Ukrainas „čekas” arhīvu daļa varētu kļūt pieejama publiski

Jaunais Ukrainas Nacionālā piemiņas institūta direktors pārliecināts, ka no vēstures ir jāmācās, nevis tā jāslēpj

Publiska piekļuve visiem vēstures arhīviem, tai skaitā arī Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīvam, būtu nozīmīgs pasākums, kas pasargātu no turpmākiem autoritārisma un totalitārisma precedentiem Ukrainā, portālam “euromaidanberlin” teic jaunais Ukrainas Nacionālā piemiņas institūta direktors vēsturnieks Volodimirs Viatrovičs.

Viatroviču par Nacionālā piemiņas institūta (National Memory Institute) direktoru 25.martā apstiprināja Ukrainas valdība. Iepriekš, no 2008. līdz 2010.gadam būdams Ukrainas drošības dienestu arhīva direktors, Viatrovičs to atvēra sabiedrībai.

Jaunais Nacionālā piemiņas institūta direktors uzskata, ka Ukraina pēdējos 23 gadus nav pietiekami analizējusi savu vēsturi un pievērsusi uzmanību totalitārisma seku pārvarēšanai. Tāpēc arī totalitārisma režīma noziegumu nosodījums Ukrainas sabiedrībā nav pietiekams. Par to, viņaprāt, liecina pēdējie notikumi Ukrainā, kad pret mierīgajiem civiliedzīvotājiem tika lietoti šaujamieroči.

„Pirms vēstures kritiskas analīzes vispirms tā ir jāizstāsta – kamēr vien pastāv kādi ierobežojumi piekļuvei arhīviem, tikmēr arī tiek ierobežota piekļuva vēsturiskiem faktiem,” uzskata Viatrovičs.

Viņš plāno izveidot Nacionālās piemiņas arhīvu, kurā būs apkopoti padomju represīvās sistēmas materiāli, kas patlaban atrodas vairāku Ukrainas aizsardzības dienestu jurisdikcijā, piemēram, Ukrainas drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas, Ukrainas izlūkdienesta rīcībā.

„Šāda arhīva izveide radītu atvērtas pieejas politiku šo dokumentu apskatei. Tas objektīvas vēstures izpratnei būtu ļoti nozīmīgi. Šīs informācijas pieejamība jāuztver kā drošības pasākums, lai nepieļautu totalitārisma noziegumu atkārtošanos,” uzskata Viatrovičs.

Marta beigās par Ukrainas Drošības dienesta arhīva direktoru iecelts Igors Kuļiks, kurš ir eksperts ar piekļuvi pie Atbrīvošanas kustības pētījumu centra arhīvu materiāliem. Tieši šis arhīvs glabā lielāko daļu bijušās VDK arhīvu materiālu.

Kuļiks paziņojis, ka atvieglos piekļuvi VDK dokumentu arhīvam un ir arī gatavs publiskot tos arhīvu materiālus, kas saistīti ar 1918.-1991.gadu periodu.

Viatrovičs un Kuļiks pārstāv tos Ukrainas zinātniekus, sabiedriskās organizācijas un cilvēktiesību aizsardzības institūcijas, kuri rosināja jaunu likumprojektu, lai precizētu Ukrainas Nacionālā piemiņas institūta statusu un ieviestu skaidras procedūras piekļuvei padomju represīvās VDK sistēmas dokumentiem.

Jau ziņots, ka Latvijā patlaban Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz, ka VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes būs publiski pieejami Ministru kabineta (MK) noteiktajā apjomā un kārtībā. Iecerēts, ka VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2017.gada 31.maijam.

Likumā paredzēts noteikt, ka VDK dokumentu zinātnisko izpēti veic atbilstoši normatīvā akta mērķim valsts zinātniskajos pētījumos un programmās.

Plānots arī noteikt, ka MK ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.

Par likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” grozījumu projektu Saeimai vēl būs jālemj trešajā, galīgajā, lasījumā.