PB: Latvijas izglītības finansējums nerada līdzsvaru starp stabilitāti, sniegumu un inovācijām

Pasaules Bankas pētījumā izdarīti pirmie secinājumi par situāciju Latvijas augstākās izglītības finansēšanā

Latvijas augstākās izglītības sistēmai piemīt augsta pielāgošanās spēja, budžeta vietu finansēšanas modelis dod stabilitāti, universitāšu autonomija ļauj attīstīt uzņēmējdarbību. Tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums, decentralizētā kredītu sistēma rada praktiskas problēmas, izglītības sistēma ļoti paļaujas uz Eiropas Savienības (ES) fondiem, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam. Tas secināts Pasaules Bankas (PB) pirmajā ziņojumā par Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmas stiprajām un vājajām pusēm.

Pasaules Bankas iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013.gada decembra līdz 2014.septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Tas atklāj Latvijas finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses no Eiropas attīstības viedokļa, salīdzinot ar labu finansēšanas modeļu vispārīgajiem kritērijiem.

Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, bet trešajā ziņojumā, kas būs rudenī, tiks sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā, informē Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāve Linda Kapustinska.

„Lai Latvija pārskatītu savus finansēšanas risinājumus, sākts šis pētījums, kurā eksperti modelēs finansēšanas alternatīvas, jo mums gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments augstskolām ir tas, kas tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, t.i., izglītības vajadzībām. Turklāt studiju finansēšanas mehānismā praktiski nav sniegumu veicinošu elementu, kas ļautu augstskolām pretendēt uz papildu finansējumu, balstoties uz rezultatīvajiem rādītājiem. Valsts izglītības attīstības aģentūra trīspusēja sadarbības līguma ietvaros nodrošina šī pētījuma administrēšanu,” teic VIAA direktore Dita Traidās.

PB bankas ziņojumā secināts, ka Latvijas finansēšanas modeļa stiprā puse ir universitātēm dotā lielā finanšu autonomija, kas ļauj dažādot resursus. Finansējuma modelis, kura pamatā ir studiju vietas, nodrošina nozarei zināmu stabilitāti un ļauj īstenot nozares līmeņa plānošanu ar virzību uz darba tirgus vajadzībām. Turklāt Latvijā ir liels skaits studentu, kas maksā pilnu studiju maksu, un lielu pētniecības finansējuma daļu sedz ES fondi.

Tomēr sistēmā ir arī liels līdzekļu iztrūkums ne tikai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bet, kas ir svarīgi, arī pret valdības uzstādījumiem mērķiem un likumīgi noteiktiem katras studiju vietas mērķiem. Latvijas augstākās izglītības sistēmai gadiem ir bijis nepietiekams finansējums.

Kopējie finansēšanas līmeņi ir ļoti zemi (un zemākie visās Baltijas valstīs), taču augstākajai izglītībai piešķirto valsts līdzekļu ziņā Latvijas rādītāji ir zemākie salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, tam atvēlot 0,8% no IKP salīdzinājumā ar 1,27% Lietuvā, 1,23% Igaunijā un ES vidējo rādītāju 1,26% (Eurostat, 2010). Eksperti norāda, ka finansējuma trūkums ir jāņem vērā, aplūkojot Latvijas esošās finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses.

Salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm Latvija uzrāda augstus rezultātus finanšu autonomijas ziņā. Saskaņā ar Eiropas Universitāšu asociācijas „Universitātes autonomijas rādītāju” tā ierindojas 4.vietā starp 28 Eiropas augstākās izglītības sistēmām. Nodrošinot augstāku iestāžu autonomijas līmeni, bieži vien tiek sagaidīts, ka uzlabosies augstākās izglītības iestāžu sniegums un augstākās izglītības sistēma kopumā.

Tiek uzskatīts, ka, jo autonomākas ir augstākās izglītības iestādes, jo labāk tās ir sagatavotas gūt papildu ienākumus, izmantojot līdzekļu piesaistīšanas vai efektivitātes pasākumus, brīvi orientējot savu stratēģiju uz pieejamajiem līdzekļiem, potenciāli koncentrējoties uz specifiskajām pētniecības stiprajām pusēm vai mainot līdzsvaru starp izglītību un pētniecību. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, valsts iestādes vairākās Eiropas valstīs ir piešķīrušas vairāk brīvības augstākās izglītības iestādēm to resursu pārvaldīšanai un jaunu, ienākumus radošu politiku izstrādei.

Pētījuma eksperti secina, ka esošais valsts finansējuma modelis Latvijā ir galvenokārt uz ieguldījumiem vērsts „viena balsta” modelis, kas kopumā nerada līdzsvaru starp stabilitāti, sniegumu un orientēšanos uz inovācijām. Tas arī vājina saikni starp valsts finansējumu un nacionālajām un institucionālajām stratēģijām. Turklāt sistēma krietni paļaujas uz ES fondiem, jo īpaši pētniecības un attīstības jomā, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, vienlaikus arī nozaru un privāto avotu finansējums ir nepietiekami attīstīts.

„Kamēr valsts finansējums principā tiek piešķirts, balstoties uz studiju vietām, t.i., izglītības vajadzībām, tas de facto ir gandrīz vienīgais valsts finansējuma instruments, un tādējādi tam ir jāapmierina daudz universitāšu konkurējošo vajadzību. Nelielie uz sniegumu vērstie elementi, piemēram, niecīgi uz konkurences pamata piešķirti pētniecības līdzekļi, balstās uz kritērijiem, kas nav saprotami ieinteresētajām pusēm, un tādējādi nepanāk vēlamo efektu. (..) Studiju vietu izmaksu pamatojums likumdošanā ir novecojis, turklāt universitātes saņem tikai 80% no noteiktajām minimālajām izmaksām,” secināts pētījumā.

Eksperti uzsver, ka diskusija par Latvijas pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas stiprajām un vājajām pusēm ir jāvirza, vadoties pēc labu finansēšanas modeļu kritērijiem, kas izriet no Eiropas tendencēm un starptautiskās prakses. Šie kritēriji ir stratēģiskā orientācija, stimulu orientācija, ilgtspēja, atbilstība likumdošanai, autonomija un brīvība, praktiskā iespējamība.