G7 valstis gatavas pastiprināt sankcijas pret Krieviju

Lielvalstu līderi jūnijā tiksies Briselē, nevis Sočos, un bez Krievijas

“Lielā septiņnieka” jeb G7 valstu līderi apliecinājuši gatavību pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja tā turpinās saasināt situāciju Ukrainā, un vienojušies izslēgt Krieviju no pasaulē ietekmīgāko valstu samita, ziņo LETA/AFP.

G7 valstu ārkārtas sanāksmi Hāgā sasauca ASV prezidents Baraks Obama. Tajā piedalījās Lielbritānijas, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas un ASV līderi.

Sanāksmē G7 līderi vienojušies neapmeklēt sākotnēji jūnijā plānoto G8 samitu Sočos, bet tā vietā tikties Briselē bez Krievijas.

G7 līderu pēc sanāksmes publiskotajā kopējā paziņojumā norādīts, ka Krievijas pēdējo nedēļu rīcība “nav savienojama” ar G7 valstu grupas kopējo pārliecību.

Paziņojumā teikts, ka G8 tikšanās būs iespējama tikai tad, kad Krievija mainīs savu kursu un atjaunosies tāda vide, kurā G8 varēs noturēt jēgpilnas diskusijas. G8 valstu grupā Maskava tika uzņemta 1998.gadā.

G7 līderi arī paziņojuši, ka ir gatavi koordinētām sankcijām, kam “būs arvien nozīmīgāka ietekme uz Krievijas ekonomiku”, ja Maskava turpinās saasināt situāciju Ukrainā.

Paziņojumā teikts, ka diplomātiskie ceļi spriedzes mazināšanai paliek atvērti un Krievijas valdība aicināta tos izmantot. Maskava aicināta sākt sarunas ar Ukrainu un izmantot starptautisko vidutāju piedāvājumus.

G7 līderi savā paziņojumā arī apliecinājuši atbalstu “Ukrainas tautai, kas cenšas atjaunot vienotību, demokrātiju, politisko stabilitāti un ekonomisko labklājību savā valstī”.

Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss teica, ka Krievijas atraidīšana „iespējams, ir visnozīmīgākā rīcība, jo tā parāda, ka visas šīs atšķirīgās valstis nav akceptējušas Krimas aneksiju.”

Viņš uzsvēra, ka G7 ir vienojušās izdomāt, kā samazināt enerģētikas atkarību no Krievijas. „Jo, kad mēs runājam par sankcijām, iespējamām sankcijām, jāuzdod enerģētikas jautājumi,” norādīja Fabiuss. „Mums jābūt situācijā, kur mēs neesam tik daudz atkarīgi no Krievijas, kā šodien,” viņš piebilda.

Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēl pirms G7 valstu paziņojuma publiskošanas izteicās, ka Maskavas izslēgšana no G8 valstu grupas nebūtu “liela traģēdija”. “Ja mūsu Rietumu partneri domā, ka šis formāts ir pārdzīvojis sevi, tad lai tā būtu. (..) mēs necenšamies turēties pie šī formāta, un mēs neredzam lielu traģēdiju”, ja G8 tikšanās nenotiks, teica Lavrovs, kurš pirms tam Kodoldrošības samita laikā Hāgā tikās ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Ukrainas ārlietu ministru Andriju Deščicu.

Kerija un Lavrova saruna bija pirmā abu amatpersonu tikšanās, kopš Vašingtona vērsusi sankcijas pret Krievijas amatpersonām.

Kerijs atgādināja Lavrovam, ka Obama ir parakstījis rīkojumu, „kas paredz elastību sankciju piemērošanai specifiskām nozarēm,” ja Krievija turpinās saasināt situāciju, informēja Kerija preses pārstāve.

Deščica uzsvēra, ka Kijeva vēlas atrisināt krīzi diplomātiskiem līdzekļiem. „Ukrainas valdības nostāja ir izmantot visus miermīlīgos līdzekļus, visus diplomātiskos un ekonomiskos līdzekļus, lai atrisinātu šo konfliktu mierīgi. (..) Tomēr, mēs nezinām, kādi ir Krievijas plāni. Kādi ir prezidenta Vladimira Putina plāni. Tādēļ mēs prasām tikšanos ar krieviem,” pirms sarunas ar Lavrovu norādīja Deščica.