki.
0
austrisv > Елена 16.04.2014. 10.15
Nu pareizi, pareizi, jo kas tās daudzās būves un koncertzāles uzturēs. Vai RD palielinās vēl vairāk nekustamā īpašuma nodokli, jo kaut kā nav manīts, ka nauda krīt no gaisa!
Mums vienreiz jāiemācās dzīvot taupīgāk un praktiskāk! Valts vēl nav atdevusi parādus, bet katrā miestā pa koncertzālei. Vai Sporta pilī vairs koncertus rīkot nevar? Vairs neticu, ka par kaut kādiem 4.6 miljoniem Rāvis var kaut ko labu uzbūvēt. Tur būs nepieciešams vismaz dubultā vai vairāk naudas. TAM BRĀĶDARIM NEKAD NEBŪS DIEZGAN!
Kad vienreiz nodrošinās un būvēs to, kas jābūvē!
0
austrisv > Елена 16.04.2014. 17.41
Lno, Dikti labi pateici!!!!
Vispār izklausās , ka lietussargs ir no šleseristiem. Šleseram bija tāda iedoma, ka Rīgā jāceļ konferenču zāles un nu tik visi te brauks no pasaules malām spriedelēt!
Lai priva’tie būvē, ja tā gribas, bet valstij tādas milzu telpas būs arī jāuztur par miljoniem. Mums nav tik daudz nodokļu amkšatāji, lai mēs varētu konferenču zāle staisīt!
Atkal šlesera murgi!
0
dro > Елена 16.04.2014. 15.05
lietussargs. Nu ja tik daudz gribētāju un telpu nepietiek, tad tā ir laba iespēja uzņēmējdarbībai. Kādēļ šajā jomā būtu jāiegukda valsts nauda?
0
dro > Елена 16.04.2014. 10.19
Arturs Pērkons. Manuprāt Rīgā ir pietiekami daudz telpu konferenču rīkošanai, ANO taču negrasās šeit noturēt izbraukuma sesijas? Tieši kongresa nams ir piemērots piemērošanai koncertzāles prasībām.
0
emb_riga 16.04.2014. 13.13
Kā ģenerāļus nevar laist pie spriešanas par kara vešanu,tā māksliniekus par kultūras celtņu būvi.Cik jau mums šajos 23 gados nav sacelts Latvijā koncertzāļu un sporta zāļu,kur neviens neapmeklē!Cik atceros R.Pauls vismaz iniciējis Rīgā 3,un ar katru sauklis nu tik būs,nu tik strādāsim,bet kad uzceļ -čiks,tas nav labi un tas neder,un atkal sauklis jāceļ jauna.Un jādomā ko darīt ar uzcelto?Barankā pat,jāierīko restorans un spēļu zāle,un vai Pauls tur muzicē?Kaut kā nemanu.
12
0
-1
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@ievuliitis > emb_riga 21.04.2014. 22.22
Es laikam neskaidri izteicos. “Baranku”, jeb, kā to tagad dēvē – Vernisāžu, Jūlijs Krūmiņš būvēja par savu naudu.
Kas ir tās trīs R.Paula iniciētās? Manis nosauktās Cēsu un Liepājas koncertzāles vēl tikai būvniecības stadijā un jābūt ar milzīgu daļu iztēles apveltītam, lai apgalvotu, ka tās stāv tukšas un neapmeklētas. Un liela daļa līdzekļu to celtniecībai nāk no pašvaldības budžeta. Ja pasākums būtu tik šausmīgi neizdevīgs, Cēsu pilsēta nerīkotu katru gadu mākslas festivālu, kas, kā dzirdēju, ienes apkalpojošassfēras uzņēmējiem smuku naudiņu tā norises laikā. Jo pārpildītas ir ne tikai viesnīcas, kempingi un viesu mājas, kafeinīcas un restorāni, citi servisa uzņēmumi.
Vai var palūgt informāciju par kādas koncertzāles celtniecību, projektēšanu un būvniecību par tautas saziedotiem līdzelķiem? Neesmu neko par tādu dzirdējusi. Būšu jums pateicīga.
0
emb_riga > emb_riga 18.04.2014. 06.42
Nu jūs jau nosaucāt tos objektus,kas ceļas un uzcelti par valsts naudu.Tādas lietas pasaulē dara par tautas ziedojumiem,bet ne atsevišķu ietekmīgu personu aizkulišu intrigu veidā izzog no budžeta.Arī Brīvības piemineklis ir celts no tautas ziedojumiem,bet ne no valsts budžeta.Tādas lietas finansē medcenāti un biznesmeņi kā savus biznesa projektus.Tādā veidā nosakot idejas praktisko vērtību
0
ievuliitis > emb_riga 16.04.2014. 19.46
“Cik jau mums šajos 23 gados nav sacelts?”
