Ķīlnieki

Latvijā ķīlnieks ir Latvijas Nacionālā bibliotēka

Ķīlnieku ņemšana ir sena tradīcija. Tā ir kā tāda drošības nauda, ka apsolītais tiks izdarīts – vai nu vienkārši izpirkšanas naudas samaksāšana, vai kādas rīcības veikšana (vai arī neveikšana). Pašam ķīlniekam dzīve var būt ļoti ērta vai arī ļoti nepatīkama, vienmēr pastāvot nogalināšanas draudiem, ja netiek apmierinātas ķīlnieka ņēmēja prasības.

Kā ķīlnieki tiek ņemti gan parastās tautas pārstāvji, gan prezidenti un karaļi. Anglijas karalis Ričards Lauvassirds (Richard Coeur de Lion) tika sagūstīts atpakaļceļā no Krusta kariem, un tikai pāris par gadus vēlāk viņu izpirka par ļoti lielu naudas summu.

Ķīlnieks var būt arī līķis. Piemēram, Saūda Arābijā ir tāda prakse, ka slimnīcā mirušā piederīgajiem jāsamaksā visi (nesekmīgās) ārstēšanas izdevumi, pirms līķis ir atdots apglabāšanai. Šis ir sevišķi spēcīgs bieds, jo islāma ticība paredz aizgājēja nekavējošu apglabāšanu.

Tagad Latvijā ķīlnieks ir Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) jeb Gaismas pils. Lai gan pašai ēkai vēl jānovērš daži celtniecības trūkumi, tomēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir jau devis atļauju sākt bibliotēkas krājumu pārvietošanu uz jauno ēku. Bet nopietnāks drauds bibliotēkas savlaicīgai atvēršanai nav nekādi trūkumi pašai ēkai.

Grūti ticēt, bet bibliotēka ir kļuvusi par ķīlnieku trolejbusa vadu turētājiem – stabiem.

LNB vietā agrāk atradās citas ēkas, pie kurām trolejbusu vadi bija ar atsaitēm piestiprināti. Pirms tos nojauca, tika uzstādīti pagaidu stabi tuvu pie ielas, un labā attālumā no jaunās LNB ēkas. Bija paredzēts ēku nodot ekspluatācijai kopā ar jauniem stabiem. Pagaidu stabu balsti ir nožēlojami, bet tie visu LNB celtniecības laiku ir veiksmīgi kalpojuši.

Pagaidu balsti nekādi netraucē jaunās LNB ēkas izmantošanai, bet “Rīgass satiksme” ir izvirzījusi prasību, lai Gaismas pili nenodod lietošanā, pirms trolejbusu vadu turētāji ir nomainīti.

Ķīlnieku ņemšana Latvijā ir izveidojusies par parastu lietu. Jāatceras tikai slaveno gadījumu ar Ministru kabineta kāpnēm pagājušajā gadā. Kāpnes tika remontētas pirmo reizi kopš ēkas atvēršanas 1938.gadā, bet tās nevarēja nodot lietošanā, jo kāda biedrība bija cēlusi nebūtiskus iebildumus. Ministriem, augstiem ierēdņiem un ārvalstu viesiem bija jāizmanto blakus ieeju tikai šī traucējuma dēļ.

Vai tās ir tikai valsts ēkas, kuras kļūst par ķīlniekiem? Kas notika ar veikala “Stockman” atkāpēm no saskaņotā projekta pirms kāda gada?

Sakārtosim Latvijā beidzot šo nozari, atsijājot derīgo no nederīgā.

Autors ir laikraksta Latvietis redaktors Austrālijā