Kā cīnīties pret nelegālajām interaktīvajām azartspēlēm?

Igaunijas pieredze: nelicencēto interneta azartspēļu ierobežošana aizsargā vietējo biznesu

Izmaiņas likumos, kas būtiski ierobežoja nelicencēto interneta azartspēļu pakalpojumu sniedzēju darbību, Igaunijā stājās spēkā 2010.gadā. Pēc to stāšanās spēkā vairāki līdz tam nelicencētie interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzēji saņēma licenci darbībai. Ieguvēji no tā bija ne tikai vietējie licencētie uzņēmumi, bet arī valsts budžets.

Četru gadu laikā interaktīvo azartspēļu nodokļos tika iekasēti vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. Kopumā kopš 2010.gada interaktīvo azartspēļu jomas apgrozījums ir sasniedzis gandrīz 29 miljonus eiro.

Igaunija regulējumu un izmaiņas normatīvajos aktos ieviesa, lai ierobežotu nelicencēto interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzēju darbību, jo tobrīd spēkā esošās likuma normas nekādi nerisināja šo jautājumu. Laikā no 2006. līdz 2008.gadam, kad sākās diskusijas par nepieciešamību mainīt interaktīvo azartspēļu regulējumu, industrija ļoti strauji attīstījās un arvien vairāk cilvēku sāka spēlēt azartspēles internetā, it īpaši jaunieši.

Igaunijas iedzīvotāji tērēja naudu, bet pakalpojumu sniedzēji nodokļus nemaksāja, problēma bija jārisina valsts līmenī. Tajā pašā laikā pārmērīgas azartspēļu spēlēšanas un atkarības radītās sociālās un ekonomiskās sekas, kā arī izmaksas tika atstātas uz igauņu nodokļu maksātāju pleciem.

Lai to risinātu, bija nepieciešamas izmaiņas likumos, kas ļautu valsts institūcijām šo jomu regulēt, radot sakārtotu un drošu vidi gan spēlētājiem, gan uzņēmējiem, paverot iespējas godīgai konkurencei interaktīvo azartspēļu nozarē.

Tieši spēlētāju aizsardzība un godīgas konkurences nodrošināšana šajā tirgus jomā bija galvenie argumenti, kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas likumos. Lai mudinātu cilvēkus izvēlēties licencētos interaktīvo azartspēļu pakalpojumu nodrošinātājus, tika ieviesti vairāki ierobežojumi.

Viens no tiem bija nelicencēto interneta vietņu bloķēšana. Tādējādi valsts institūcijas, kas uzrauga šo jomu, var kontrolēt, vai interneta azartspēlēm nepiekļūst nepilngadīgie, tās neizmanto naudas atmazgātāji, kā arī, vai tajās iegūto naudu neizlieto terorisma finansēšanai. Savukārt pašiem spēlētājiem ir iespēja ierobežot savus spēles apjomus.

Tā kā nelicencēto interneta azartspēļu ierobežojošie likumi Igaunijā ir spēkā jau vairākus gadus, nozari uzraugošās iestādes var droši apgalvot, ka ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu. Kā galvenais no tiem – ir izveidota konkurētspējīga un biznesam pievilcīga vide, kas darbojas saskaņā ar likumiem, pasargājot spēlētājus un maksājot valstij nodokļus.

Lai gan nodokļu ieņēmumi no interaktīvo azartspēļu jomas nav pats būtiskākais iemesls, kādēļ spēkā ir ierobežojumi, tas ir pietiekami nozīmīgs. Turklāt Igaunijā nodokļa likme interaktīvajām azartspēlēm ir salīdzinoši zema – pieci procenti no tīras peļņas. Tajā pašā laikā naudas apjoms, kas tiek samaksāts nodokļos, ar katru gadu palielinās. Sākot no 2010.gada, interaktīvo azartspēļu nodokļos valsts budžetā ienākuši 102 534,61 eiro: 2011.gadā tie bija 254 511,09 eiro; 2012. gadā – 454 210,31 eiro, bet 2013.gadā sasniedza 634 749,82 eiro. Savukārt interaktīvo azartspēļu nozares bruto ieņēmumi (kopējais likmju skaits mīnus vinnesti) pērn bija 12 694 996,33 eiro.

