Saeima lēmumu par VDK dokumentu publiskošanu pārliek uz valdības pleciem

Noraidīts tika priekšlikums par “čekas maisu” atvēršanu

Saeimas deputāti otrajā lasījumā ceturtdien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz arī, ka Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti pēc to zinātniskās izpētes būs publiski pieejami Ministru kabineta (MK) noteiktajā apjomā un kārtībā. Iecerēts, ka VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2017.gada 31.maijam.

Likumā paredzēts noteikt, ka VDK dokumentu zinātnisko izpēti veic atbilstoši normatīvā akta mērķim valsts zinātniskajos pētījumos un programmās, vēsta LETA.

Plānots arī noteikt, ka MK ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.

Tika atbalstīts arī deputāta Andreja Judina (Vienotība) priekšlikums, ka VDK dokumenti, kuros ir informācija par VDK štata un ārštata darbiniekiem vai informatoriem, kuru darbība vai sadarbība ar minēto iestādi konstatēta ar tiesas spriedumu, ir publiskojami pēc attiecīgā tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Tajā pašā laikā Saeima noraidīja vairākus likuma grozījumiem iesniegtos priekšlikumus.

Starp noraidītajiem priekšlikumiem bija deputātu Dāvja Stalta, Ingas Bites (RA) un Ingas Vanagas (RA) iniciatīva noteikt kārtību, kādā persona var brīvprātīgi atzīt sadarbību ar VDK. Par tiem, kas nebūtu iesnieguši atzīšanās rakstu, Totalitārisma seku dokumentēšanas centram (TSDC) būtu tiesības izpaust VDK dokumentos esošo informāciju. Izpaužamās informācijas apjomu noteiktu MK. Noraidīts arī Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšlikums par “čekas maisu” atvēršanu.

Tāpat atbalstu neguva deputāta Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) priekšlikums, kas paredz, ka personai, kurai ir pierādījumi, ka tā tikusi VDK vajāta vai represēta, ir tiesības saņemt no TSDC informāciju par visām personām, tai skaitā informatoriem, kuras iesaistītas darbībās, kas vērstas pret vajāto vai represēto personu.

Deputāti noraidīja gan Nacionālās apvienības iniciatīvu noteikt, ka personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai likumā noteiktajā kārtībā nav noilguma termiņa, gan deputāta Andreja Elksniņa (SC) priekšlikumu VDK dokumentus iznīcināt.

Vairākiem neatbalstītajiem priekšlikumiem pretargumenti tika izteikti gan iepriekš Juridiskās komisijas sēdē, gan ceturtdien debašu laikā.

Atbalstītie grozījumi arī paredz uz 30 gadiem pagarināt termiņu, kurā būs iespējams likumā noteiktā kārtībā konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas noilguma termiņš beidzas šā gada 3.jūnijā.

Par likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” grozījumu projektu Saeimai vēl būs jālemj trešajā, galīgajā, lasījumā.