Kinokritiķe: Amatierisms profesionālajā mākslā ir beidzies (papild.)

NKC 1,5 miljonus eiro sadala 28 filmu projektiem

Nacionālais Kino centrs trešdien apstiprinājis šā gada filmu projektu ražošanas konkursa rezultātus un no izvērtētājiem 48 projektiem atbalstījis 28 filmas, informē Latvijas filmu nozares informācijas vadītāja Astra Spalvēna.

Starp 28 projektiem tiks sadalīti gandrīz 1,5 miljoni eiro.

Animācijas filmu projektiem piešķirti 23% jeb 342 501 eiro, dokumentālo filmu projektiem – 18% jeb 268 044 eiro un spēlfilmu projektiem 59% jeb 878 590 eiro. Finansējums paredzēts to filmu ražošanai, kuru plānots sākt vai pabeigt šogad.

Finansējums vairāk nekā 800 000 eiro apmērā tiks piešķirts trīs jaunu spēlfilmu ražošanai un Dāvja Sīmaņa spēlfilmas “Pelnu sanatorija” pabeigšanai.

Darbu varēs sākt pie Renāra Vimbas filmas “Es esmu šeit” (studija “Tasse Film”), režisores Lailas Pakalniņas filma “Ausma” (studija “Kompānija Hargla”) un Aigara Graubas filmas “Nameja gredzens” (studija “Platforma”).

Finansējums vairāk nekā 300 000 eiro apmērā tiks piešķirts deviņām animācijas filmām. Trīs animācijas filmas, kas saņēmušas augstāko punktu skaitu ekspertu vērtējumā, ir daudzveidīgas gan formas, gan satura ziņā.

Tās ir Vladimira Leščiova īsfilma “Aiz loga” (studija “Lunohod”), Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma “Akmeņi manās kabatās” (studija “Lokomotīve”) un Nila Skapāna animācijas īsfilma “Marsietis” (studija “Lokomotīve “).

Finansējums gandrīz 270 000 eiro apmērā tiks piešķirts 15 dokumentālo filmu projektiem, kas skar ļoti plašu aktuālu tēmu loku.

Četri augstāko punktu skaitu ieguvušie projekti ir Kaspara Gobas dokumentālā filma “Inga dzird” (studija “Elm Media”), režisores Ilzes Burkovskas – Jakobsenas animētā dokumentālā filma “Mans mīļākais karš”, Jura Pakalniņa dokumentālā filma “Bīstamie sakari. Krievijas maigā vara” (studija “Mistrus Media”) un Viktora Bukulta dokumentālā filma “Deju laikmets” (studija “Vides Filmu studija”).

„Amatierisms profesionālajā mākslā ir beidzies,” tā par NKC filmu projektu prezentācijām, kas notika marta beigās, Ir.lv teica kino kritiķe Daira Āboliņa. Viņa novērojusi, ka šogad labi sevi parādījusi jaunā kinonozares paaudze. Jaunie un talantīgie producenti apzinās, kāda līmeņa projekts ir jāveido, lai tā filma iegūtu publiku ne tikai Latvijā, bet arī būtu spējīga konkurēt ar citu valstu filmām un veiksmīgi startēt dažādos kino festivālos, teica kinokritiķe. „Filmai jābūt konvertējamai vairākās valstīs,” saka Āboliņa.

Kinokritiķe izteica pozitīvu nostāju par vairāku filmu projektu rūpīgu izstrādi, piebilzdama, ka no pieteiktajiem deviņiem spēlfilmu projektiem par vērtīgiem un tālāk attīstāmiem var nosaukt vismaz četrus. Kopējā noskaņa par filmu tematiku un žanru izvēli gan kritiķei šogad šķiet tomēr mulsinoša: „Idejas ir smagas, par skumjām kaut arī aktuālām tēmām. Prasītos, lai vismaz viena no piedāvātajām spēlfilām būtu komēdija, iedvestu optimismu.”

Āboliņa par nepatīkamu aspektu projektu prezentācijās izceļ to, ka filmu projektu formāluma dēļ no „spēles” tikusi izstumta vecākā paaudze, klasiķi. Tāpat trūkst jaunās paaudzes dalības, kas nozarei varētu sniegt novatoriskas idejas un jauneklību. „Spēlē” piedalās tikai vidējās paaudzes spēcīgākie kino autori, kas nesadarbojas ar citām paaudzēm.

Āboliņa uzskata, ka krīze piespiedusi kino nozari kļūt pieaugušai. Šogad jau piedāvājums ir līdzvērtīgs citu Eiropas valstu līmenim. Kinokritiķe uzsver, ka Latvija pārvalda nozares telpu, to pierāda arī veiksmīgā sadarbība ar pasaulē slaveno režisoru Pīteru Grīneveju, kas citkārt parādās tikai ārvalstu festivālos.

Āboliņa arī teic, ka ilgstošais naudas trūkums strādājis kā siets – palikuši tikai strādāt gribošie, ambiciozie cilvēki, kuri nebaidās būtisku darbu ielikt jau filmas idejas izstrādē un dokumentācijas sagatavošanā. Tomēr ekspertiem ir jābūt ļoti vērīgiem, lai nemaldītos. Jo arī aiz skaisti iesieta projekta var slēpties tukšums.

Kinorežisors un spēlfilmu projektu NKC komisijas loceklis Andis Mizišs Ir.lv stāstīja, ka šoreiz bija gaidījis idejiski svaigākus darbus ar plašāku pasaules redzējumu, proti, drosmīgākus projektus. Režisors teic: „Trūkst žanru gradācijas, kas veicinātu spēcīgu projektu konkurenci. Bija spilgtas idejas, taču tām vajadzīga konkurence.”

Līdzīgi kā kinokritiķe Āboliņa arī Mizišs runā par visu paaudžu dalības trūkumu prezentācijās – „pietrūka abu radikālo galu – jaunie ar eksperimentālām un drosmīgām idejām un vecmeistari ar pārbaudītām vērtībām”.

Mizišs uzskata, ka Latvijas kino vairāk jāattīsta eksperimentālā kino projektus, nevis jāmeklē kāda konkrēta universāla Latvijas kino recepte: „Esmu pret to, ka tiek noteiktas prioritātes – šogad taisīsim festivāla filmas, nākamgad tikai komerckino, trešajā gadā koncentrēsimies uz eksperimentālo kino.”

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja NKC spēlfilmu eksperti Andis Mizišs un Edmunds Jansons, animācijas filmu eksperti Zane Balčus un Dzintars Krūmiņš, dokumentālo filmu eksperti Pēteris Krilovs un Anna Rozenvalde, kā arī NKC pārstāvis (visās ekspertu komisijās) Uldis Dimiševskis.

Ar detalizētu finansējuma sadalījumu iespējams iepazīties Nacionālā kino centra mājas lapā.

(papildināta ar Āboliņas un Miziša viedokli)