Cik? Ļoti trāpīgi – necik. Pareizāk sakot, Rīgā necik. Vienu uzbūvēja Rēzeknē. Biju pati reiz, koncertzāle bija pilna – zāle, pirmais balkons un otrais. Vēl būvē Cēsīs un Liepājā. Vairāk – naf.
Bet varbūt jūs man pateiksiet, kuras ir tās jaunsaceltās (par valsts naudu) koncertzāles, kuras neviens neapmeklē?
Kas attiecās uz “Baranku” tas arī bija projektēts, kā krogs, kur kāds var uzspēlēt klavieres, kāds džeziņu un kāds padziedāt fonā smalkiem ēdieniem – labākai ēstgribai, ne koncertzāle. Pie kam “Baranku” cēla Jūlijs Krūmiņš par savu, ne valsts naudu. Un, ko nu viņs ar savu draugu R.Paulu tur gribēja ielikt, to arī ielika.
Starp citu, simfonisko orķestri tur iekšā nevienā no zālēm nevar dabūt. Ja nu vienīgi visus galdus izvāc. Bet, kā saprotu, tāda mūzika jūs neinteresē.
Ar nepacietību gaidu atlikušās divas, kuras iniciēja R.Pauls un, kur ieguldīta valsts nauda.
0
garausiitis > emb_riga 22.04.2014. 12.48
betij – vai tad es teicu ,ka nedrīkst būvēt ? Es tikai teicu par iespējamo varbūtību saistībā ar celtņu “apzeltīšanos” . Stap citu visas tevis nosauktās lietas nav risināmas ar vienu Būvniecības likumu . Tās ir dažādas sferas tomēr un tur kā Labklajības ministrija , tā arī Finansu ministrija kā minimums ir pieslēgtas .
Par Artūra tekstu , ko izlasīju vēlāk – profesionali uzrakstīts ,derēja ieklausīties un censties saprast , žēl , ka tēma tika pārnesta uz citiem akcentiem … bla,bla,bla …
0
garausiitis > emb_riga 22.04.2014. 12.08
betij – kur Tu izlasīji ,ka piekrītu Vilim ? :)
Par Vernisāžu pieminēju garām ejot … atceros ,ka būvniecību uzraudzīja Staņislavs , ko Krūmiņam vēl no 90-to sākuma bija piekomandējusi Parex banka :) Valsts nauda pastarpināti tika ieguldīta , no nesamaksatajiem nodokļiem :) :) :) , kaut gan konkrēti laikam nevar teikt , jo nav jau iezīmēta :)
Par koncertzālēm – laikam tas laiks sen pagājis , kad par koncertzāli varēja dēvēt jebkuru daudzmaz palielu telpu … laiki mainās, prasības aug … te noderētu Artūra Pērkona komentārs , viņš varētu profesionālak izskaidrot. Tas ka Rīgā un Liepājā kā mūzikas galvaspilsētā vajag koncertzāli , absolūti piekrītu . Jautājums paliek ,lai tā nekļūtu par kārtējo Zelta celtni .
0
ievuliitis > emb_riga 17.04.2014. 11.35
Es vēlētos tomēr mīnusa vietā izsmeļošu atbildi saņemt.:):):)
0
garausiitis > emb_riga 22.04.2014. 14.48
betij – neliels bla,bla,bla sanāca :) tevis minetās lietas kā piemeram darba drošība attiecas uz Labklājības ministriju , aplokšņu algas uz FM … tā kā Būvniecības likumu ,kas ir EM paspārnē nevar tā vienkārši noteikt kā vienīgo galveno , kas nu visu atrisinas :)
0
ievuliitis > emb_riga 22.04.2014. 12.35
Artūrs jau nokomentēja pie šī paša raksta un viņa komentārs tika palaists gar ausīm un akcenti pārlikti uz citām jomām.
