Kino zinātniece Rietuma vadīs Nacionālo kino centru (papild.)

Rietuma pagaidām nevēlas komentēt savu vīziju un plānu par NKC vadību

Kino zinātniece un pazīstamā kino kritiķe Dita Rietuma uzvarējusi konkursā uz Nacionālā kino centra vadītāja (NKC) amatu, Ir.lv informē Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde.

Konkursā tika saņemti pieci pieteikumi. Salīdzinot ar citiem pretendentiem, konkursa uzvarētājas galvenā priekšrocība bijusi vienmērīgi pārliecinošais sniegums visās konkursa kārtās, atzīst konkursa komisijas priekšsēdētājs Uldis Lielpēters.

„Komisiju pārliecināja Ditas Rietumas ļoti vienmērīgais sniegums visās konkursa kārtās. Priecēja tas, ka viņa filmu nozari redz plašākā tvērumā, ar to saprotot arī izglītību – gan šīs jomas topošo profesionāļu, gan auditorijas sagatavošanu. Pārliecinoša bija viņas līdzsvarotā pieeja attiecībā gan uz visai ģimenei un plašai sabiedrībai orientētām filmām, gan uz eksperimentālo kino un jaunu formu meklējumiem,” teic Lielpēters.

Dita Rietuma Ir.lv skaidroja – tā kā konkursa rezultātus uzzinājusi pirmdien, runāt par konkrētiem datumiem, kad viņa varētu sākt darbību jaunajā amatā ir pāragri. Vispirms būs nepieciešams vienoties ar pašreizējiem darba devējiem par darba pabeigšanu izdevumā „Kultūras Diena”.

Rietuma arī vēl nevēlējās komentēt savu vīziju un plānu par NKC vadību, tomēr piebilda, ka par krasām pārmaiņām Kino centra darbībā nav runa. Kino kritiķe skaidroja, ka prioritāri tagad ir veidot dialogu, sarunu kultūru starp dažādu kino nozaru funkciju pārstāvjiem. Visiem nozares pārstāvjiem nepieciešams saprasties un tiekties uz vienotiem mērķiem.

Viens no veicamajiem darbiem būtu jauniešu un studentu piesaiste un intereses veicināšana arī par latviešu kino jaunumiem un aktualitātēm. Rietuma skaidro: „Bieži vien jādomā par to, ka Latvijas kino ir iekapsulējies sevī, nenojaušot, ka pasaule ir aizjoņojusi jau daudz tālāk. Ir izaugušas vairākas paaudzes, kurām latviešu kino ir kaut kas dīvains un nepazīstams.” Tāpēc, sadarbojoties nozares speciālistiem, ir jāpierāda, ka Latvijas kino ir būtisks un nepieciešams arī jaunajai paaudzei.

Būtiski ir, lai filmas satiek skatītāju un lai tās ir vajadzīgas. Rietuma skaidro, ka ir jāizprot kino daudzveidība – gan komerciāli projekti, gan mazāk komerciāli, gan arī dokumentālo filmu piedāvājums – jābūt žanru daudzējādībai. Rietuma vēlas redzēt Latvijas kino nozares harmonisku, jēgpilnu eksistenci, piemetinot, ka jēgpilna gan tā bijusi arī pirms tam.

Runājot par filmu finansējuma konkursu, kas noslēgsies 4.aprīlī, Rietuma teic, ka šogad konkurss uz viņu neattieksies. Līdz jaunā NKC vadītāja darba sākšanai pašreizējos NKC vadītāja pienākumus pilda tās pagaidu izpildītāja NKC juridiskā konsultante Laura Ģērmane, tātad lēmums par filmu finansējumu, visticamāk, būs jāpieņem Ģērmanei.

Rietuma ir mākslas zinātņu doktore, studējusi Maskavas Kinematogrāfijas institūtā kritikas un teorijas fakultātē (VVKI) un Latvijas Universitātē. Viņa stažējusies Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolā. Rietuma darbojas aktīvajā kino kritikā – ilggadēja laikraksta “Diena” kritiķe un redaktore. Viņas publikācijas Latvijas presē kopš 1992.gada lasāmas laikrakstos “Diena”, “Studija”, “Kinoraksti” u.c.

Rietuma sarakstījusi grāmatas “Planēta NeHolivuda” 2002.gadā, “365 Dienas filmas” 2005.gadā un “Personības. Parādības. Personīgi” 2009.gadā kopā ar Normundu Naumani. Šogad iznākusi viņas grāmata “Film Noir. No pagātnes līdz mūsdienām”.

Rietuma vadījusi kino popularizējošus raidījumus Latvijas Televīzijā, lasījusi lekciju kursus Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī semināru Baltijas Mediju skolā.

Rietuma darbojusies Starptautisko kinofestivālu kritiķu žūrijās Venēcijā, Kotbusā, Salonikos, Stokholmā u.c. Viņa ir starptautiskās kinokritiķu federācijas (FIPRESCI) Latvijas nodaļas dibinātāja, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda Kino padomes eksperte un Kultūras ministrijas Filmu padomes locekle. Rietuma ir arī viena no “Kinoskolas” dibinātājām, vēsta LETA.

Jau iepriekš Ir.lv rakstīja, ka NKC vadītāja amata kandidāti tika izvērtēti trijās pārbaudes kārtās. Žūrijas komisija izvērtēja NKC vadītāja kandidātam nepieciešamās valodas prasmes, zināšanas par filmu nozari, ES un citu finanšu līdzekļu piesaistīšanas iespējas filmu nozarei. Tika izvērtētas arī kandidāta komunikācijas prasmes, stratēģiskā un konceptuālā domāšana. Kandidātiem bija jānorāda arī savs plāns un taktika par filmu nozares izaugsmes, starptautiskas atpazīstamības iespējām.

Konkursa komisijā darbojās komisijas priekšsēdētājs Uldis Lielpēters (Kultūras ministrijas valsts sekretāra p.i.), kā arī komisijas locekļi Jolanta Treile (KM Kultūrpolitikas departamenta direktore), Aleksejs Naumovs (Latvijas Mākslas akadēmijas rektors), Kristīne Lesiņa-Rāviņa (KM Personāla nodaļas vadītāja) un Iluta Treija (KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja).

Kā eksperti komisijā bija pieaicināti Andrejs Ēķis (Latvijas kino ražotāju asociācija), Arvīds Krievs (biedrība „Latvijas Kinematogrāfistu savienība”), Uldis Cekuls (biedrība „Latvijas kinoproducentu asociācija”), Pēteris Krilovs (Filmu padome), Jānis Kalējs (biedrība „Latvijas Filmu servisa producentu asociācija”) un Agita Kalviņa (personālvadības eksperte, Rīgas Starptautiskās ekonomijas un biznesa administrācijas augstskolas pasniedzēja).

Bijusī NKC vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga, kas NKC vadīja no 2004.gada līdz šāgada 20.janvārim, ieguva amatu Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātā (Northern Dimension Partnership on Culture).

(papildināta ar Rietumas viedokli)