Tas būs Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kuram sekos Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija
Šogad vērienīgākais pašmāju kino forums – Rīgas Starptautiskais kino festivāls – norisināsies no 2. līdz 11.decembrim. Tam sekos Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana 13.decembrī.
Ideja par vienota kinofestivāla izveidi vienā vai otrā veidā – diskusijā vai vienkārši vēlējuma formā izteiktā frāzē – ir pavīdējusi jau kopš kinoforuma “Arsenāls” bēdīgajām, taču arī likumskarīgajām beigām. Šogad, izmantojot izdevību, kad Rīga ir Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanai izraudzītā vieta, kas decembrī bezprecedenta kārtā pulcēs Eiropas kino nozīmīgas personības, vienā festivālā ir apvienojušies visi lielākie kino notikumi – “Baltijas pērle”, īsfilmu festivāls “2ANNAS”, Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, Nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps” un Latvijas kinoproducentu asociācija.
Skatoties uz Igaunijā jau 17 gadus pastāvošo un konstanti augošo “Melno nakšu” kinofestivālu (Black Nights jeb PÖFF), vienota pasākuma modelis tik nelielai un mazas rocības vienotai videi liekas visjēdzīgākā attīstības forma, ļaujot gan optimizēt izdevumus, gan izskaust neveselīgu konkurenci jeb strūrgalvīgu nepielāgošanos kolēģu norises laikiem. Šāds formāts neapšaubāmi ir arī skatītājiem draudzīgāks.
Programma
Viens no RSKF centrālajiem notikumiem ir jau 26.reizi notiekošais Nacionālais kinofestivāls “Lielais Kristaps”. Tā norise no maija ir pārcelta uz decembri, un noslēguma ceremonija sakritīs ar RSKF finālu, Eiropas kino kontekstā lūkojot izcelt Latvijas filmas.
“Kristapa” norisē būs arī jaunievedumi – filmas vērtēs un apbalvos starptautiska žūrija, RSKF veidotāji tajā plāno iesaistīt arī Eiropas Kino akadēmijas pārstāvjus (EKA Latviju pārstāv 14 biedri, tai skaitā klasiķis, “Šķērsielas” autors Ivars Seleckis, kinooperators Gints Bērziņš, aktieris Andris Keišs u.c.). Savukārt skatītāji varēs balsot ne tikai par labāko pašmāju, bet arī Eiropas filmu.
“Lielā Kristapa” direktore Ieva Romanova preses konferencē uzsvēra, ka «līdzās labākajām Eiropas filmām būs skatāmas labākās Latvijas filmas». Viņasprāt, pašmāju veikumi ir spēcīgi konkurenti ārvalstu kinodarbiem, un no salīdzinājuma baidīties nevajadzētu. Puspajokam – tik tiešām jācer, ka iztiksim bez sarkšanas un ka festivāls, izmantojot EKA balvas pasniegšanas norisei pievērsto starptautisko uzmanību, rezultēsies arī kādā reālā atspērienā pašmāju jaunajiem režisoriem. Galu galā šogad gaidāmas gan Aika Karapetjana un Jura Kursieša, gan Andra Gaujas filmu pirmizrādes.
Savukārt festivāls “Baltijas pērle” savu ierasto norises laiku septembrī nemaina – tas notiks «divos cēlienos». Rudenī uz ekrāniem nonāks «tradicionālā» jeb «festivālu festivāla» programma, savukārt decembrī tiks izrādītas Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētās lentes. Tās papildinās retrospekcija, kas veltīta EKA mūža ieguldījuma balvai nominētajai kino personībai.
Divās epziodēs – oktobrī un decembrī notiks arī īsfilmu festivāls “2ANNAS”. Oktobrī tiks izrādītas konkursa un ārvalstu kuratoru veidotas programmas, turpinot pērn aizsākto filmu tēmu “Robežpārkāpēji”, izrādot to autoru darbus, kas savās mākslinieciskajās izpausmēs neiekļaujas tradicionāli definētajos un pielietotajos izteiksmes veidos. Decembrī nonāks Latvijas robežpārkāpēju darbus apkopojoša, kinožurnālistes Kristīnes Matīsas veidota programma. Tāpat, būs skatāmas 16 Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētās īsfilmas.
Savukārt kinofestivāla “Berimors” pārtrūkušo bērnu un jauniešu filmu tradīciju turpinās sadarbībā ar Ziemeļvalstīm tapusi kino programma.
Paralēli RSKF notikumiem gaidāmas arī vairākas izstādes – kino veidotāju vizuālās mākslas darbu apkopojums “Pekshot”, arī Ingmāra Bergmana un viņa mūzas Līvas Ulmanes sadarbībai veltīta fotoizstāde.
Nozarei
RSKF ietvaros notiks arī kino industrijas dienas – novitāte vietējā festivālu vidē, taču mērķtiecīgi piekopta tradīcija gan kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, gan visos vadošajos kinofestivālos. Tā ir vitāli nepieciešama kopprodukciju un pieredzes apmaiņas veicināšanā.
Latvijas kinoproducentu asociācijas vadītāja Aija Bērziņa kā būtisku industrijas sadaļas mērķi min līdzfinansējuma piesaisti, kas veido nozīmīgu daļu vietējās kino vides ienākumu. Industrijas dienu ietvaros organizatori sola arī meistarklases un lekcijas ar starptautiski pazīstamu režisoru dalību. Te, cerams, piepildīsies festivāla veidotāju izteiktā cerība, ka uz Rīgu varētu atceļot arī pērnā gada dokumentālā tour de force “Nogalināšanas anatomija” (The Act of Killing) režisors Džošua Openheimers. Meistarklases, tāpat kā citi līdzīgie pasākumi būs atvērti arī kino interesentiem un studentiem.
Savukārt festivāls “2ANNAS” decembrī sola scenāristu konferenci – ideju, pieredzes un kontaktu apmaiņas platformu. Cerams, par tādu kļūs arī pats Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, ar š gada piesātināto programmu nepaliekot tikai kā vienreizējs izskaistinājums kultūras galvaspilsētas godpilnajam titulam, bet gan kļūs par stabilu pamatu ilgtspējīgā pasākumā, kas spēj gan dot savu artavu vietējās kinovides attīstībā, gan rast kopīgu, izglītojošu valodu ar skatītājiem.
Komentāri (26)