Es tikai nesaprotu, ja mums ir (un es to nenoliedzu) korupcija, necaurspīdīgums, sarunāti konkursi, aplokšņu algas, darba drošības neievērošana, augsts traumatisms, nelegāla nodarbinātība un vēl simts un viens kliedzošs pārkāpums celtniecības jomā, tad kāpēc, lai veltītu spēkus un prātus jomas sakārtošanai valsts (nevis attīstītāju) interesēs, kā tas NAV izdarīts ar laboto Būvniecības likumu? Kas liedz mums sakārtot to sfēru? Tai vietā mēs sakām, ka būvēt nedrīkst, jo “korupcija, necaurspīdīgums, sarunāti konkursi, aplokšņu algas, darba drošības neievērošana, augsts traumatisms, nelegāla nodarbinātība un vēl simts un viens kliedzošs pārkāpums celtniecības jomā”. Un, kas dīvainākais, būvēt nedrīkst tieši koncertzali.
0
ievuliitis > emb_riga 22.04.2014. 11.46
Klusais, tad tu piekrīti Viļa domai, ka “Cik jau mums šajos 23 gados nav sacelts Latvijā koncertzāļu un sporta zāļu,kur neviens neapmeklē!”? un, kā “Cik atceros R.Pauls vismaz iniciējis Rīgā 3”?
Tam taču nav nozīmes, kam šodien pieder Vernisāža un kā Krūmiņš savu naudu ir sakombinējis. Tas, ko es gribēju teikt, ka valsts caur budžeta līdzekļiem tur naudu nav ieguldījusi un arī nosaukt to par koncertzāli var ļoti tāls no koncertdzīves cilvēks. Tāpat bēdu stāsts par tām par valsts līdzekļiem uzceltām vēl divām un bez publikas nīkstošām, joprojām raisa manu nedalītu uzmanību. Ja nu, neuzmanības pēc, esmu palaidusi garām iespēju sevi kulturāli pilnveidot?:D
0
piziks > emb_riga 22.04.2014. 08.24
Kultūras trūkuma praktiskā vērtība, Vili, ir arī (Darba) kvalitātes dienestu likvidēšana, kā ar būvkontroles valsts dienestu sačakarēšanu. Un tieši kultūras vispārējais trūkums ir ga;venais iemesls, kādēļ visu drošības signālu ignorētājus glābjot no nekulturāli celtas sabiedriskās privātbūves, glābējiem vēl šodien nav samaksāti 100 000 eiro, jo partijas varas spožās tehnoloģijas dēļ kuģa Suck-cess story kapteinis aizbēga pirms un bimbādams un Vienotības biroja bagātīgi aprīkoto glābšanas laiviņu ar Briseli GPS koordinātēs.
Tikmēr Tu, Vili, aizmirsi, ka zvejnieku padkolhoza kultūras nams “Jūras vārti” Ventspilī ne tikai izglābts, bet arī atjaunots un to piepilda arī apsmietā lokāleirovīzija, kamēr Vienotības kasieri un reketieri lepni, ka no Lemberga naudu ņēmuši legāli, ar līgumiem.
Kad Ušaks ar Šleseru dažādās kombinācijās solīja ne tikai kupolu virs Doma laukuma, bet arī 75 pasažieru kruīzerus Rīgā, IR komentsnobi izcēla vienīgi kupolu, bet tikmēr kruīzeru skaits Rīgā nu jau ir pārsniedzis arī Šleseta vīzijas un Rīgas reklamēšanai iztērētie, te tāpt savulaik aprietie pāris miljonu sevi sen atpelnījuši, tūrisms turpina attīstīties, un kultūras pievilcību paaugstināja arī IR twittercaccu apsmietā Dace Melbārde ar leopardjaciņu darba kabinetā. Tikmēr tieši Rīgā un tieši zem Ušakova Rīgas Domes struktūru vadībā izdzīvo Diāna Čivle, Aiva Rozenberga un tamlīdzīgas apkultūras dēlītes, ar viena dienas hiperdārgām akcijām Rīgas centrāltrigū par ES naudu.
0
ievuliitis > emb_riga 22.04.2014. 13.23
Jā, arī citas sfēras deretu sakārtot – aizsardzības, labklājības, lauksaimniecībes un veselības aizsardzības, vides un reģionālo, kultūras un tieslietu. Vai vēl ko neaizmirsu? Darbu tik daudz, nezinām pie kā pirmā lai ķeras. Tāpēc nedarīsim neko, bet rosīsimies, imitējot darbību.
0
garausiitis > emb_riga 22.04.2014. 02.35
Betij – Baranku tagad izskatās uzbeki ir nopirkuši :)
Bet Krūmiņa investīcijas par paša nopelnītu naudu var nosaukt samērā nosacīti :)
MAN-TES savulaik bija īpašā labvēlības statusā un kādas kravas un kā tur ceļoja zina tikai Dievs un Vaškevičs :) :) :)
0