Rasmusens: NATO nevar apstiprināt Krievijas spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas

ASV Kongresā netic Krievijas nodomiem uzturēt labas kaimiņattiecības

NATO nevar apstiprināt izskanējušo informāciju par Krievijas karavīru atvilkšanu no Ukrainas robežas, atzinis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

“Diemžēl es nevaru apstiprināt, ka Krievija atvelk savus karavīrus. Mēs to neredzam,” Rasmusens Briselē atzina žurnālistiem. “Šī masveidīgā militāro spēku koncentrēšana nekādā ziņā neveicina spriedzes samazināšanos.”

“Krievijas agresija pret Ukrainu pašos pamatos izmaina Eiropas drošības situāciju un rada nestabilitāti tieši pie NATO robežām,” brīdināja alianses ģenerālsekretārs.

Arī ASV Kongresā netic Krievijas nodomiem uzturēt labas kaimiņattiecības, telekanālā “Fox” pavēstīja Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Maiks Rodžerss. Viņš pauda satraukumu par Krievijas spēku atrašanos pie Ukrainas robežas, vēsta LETA/AFP.

“Mēs redzam desmitiem tūkstošu karavīru. Un runa nav tikai par to skaitu, bet arī par to nozīmi un konfigurāciju, tieši kādas militārās vienības ir izvietotas uz robežas un uz ko tās ir spējīgas,” sacīja Rodžerss. “Viņiem uz šodienu pie austrumu robežas ir viss nepieciešamais ieiešanai Ukrainas teritorijā, ja tiks pieņemts tāds lēmums. Viņiem ir speciālas nozīmes vienības, smagā artilērija, kājnieki – viss, lai iebruktu Ukrainā. Manuprāt, viņi turpinās izdarīt spiedienu, viņi turpinās propagandas kampaņu Ukrainas austrumos, lai sagatavotu augsni austrumu reģiona sagrābšanai.”

Pirmdien tika ziņots, ka Krievijas armija sākusi pakāpeniski atiet no Ukrainas robežas. To apstiprināja arī Krievijas Aizsardzības ministrija un Kijeva. Krievijas apgalvoja, ka nolēmusi atvilkt bataljonu no reģiona ap Rostovu pie Donas, kur, pēc Kremļa teiktā, kopš februāra notikušas regulārās armijas mācības.

Krievijas karavīru atvilkšanu pirmdien telefonsarunā apspriedis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele.

Otrdien Briselē notiek NATO ārlietu ministru sanāksme, un Rasmusens solīja, ka tajā “tiks sperti nepieciešamie soļi, lai pasaulei skaidri norādītu, ka nebūs nekādu draudu pret NATO sabiedrotajiem.”

Rasmusens arī teica, ka tagad tiek izvērtētas visas iespējas, tai skaitā aizsardzības plānu atjaunošana, militāro mācību paplašināšana un “atbilstoša spēku izvietošana”.

Tikmēr Ukrainas parlaments otrdien apstiprinājis kopīgas militārās mācības ar NATO valstīm. Tādējādi ASV karavīri tiktu izvietoti tiešā tuvumā Krievijas spēkiem Krimas pussalā. Par kopīgu militāro mācību rīkošanu Ukrainā nobalsoja 235 deputāti. Pret nebalsoja neviens.