Pilnīgi citādāka situācija bija pirms 2010.gada, kad interaktīvās azartspēles bija neregulētas un neviens nemaksāja nodokļus. Tagad Igaunijas uzraugošās institūcijas var bloķēt nelicencētās interaktīvo azartspēļu vietnes un pakalpojumu sniedzēji var pieteikties licences iegūšanai. 

Pašlaik Igaunijā ir deviņi licencēti interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniedzēji, kuri maksā nodokļus. Tie, kuriem licences nav, tiek definēti kā nelegāli un uzraugošajām institūcijām ir visas tiesības ierobežot to darbību.

Problēmas rada arī daži interaktīvo azartspēļu operatori, kuri ir licencēti citā valstī. Igaunijas spēlētājiem tas nozīmē daudz zemāku drošības līmeni, turklāt ne vienmēr pakalpojumu sniedzēji ieinteresēti sadarboties ar vietējām uzraudzības iestādēm. Daudzi nelicencētie operatori bieži vien nav motivēti ieguldīt savā reputācijā tik mazā tirgū, kāds ir Igaunijā, un tas var ietekmēt tos izturēties atšķirīgi pret patērētājiem, pamatojoties uz viņu izcelsmes valsti.

Lai gan par stingrāku interaktīvo azartspēļu jomas regulējumu sāk domāt arī citas Eiropas valstis, paliek vēl ofšoros reģistrētie pakalpojumu sniedzēji, kas nepakļaujas nekādām vai minimālām likuma normām un arī nemaksā normatīvajos aktos noteiktos maksājumus un nodokļus. Tas, ka šādi uzņēmumi pastāv, rada arvien lielāku nepieciešamību informēt gan spēlētājus, gan sabiedrību par draudiem, kas saistīti ar nelegālām azartspēlēm, piemēram, šie uzņēmumi var būt saistīti ar organizēto noziedzību.

To, ka interaktīvo azartspēļu joma jāregulē, izprot arī spēlētāji, un tādēļ daļa no viņiem dod priekšroku tieši licencētajiem operatoriem, jo tie maksā nodokļus valstij un ir sociāli atbildīgi. Cilvēki arī saprot, ka riski, spēlējot šādās vietnēs, ir daudz zemāki, jo to darbību uzrauga valsts institūcijas. Un vēl viens aspekts ir, ka ir mazākas iespējas pārprast noteikumus, jo interneta vietni var lietot valsts valodā.

Kopš valstī stājušās spēkā jaunās likuma normas, uzraugošās iestādes stingri monitorē interaktīvo azartspēļu jomu. Katru ceturksni Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde nosūta sarakstu ar nelicencētu interneta azartspēļu vietnēm Igaunijas interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Patlaban Igaunijā ir 85 interneta pakalpojumu sniedzēji, kuru uzdevums ir ziņot par nelicencētu azartspēļu vietnēm Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldei. Šī iestāde arī pati meklē internetā nelicencētās mājas lapas, kā arī saņem trešo pušu ziņojumus. Līdz šim Igaunijā ir bloķētas vairāk nekā 900 nelicencēto interneta azartspēļu vietņu.

Protams, nelicencēto interaktīvo pakalpojumu sniedzēji nepazudīs vienā dienā, taču iespējas izvēlēties licencētu interaktīvo azartspēļu vietni ir svarīga un, iespējams, ir efektīvākais veids, kā cīnīties pret nelegālajām interaktīvajām azartspēlēm.

Autore ir Igaunijas Finanšu ministrijas Uzņēmējdarbības un grāmatvedības politikas departamenta padomniece