ASV senators Makeins tiksies ar Vējoni un apmeklēs Ādažu bāzi (papild.)

ASV varētu pārskatīt savu militāro klātbūtni Eiropā

Nākamnedēļ vizītē Latvijā ieradīsies ietekmīgais ASV senators Džons Makeins, otrdienas vakarā vēstīja TV3 ziņas. Makeins Latviju apmeklēšot kopā ar trim citiem ASV senatoriem. Vizītes darba kārtībā būšot notikumi Ukrainā un ar tiem saistītie Baltijas valstu drošības jautājumi.

ASV senatoram Džonam Makeinam 15.aprīlī paredzēta tikšanās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un Ādažu bāzes apmeklējums.

Ministra padomnieks Andis Jēkabsons aģentūrai LETA pastāstīja, ka 15.aprīlī senatoram paredzēta tikšanās ar Vējoni un tajā pašā dienā senators kopā ar ministru un Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi apmeklēs Ādažu bāzi, kur iepazīsies ar bruņotajiem spēkiem.

Vējoņa un senatora tikšanās darbakārtības jautājumi vēl tiks precizēti, taču Jēkabsons pieļāva, ka tiks pārrunāta situācija Ukrainā, Baltijas reģiona drošības jautājumi un ASV un Latvijas sadarbība NATO.

Kā norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs vēstnieks Kārlis Eihenbaums, pēc neoficiālas informācijas, Makeins vadīs ASV Republikāņu partijas senatoru delegāciju. Pagaidām neesot zināms, vai ieradīsies visi senatori, kuri izteica vēlēšanos apmeklēt Latviju. Jautāts, cik senatoru ir izrādījuši interesi par vizīti Latvijā, Eihenbaums norādīja, ka šāda veida vizītēs parasti runa ir par trim, četriem.

“Vizītes iniciators ir abpusējs process. Saviem sabiedrotajiem mēs vienmēr esam piedāvājuši ierasties, aplūkot situāciju uz vietas. Uzaicinājums ASV likumdevējiem ir vienmēr ir atvērts,” norādīja Eihenbaums, piebilstot, ka pašlaik nevar ne apstiprināt, ne noliegt informāciju par to, ka senatoru vizīte Latvijā ir plānota no 15. līdz 16.aprīlim.

Jau ziōts, ka saskaņā ar TV3 ziņu rīcībā esošo informāciju, Makeins Latvijā uzturēsies otrdien, 15.aprīlī, un trešdien, 16.aprīlī. Baltijas reģionā viņš apmeklēs arī Lietuvu un Igauniju.

Martā Makeins apmeklēja Ukrainu. Pēc atgriešanās no tās senators aicināja pašos pamatos pārvērtēt ASV attiecības ar Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu un beidzot saskatīt viņu “tādu, kāds viņš patiesībā ir”.

Makeins ir to ASV amatpersonu vidū, pret kurām Krievija noteikusi “atbildes” sankcijas saistībā ar notikumiem Ukrainā.

Krievijas īstenotā Krimas aneksija varētu likt pārskatīt ASV militāro klātbūtni Eiropā, kas ir stabili samazinājusies kopš Aukstā kara beigām, otrdien pavēstīja augsta ranga Pentagona amatpersona.

“Lai arī mēs nemeklējam konfrontāciju ar Krieviju, tās darbības Eiropā un Eirāzijā varētu likt ASV pārskatīt mūsu spēku izvietojumu Eiropā un mūsu vajadzības pēc izvietošanas, manevriem un mācībām reģionā nākotnē,” sacīja aizsardzības ministra vietnieks Dereks Šolē.

Patlaban Eiropā atrodas aptuveni 67 000 ASV militārpersonu, galvenokārt Vācijā (40 000), Itālijā (11 000) un Lielbritānijā (9500).

Kad 1991.gadā sabruka PSRS, pavisam Eiropā atradās 285 000 amerikāņu karavīru.

“Krievijas nelikumīgā intervence Ukrainā met izaicinājumu mūsu redzējumam par Eiropu kā vienotu, brīvu un mierā dzīvojošu,” Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā pavēstīja Šolē. “Tas maina Eiropas drošības ainu. Tas rada nestabilitāti uz NATO robežām. Un tas ir izaicinājums starptautiskajai kārtībai.”

(papildināta no sākuma)