Ukrainas krīzei veltītās četru pušu sarunas notiks nākamnedēļ (papild.)

Kerijs: līdz gaidāmajām četru pušu sarunām Krievijai jāatvelk karaspēks un jāpārtrauc separātistu demonstrācijas Ukrainas austrumu daļā

Ukrainas krīzei veltītās četru pušu sarunas notiks nākamnedēļ, ziņo LETA/DPA/BBC.

Sarunās piedalīsies Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Dešcica, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.

Sarunu norises vieta un laiks pašlaik nav zināms, taču kāda ES amatpersona apstiprināja, ka tikšanās plānota Eiropā.

Tikmēr Kerijs otrdien brīdināja, ka līdz gaidāmajām četru pušu sarunām Krievijai jāmazina pret Ukrainu vērstie draudi, tai skaitā jāpārtrauc separātistu demonstrācijas Ukrainas austrumu daļā un jāatvelk karavīri no Ukrainas robežas, kur Krievija, pēc ASV amatpersonu teiktā, dislocējusi aptuveni 40 000 militārpersonu.

Krievija līdz šim atvilkusi vienu bataljonu, norādīja Kerijs.

ASV amatpersonas šādu Maskavas rīcību nodēvējušas par nepietiekamu. Bataljonā var ietilpt no 300 līdz 1200 karavīriem.

Nākamnedēļ gaidāmās sarunas būs pirmā reize, kad Krievijas pārstāvji tieši tiksies ar Ukrainas amatpersonām.

Jau ziņots, ka otrdienas pēcpusdienā Krievijas ārlietu resors paziņoja – Krievija ir gatava piedalīties četrpusējās sarunās par Ukrainu. Taču esot nepieciešams iepriekš zināt konkrētāku dienas kārtību.

Arī Ukraina paziņojusi, ka tā ir gatava konsultācijām ar Krieviju, tai skaitā ar starptautisko vidutāju līdzdalību, vēsta “Newsru”. Ukrainai arī nav svarīgs sarunu formāts – tās var būt divpusējās sarunas, kā arī sarunas kopā ar ES un ASV.

Krievijas ārlietu resora vadītājs Sergejs Lavrovs otrdien paziņoja, ka Krievija ir gatava izskatīt daudzpusēju sarunu formātu Ukrainas situācijas noregulējumā. Lavrovs uzskata, ka iepriekš jāsaskaņo pārrunājamie jautājumi, taču Vašingtonas piedāvātie termiņi par to liekot šaubīties.

Lai arī ASV Valsts depratamenta pārstāve Džena Pskai teikusi, ka tikšanās varot notikt 10 dienu laikā, Lavrovs norādījis, ka viņš ar Džonu Keriju neesot apspriedis konkrētu tikšanās datumu.

“Patiešām, mēs esam gatavi apsvērt (..) formātu, kurā pārstāvēti eiropieši, Savienotās Valstis, Krievija un Ukrainas puses,” paziņoja Lavrovs. Viņš norādīja, ka Maskava atbalsta Ukrainas dienvidu un austrumu piedalīšanos šādās sarunās, un piebilda, ka tos varētu pārstāvēt daži no kandidātiem, kas gatavojas piedalīties 25.maijā paredzētajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās un pārstāv šos prokrieviski noskaņotos reģionus, vēsta LETA.

ASV pirmdien paziņoja, ka vēlas desmit dienu laikā sarīkot Ukrainas krīzei veltītas sarunas, kurās piedalītos Vašingtona, Krievija, Ukraina un Eiropas Savienība (ES).

Jau vēstīts, ka pēdējo dienu laikā vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās prokrieviskie separātisti sarīkojuši plašas nekārtības. Kijeva uzskata, ka tās inscenējis Kremlis, šādi sagatavojoties iespējamai reģiona aneksijai.

Kijeva pārmetusi Krievijai nekārtību uzkurināšanu, un Vašingtona aicinājusi Kremli pārtraukt mēģinājumus destabilizēt Ukrainu. Maskava visus tās virzienā vērstos pārmetumus kārtējo reizi noraida un brīdināja Kijevu, ka jebkura spēka pielietošana Ukrainas austrumos var ieraut valsti pilsoņu karā.

Krievija paziņojusi, ka vienīgais veids, kā izkliedēt spriedzi, būtu Kijevas īstenotas konstitucionālas reformas, kas paredzētu valsts federalizāciju un lielāku neatkarību reģioniem.

Lavrovs pauda nepatiku par to, ka konstitucionālās reformas Ukrainā tiekot izstrādātas slepenībā, un paziņoja, ka Krievija vēlas redzēt Ukrainas jaunās konstitūcijas projekta uzmetumu pirms sarunu sākuma.

Jau ziņots, ka ASV valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova telefonsarunā pirmdien apspriesta iespēja tuvāko desmit dienu laikā sarīkot Ukrainas krīzei veltītas sarunas, ziņo LETA/DPA.

Sarunās līdzās ASV un Krievijai piedalītos Ukraina un Eiropas Savienība (ES), pavēstīja ASV Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki.

Telefonsarunā Kerijs aicinājis Krieviju publiski nosodīt “separātistu, sabotieru un provokatoru” rīcību. Kerijs arī savam Krievijas kolēģim norādījis, ka Harkovā, Doņeckā un Luganskā pieredzētās demonstrācijas un reģionālo valdību ēku ieņemšana nešķiet “spontāns notikumu kopums,” bet gan “rūpīgi organizēta kampaņa ar Krievijas atbalstu”.

To apliecinājis arī Ukrainas parlamenta spīkers un prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs, kurš videouzrunā Viļņā notiekošajai ES un tās Austrumu partnerības valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencei paziņojis – Krievija gatavojas vērienīgai agresijai pret Ukrainu.

Viņš aicinājis Eiropu neaizmirst Ukrainu, neatstāt to likteņa vaļai un solidarizēties “ar ukraiņu tautu, ar tās pretestību brutālam spēkam”, vēsta “Vz.lt”.

Kā zināms, Turčinovs sakarā ar situāciju Austrumukrainā un separātisma draudu saasināšanos nolēma atlikt ieplānoto darba vizīti Lietuvā.

Tikmēr, ņemot vērā lēmumu apturēt sadarbību ar Krieviju, NATO ierobežojusi Krievijas amatpersonu piekļuvi alianses galvenajai mītnei Briselē.

“Līdz šim plašā piekļuve NATO galvenajai mītnei tiks liegta visiem Krievijas pārstāvniecības darbiniekiem, izņemot Krievijas vēstniekam, viņa vietniekam un diviem atbalsta darbiniekiem,” teikts alianses izplatītajā paziņojumā.

Uz pārējiem Krievijas delegācijas locekļiem attieksies “standarta apmeklējuma noteikumi”. Krievijas delegācijas pārstāvjiem būs “jāpiesakās, jāreģistrējas un viņi apmeklējuma laikā tiks pavadīti”, teikts paziņojumā.

(papildināta no sākuma)